Mango
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: valoda, noformējums Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- Šis raksts ir par augļiem. Par mango koku ģinti skatīt rakstu mango (ģints).
Mango[1] ir kauleņauglis, kuru iegūst no mango ģints kokiem. Visplašāk mango iegūst no Indijas mango. Tie ir vietējie augļi Indijā. Mango audzē daudzos tropu reģionos un izplata plaši pasaulē, mango ir viens no visplašāk izmantotajiem augļiem pārtikā. To lapas izmanto dažādos rituālos, piemēram, kopā ar ziediem kā rotājumus kāzās un reliģiskās ceremonijās.
Audzēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mango ir audzēts Indijā tūkstošiem gadu un sasniedza Austrumāziju starp 5. - 4. gadsimtā p. m. ē. 10. gadsimtā tie tika nogādāti Austrumāfrikā un pēc tam ieviesa Brazīlijā, Indijas rietumos un Meksikā, kur ir labs klimats mango audzēšanai. Citos reģionos, kur audzē mango - Ziemeļu, Dienvidu un Centrālajā Amerikā, Karību jūras reģionos, Āfrikā, Ķīnā, Pakistānā un Dienvidaustrumu Āzijā ir vieglāk šos augļus izaudzēt. Šajos reģionos aug vairāk nekā 1000 mango šķirnes, piemēram, terpentīna mango (turpentine mango) (nosaukts tā terpentīnam līdzīgās garšas dēļ). Lai gan visvairāk mango audzē Indijā, taču veido mazāk nekā vienu procentu no pasaules mango tirdzniecības. Plašas mango plantācijas atrodamas arī Austrālijā[2].
Mango garša un faktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nogatavojies mango ir salds, ar unikālu garšu, kas atšķiras dažādām šķirnēm. Augļa struktūra atšķiras šķirņu starpā. Daži, kam mīksta, gaļīga faktūra, ir līdzīgi pārgatavojušām plūmēm, savukārt citi ir cietāki, līdzīgi avokado. Dažām šķirnēm ir šķiedraina tekstūra.
Antioksidanti un vitamīni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vielas | Daudzums |
|---|---|
| Ogļhidrāti | 17,00 g |
| Cukurs | 14,8 g |
| Tauki | 0,27 g |
| Proteīni | 0,51g |
| Vitamīns A | 38 μg (4%) |
| Beta karotīns | 445 μg (4%) |
| Vitamīns B1 | 0,058 mg (4%) |
| Vitamīns B2 | 0,057 mg (4%) |
| Vitamīns B3 | 0,584 mg (4%) |
| Vitamīns B5 | 0,160 mg (3%) |
| Vitamīns B6Apakšējā indeksa teksts | 0,134 mg (10%) |
| Vitamīns B9 | 14 μg (4%) |
| Vitamīns C | 27,7 mg (46%) |
| Kalcijs | 10 mg (1%) |
| Dzelzs | 0,13 mg (1%) |
| Magnijs | 9 mg (2%) |
| Fosfors | 11 mg (2%) |
| Kālijs | 156 mg (3%) |
| Cinks | 0,04 mg (0%) |
| Enerģētiskā vērtība | 272 kJ (65 kcal) |
Mango ir bagāts ar dažādām uzturvielām, tādēļ to reizēm sauc par "superaugli"[3], termins, kuru lieto, lai izceltu iespējamo veselības vērtību noteiktiem pārtikā lietojamiem augļiem.
Mango, līdzīgi kā citi augļi, satur vitamīnus un minerālvielas. Antioksidantiskie A, C un E vitamīni veido 25%, 76% un 9% uzturvielu 165 g devu (DRI). Vitamīns B6 (piridoksīns, 11% DRI), K vitamīns (9% DRI), citi B vitamīni un pamata barības vielas, piemēram kālija, vara un 17 aminoskābes ir labs līmenis.
Miza un mīkstums satur aminoskābes, karotinoīdus, kā arī omega-3 un -6 polinepiesātinātās taukskābes.
Miza satur arī pigmentus, kuriem var būt antioksidantu īpašības, tostarp karotinoīdus, piemēram, provitamīna A savienojumus, bēta karotīnu, luteīnu un alfa karotīnu, polifenolus, piemēram, gallusskābi.
Audzēšana un patēriņš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mango veido aptuveni piecdesmit procentus no visiem tropu augļiem, ko audzē visā pasaulē. Pārtikas un lauksaimniecības Apvienoto Nāciju Organizācijas novērojumi rāda, ka pasaulē 2001. gadā izaudzēja vairāk nekā 23 miljonus tonnu mango. Indija veido gandrīz pusi no pasaules izaudzētā mango daudzuma (12 miljoni tonnas gadā), kam seko Ķīna (3 miljoni tonnas), Pakistāna (2,25 miljoni tonnas), Meksika (1,5 miljoni tonnas) un Taizemes (1,35 miljoni tonnas). 10 valstis ir atbildīgas par aptuveni 80% pasaules mango kopražas.
Alphonso, Benishan vai Benishaan un Kesar mango šķirnes tiek uzskatītas par vienām no labākajām Dienvidu valstīs. Dussehri un Langda šķirnes ir populārākās ziemeļu štatos Indijā. Parasti eksportē Alphonso šķirnes, ko audzē tikai Konkanas reģionā Mahārāštrā. Pakistānas tautas audzē mango šķirnes kā Sindhri un Chaunsa, papildus citas šķirnes, piemēram, Langra, Anwar Ratoal un Malva. Sindhri mango galvenokārt audzē Sindas provincē. Parasti, kad gatavs mango ir oranži dzeltena vai sarkanīga miza un sulīgs ēšanai, bet tos, kas paredzēti eksportam bieži noņem nepietiekami gatavus ar zaļu mizu. Nenogatavināts mango, ko eksportē nav sulīgs un nav īsti svaiga garša.
Mango ir populārs visā Latīņamerikā. Meksikā mango lieto sagrieztu ar čili pulveri un / vai sāli. Ielu pārdevēji pārdod mango uz nūjiņas, iemērkta čili-sāls maisījumu. Indonēzijā un Taizemē, zaļā mango pārdod ielu pārdevēji ar cukuru un sāli, un / vai čili, vai izmanto skābu salātu, ko sauc rujak Indonēzijā un Singapūrā. Mango arī izmanto kā pulverveida garšvielu, ko lieto kulinārijā.
| Valsts | Raža tonnās |
|---|---|
| Indija | 13 501 000 |
| Ķīna | 3 752 000 |
| Meksika | 2 050 000 |
| Taizeme | 1 800 000 |
| Pakistāna | 1 719 180 |
| Indonēzija | 1 620 000 |
| Brazīlija | 1 546 000 |
| Pasaulē kopā | 33 445 279 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dainuvīte Guļevska, Aina Miķelsone, Tamara Porīte. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga : Avots, 2002. 77. lpp. ISBN 9984-700-64-X.
- ↑ KĀJĀM GAISĀ: Mango sezona sākusies
- ↑ «Dievišķais auglis – mango» (latviski). Latvijas Avīze. 2014. gada 7. janvāris. Skatīts: 2015. gada 16. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mango.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|