Marija I Stjuarte

Marija I Mary I
Skotijas karaliene
Amatā 1542. gada 14. decembrī — 1567. gada 24. jūlijā (kronēta 1543. gada 9. septembrī)
Priekštecis	Džeimss V
Pēctecis	Džeimss VI
Francijas karaliene - konsorte
Amatā 1559. gada 10. jūlijā — 1560. gada 5. decembrī
Dzimšanas dati	1542. gada 8. decembrī Linlitgovas pils, Linlitgova, Skotija (tagad Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati	1587. gada 8. februārī Foteringejas pils, Northemptonšīra, Anglija (tagad Apvienotā Karaliste)
Apglabāts	Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste
Dinastija	Stjuartu dinastija
Tēvs	Džeimss V Stjuarts
Māte	Marija Gīze
Dzīvesbiedrs(-e)	Fransuā II (1558-1560) Henrijs Stjuarts (1565-1567) Džeimss Hepberns (1567-1578)
Bērni	Džeimss I Stjuarts (no Henrija Stjuarta)
Reliģija	katolicisms
Paraksts

Marija I Stjuarte (angļu: Mary I of Scotland, franču: Marie, reine des Écossais, dzimusi 1542. gada 8. decembrī, mirusi 1587. gada 8. februārī) bija Skotijas karaliene no 1542. gada līdz 1567. gadam un Francijas karaliene-konsorte no 1559. gada līdz 1560. gadam.

Dzīvesstāsts

Marija bija Skotijas karaļa Džeimsa V meita un vienīgā likumīgā mantiniece. Troni mantoja 6 dienu vecumā, kad mira tēvs. Bērnību pavadīja Francijā, kamēr Skotiju pārvaldīja reģenti. 1558. gadā Marija apprecējās ar nākamo Francijas karali Fransuā II. Pēc Fransuā II nāves 1560. gada 5. decembrī viņa atgriezās Skotijā.

1565. gadā Marija apprecējās ar savu brālēnu Henriju Stjuartu. 1567. gada februārī Henrijs tika nogalināts. Džeimss Hepberns, kas pēc nostāstiem tika vainots slepkavībā, tiesā tika attaisnots. 1567. gada maijā viņš apprecēja karalieni Mariju. 1567. gada 24. jūlijā Marija bija spiesta atteikties no troņa par labu savam gadu vecajam dēlam Džeimsam I.

Pēc nesekmīga mēģinājuma atgūt troni Marija devās trimdā pie savas otrās pakāpes māsīcas, Anglijas karalienes Elizabetes I.

Anglijas katoļi uzlūkoja Mariju kā leģitīmu Anglijas troņa pretendenti, tādēļ karaliene Elizabete vairākus gadus turēja Mariju ieslodzījumā dažādās pilīs. Marija tika apsūdzēta "valsts nodevībā" un 1587. gada 8. februārī sodīta ar nāvi.

Kā ieganstu izmantojot Marijas nāvi, izcēlās Anglijas karš ar Spāniju.

Tituli

Marijas I tituli:

• Skotijas karaliene (Queen of Scots, 14.12.1542.-24.07.1567.)
• Francijas dofine (Dauphine of France, 24.04.1558.-10.07.1559.)
• Francijas karaliene (Queen of France, 10.07.1559.-5.12.1560.)
• Botvelas hercogiene (Countess of Bothwell, 24.07.1567.-14 .04.1578.)

