Ķīnas administratīvais iedalījums
Ķīnas administratīvo iedalījumu veido 22 provinces, 5 autonomie rajoni, 4 municipalitātes un 2 īpašie administratīvie rajoni[1].
Administratīvo līmeņu shēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| 1. līmenis | 2. līmenis | 3. līmenis | 4. līmenis |
|---|---|---|---|
| Provinču līmenis: 22 provinces, 5 autonomie reģioni 4 municipalitātes, 2 īpašie administratīvie rajoni |
Prefektūru līmenis: 294 municipalitātes, 7 prefektūras, 30 autonomās prefektūras, 3 aimaki |
Apriņķu līmenis: 1408 apriņķi, 117 autonomie apriņķi, 360 municipalitātes, 913 pilsētu rajoni/priekšpilsētas, 49 hošuni, 3 autonomie hošuni, 1 speciālais apgabals, 1 mežniecības apgabals |
Pagastu līmenis: 19 322 miesti, 13 749 pagasti, 181 somons, 1092 nacionālie pagasti, 1 nacionālais somons, 6868 apkaimes |
Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]|
|
Municipalitātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Karte | Municipalitātes | Nosaukums ķīniešu valodā |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2011)[2] |
Sīkāk iedalījums | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|
.svg) |
Čuncjina | 重庆市 | 82 300 | 28 846 170 | 23 distrikti, 11 apgabali, 4 autonomie apgabali |
CN-50 |
.svg) |
Pekina | 北京市 | 16 801 | 19 612 368 | 16 distrikti | CN-11 |
.svg) |
Šanhaja | 上海市 | 6 340 | 23 019 148 | 16 distrikti, 1 apgabals |
CN-31 |
.svg) |
Tjaņdziņa | 天津市 | 11 760 | 12 938 224 | 15 distrikti, 1 apgabals |
CN-12 |
Īpašie administratīvie rajoni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Karte | Īpašie administratīvie rajoni | Nosaukums ķīniešu valodā |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2010) |
Sīkāk iedalījums | ISO 3166-1 |
|---|---|---|---|---|---|---|
.svg) |
Honkonga | 香港 | 1 104 | 7 234 800 | 18 distrikti | HK |
_(extra_close)_(special_marker)_(%2Ball_claims_hatched).svg) |
Makao | 澳門 | 30,3 | 643 100 | 8 apgabali | MO |
Autonomie rajoni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Karte | Autonomie rajoni | Nosaukums ķīniešu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2010)[3] |
Sīkāk iedalījums | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
.svg) |
Guansji Džuanu autonomais reģions | 广西壮族自治区 | Naņnina | 236 700 | 46 026 600 | 14 prefektūras līmeņa pilsētas | CN-45 |
.svg) |
Iekšējā Mongolija | 内蒙古自治区 | Hohota | 1 183 000 | 24 706 321 | 3 aimaki, 9 prefektūras līmeņa pilsētas |
CN-15 |
.svg) |
Ninsjas Hueju autonomais reģions | 宁夏回族自治区 | Iņčuaņa | 66 399,73 | 6 301 350 | 5 prefektūras līmeņa pilsētas | CN-64 |
.svg) |
Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions | 新疆维吾尔自治区 | Urumči | 1 664 897 | 21 815 815 | 1 subprovinces nozīmes autonomā prefektūra, 3 prefektūras līmeņa pilsētas, 6 profektūras, 4 autonomās prefektūras |
CN-65 |
_(%2Ball_claims_hatched).svg) |
Tibetas autonomais reģions | 西藏自治区 | Lhasa | 1 228 400 | 3 180 000 | 4 prefektūras līmeņa pilsētas, 3 profektūras |
CN-54 |
Provinces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Karte | Province | Nosaukums ķīniešu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2013)[4] |
Sīkāk iedalījums | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
.svg) |
Aņhui | 安徽省 | Hefei | 139 600 | 60 300 000 | 16 prefektūras līmeņa pilsētas | CN-34 |
.svg) |
Cjinhai | 青海省 | Sjinina | 720 000 | 5 626 722 | 2 prefektūras līmeņa pilsētas 6 autonomās prefektūras |