Galvas nociršana Marijai

Marijas tēls mākslā

Marijas liktenis ļoti plaši izmantots dažādos mākslas žanros

Teātris, balets un kino

• Edmunda Spensera luga Faerie Queene (1596.)
• Frīdriha Šillera luga Maria Stuart (1800.)
• Sāra Mailsa atveido Mariju, Skotijas karalieni Brodvejas un Vestendas lugā Vivat! Vivat Regina! (1971), kuru sarakstīja viņas vīrs Roberts Bolts.
• Martas Greiemas (Martha Graham) balets Episodes (1985.), iestudēts Linkolna centrā Ņujorkā.
• Josifa Brodska Marijai veltītjis sonetu ciklu.
• kinofilma Mary of Scotland (1936.) — galvenajās lomās Ketrina Hepbērna un Frederiks Marčs.
• kinofilma Mary, Queen of Scots — galvenajās lomās Vanesa Redgreiva un Naidžels Davenports.
• Samanta Mortona (Samantha Morton) spēlē Marijas lomu kinofilmā "Elizabeth: The Golden Age" (2007.)

Mūzika

• Roberts Šūmanis komponējis Marijas piemiņai dziesmu ciklu (Op. 135).
• Gaetāno Doniceti opera Maria Stuarda (1835.).
• Teas Musgreivas (Thea Musgrave) opera Mary, Queen of Scots (1977.).
• Džona Berija (John Barry) komponētās soundtreka dziesmas Wish Now Was Then un This Way Mary kinofilmai (1971.).
• Lū Rīda (Lou Reed) dziesma Sad Song albumā Berlin (1973.).
• Maika Oldfīlda (Mike Oldfield) dziesma To France albumā Discovery (1984.).
• grupas "Fairport Convention" dziesma Fotheringay albumā What We Did on Our Holidays (1969.).
• grupas "Grave Digger" dziesma The Ballad of Mary (Queen of Scots) albumā Tunes of War (1996.).

Glezniecība un grafika

Marija pusaudža gados

• Mary Stuart p0ortreti (angļu val.
• «Мария Стюарт: портрет Королевы» — Marijas tēls mākslas darbos (krievu val.) Arhivēts 2019. gada 15. augustā, Wayback Machine vietnē.

Literatūra

• The Faerie Queene. Ed. A.C. Hamilton. Harlow, UK: Longman, 2001
• Marcus Merriman. The "Rough Wooings": Mary, Queen of Scots 1542-1551. East Linton, 2000. ISBN 1-86232-090-X
• Donaldson, G. Scotland: James V — James VII, 1965
• Fraser, A. Mary, Queen of Scots, 1969
• John Guy. Queen of Scots: The True Life of Mary Stuart. New York, 2004. ISBN 0-618-25411-0
• Retha Warnicke. Mary Queen of Scots. 2006, ISBN 0-415-29183-6
• "Mary, Queen of Scots, and the Babington conspiracy", by David Alan Johnson, Military Heritage, August 2005, no. 1, Volume 7, ISSN 1524-8666
• Alexander Wilkinson. "Mary Queen of Scots and the French Connection" / History Today, 54, 7 (July 2004), pp. 37—43
• Jane Dunn. Elizabeth and Mary: Cousins, Rivals, Queens. Vintage, 2005. ISBN 0-375-70820-0.
• Alexander Wilkinson. Mary Queen of Scots and French Public Opinion, 1542-1600. Palgrave, 2005. ISBN 1-4039-2039-7
• Jenny Wormald. Mary Queen of Scots: A Study in Failure. London, 1988. ISBN 0-540-01131-2
• Питавль, Э. Мария Стюарт. В борьбе за трон. На пути к плахе, 2002
• Цвейг С. Мария Стюарт, 2005

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija I Stjuarte.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Marijas biogrāfija Apvienotās Karalistes monarhijas oficiālajā mājas lapā
• Vēstules
• The New Student's Reference Work/Mary Queen of Scots
• Langside Heritage Trail featuring Mary Queen of Scots at the Battle of Langside Arhivēts 2008. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• Marijas I valdīšanas hronoloģija
• Ilustrētā Marijas I biogrāfija Arhivēts 2008. gada 24. martā, Wayback Machine vietnē.

Stjuartu dinastijas valdnieks
Priekštecis: Džeimss V	Skotijas karaliene 1542.-1567.	Pēctecis: Džeimss VI