CN-63 |
.svg) |
Dzjansji | 江西省 | Naņčana | 166 900 | 45 200 000 | 11 prefektūras līmeņa pilsētas | CN-36 |
.svg) |
Dzjansu | 江苏省 | Naņdzjina | 102 600 | 79 200 000 | 1 subprovinces nozīmes pilsēta 12 prefektūras līmeņa pilsētas |
CN-32 |
.svg) |
Dzjiliņa | 吉林省 | Čančuņa | 187 400 | 27 462 297 | 1 subprovinces nozīmes pilsēta 7 prefektūras līmeņa pilsētas 1 autonoma prefektūra |
CN-22 |
.svg) |
Džedzjana | 浙江省 | Handžou | 101 800 | 54 890 000 | 2 subprovinces nozīmes pilsēta 9 prefektūras līmeņa pilsētas |
CN-33 |
.svg) |
Fudzjaņa | 福建省 | Fudžou | 121 400 | 37 700 000 | 1 subprovinces nozīmes pilsēta 8 prefektūras līmeņa pilsētas |
CN-35 |
.svg) |
Gaņsu | 甘肃省 | Laņdžou | 425 800 | 25 575 254 | 12 prefektūras līmeņa pilsētas 2 autonomās prefektūras |
CN-62 |
 |
Guanduna | 广东省 | Guandžou | 179 800 | 106 440 000 | 2 subprovinces nozīmes pilsēta 19 prefektūras līmeņa pilsētas |
CN-44 |
.svg) |
Guidžou | 贵州省 | Guijana | 176 167 | 34 746 468 | 6 prefektūras līmeņa pilsētas 3 autonomās prefektūras |
CN-52 |
.svg) |
Hainaņa | 海南省 | Haikou | 35 400 | 8 900 000 | 4 prefektūras līmeņa pilsētas | CN-46 |
.svg) |
Hebei | 河北省 | Šidzjadžuana | 187 700 | 73 326 101 | 11 prefektūras līmeņa pilsētas 1 administratīvais reģions |
CN-13 |
.svg) |
Heilundzjana | 黑龙江省 | Harbina | 454 800 | 38 312 224 | 1 subprovinces nozīmes pilsēta 11 prefektūras līmeņa pilsētas 1 prefektūra |
CN-23 |
.svg) |
Henaņa | 河南省 | Džendžou | 167 000 | 94 100 000 | 17 prefektūras līmeņa pilsētas | CN-41 |
.svg) |
Hubei | 湖北省 | Uhaņa | 185 900 | 58 160 000 | 1 subprovinces nozīmes pilsēta 11 prefektūras līmeņa pilsētas 1 autonomā prefektūra |
CN-42 |
.svg) |
Hunaņa | 湖南省 | Čanša | 210 000 | 67 370 000 | 13 prefektūras līmeņa pilsētas 1 autonomā prefektūra |
CN-43 |
.svg) |
Juņnaņa | 云南省 | Kuņmina | 394 000 | 45 966 239 | 8 prefektūras līmeņa pilsētas 8 autonomā prefektūra |
CN-53 |
.svg) |
Liaonina | 辽宁省 | Šeņjana | 145 900 | 43 900 000 | 2 subprovinces nozīmes pilsēta 12 prefektūras līmeņa pilsētas |
CN-21 |
.svg) |
Sičuaņa | 四川省 | Čendu | 485 000 | 81 100 000 | 1 subprovinces nozīmes pilsēta 17 prefektūras līmeņa pilsētas 3 autonomā prefektūra 1 administratīvais reģions |
CN-51 |
.svg) |
Šaaņsji | 陕西省 | Sjiaņa | 205 800 | 37 327 378 | 1 subprovinces nozīmes pilsēta 9 prefektūras līmeņa pilsētas |
CN-61 |
.svg) |
Šaņduna | 山东省 | Dzjinaņa | 157 100 | 97 333 900 | 2 subprovinces nozīmes pilsēta 15 prefektūras līmeņa pilsētas |
CN-37 |
.svg) |
Šaņsji | 山西 | Taijuaņa | 156 000 | 36 500 000 | 11 prefektūras līmeņa pilsētas | CN-14 |
Atsauce
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pasaules uzziņu atlants. SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta», 2010, Rīga. ISBN 978-9984-07-565-5
- ↑ «Communiqué of the National Bureau of Statistics of People's Republic of China on Major Figures of the 2010 Population Census (No. 1)». National Bureau of Statistics of China. 2011. gada 28. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 8. novembrī. Skatīts: 2011. gada 19. jūlijs.
- ↑ «National Data». National Bureau of Statistics of China. Skatīts: 2015. gada 19. decembris.
- ↑ «Communiqué of the National Bureau of Statistics of People's Republic of China on Major Figures of the 2010 Population Census [1] (No. 2)». National Bureau of Statistics of China. 2011. gada 29. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 4. augusts.
| ||||||||||