Ihors Belanovs
Ihors Belanovs | ||
Personas dati | ||
---|---|---|
Dzimis | 1960. gada 25. septembrī Odesa, PSRS | |
Augums | 174 cm | |
Pozīcija | Uzbrucējs | |
Jauniešu klubi | ||
1973—1978 | Odesas "Čornomorec" | |
Profesionālie klubi | ||
Sezonas | Klubs | Sp (v)* |
1979—1980 1981—1984 1985—1989 1989—1990 1991—1995 1995—1996 1996—1997 |
SKA Odessa Odesas "Čornomorec" Kijivas "Dinamo" Menhengladbahas "Borussia" Braunšveigas "Eintracht" Odesas "Čornomorec" Mariupoles "Metalurh" |
116 (26) 158 (54) 26 (5) 89 (28) 3 (1) 5 (4) | 68 (16)
Nacionālā izlase | ||
1985—1990 | PSRS | 33 (8) |
* Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos |
Ihors Belanovs (ukraiņu: Ігор Іванович Беланов, krievu: Игорь Иванович Беланов), (dzimis 1960. gada 25. septembrī Odesā, Ukrainā, tobrīd PSRS) ir bijušais PSRS un Ukrainas futbola uzbrucējs, kurš 1986. gadā tika atzīts par Eiropas labāko futbolistu.
Spēlētāja karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klubi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Belanovs spēlēja SKA Odessa (1979—80), Odesas "Čornomorec" (1981—84) un Kijivas "Dinamo" (1985—89), ar ko 1986. gadā ieguva Kausu ieguvēju kausu. 1989. gada vidū viņam beidzot atļāva pārcelties uz kādu Rietumeiropas klubu. Viņš pārcēlās uz Vāciju, lai pievienotos Menhengladbahas "Borussia". Vācijas bundeslīgā viņš debitēja 1989. gada 4. novembrī, komandai viesos zaudējot ar 0-4 VfB Stuttgart. Piedaloties 24 Bundeslīgas spēlēs nesen UEFA kausu ieguvušajā komandā, Belanovs guva tikai četrus vārtus un pazemināšanā apdraudētās komandas spēlē lielu pienesumu nedeva. Viņa karjera klubā beidzās līdz ar viņa sievas veikalu apzagšanas afēru. Viņš pārcēlās uz 2. Bundeslīgas klubu Braunšveigas "Eintracht", kur debitēja 1991. gada 27. aprīlī. 38 spēles viņš guva 13 vārtus. 1995. gadā viņš atgriezās Ukrainā, atkal Čormnomorec komandā, kur aizvadīja vienu sezonu (1995-96), pirms pabeidza savu karjeru Mariupoles "Metalurh" sastāvā nākamajā sezonā.
PSRS izlase
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Belanovs PSRS izlasē aizvadīja 33 spēles, gūstot astoņus vārtus. Viņa labākais sniegums bija 1986. gada Pasaules kausā Meksikā, kur viņš guva 4 vārtus un izdarīja 6 piespēles vārtu guvumos, komandai sasniedzot astotdaļfinālu. Spēlē pret Beļģiju viņš guva hettriku, taču komanda spēli zaudēja pagarinājumā. Šāds sniegums Pasaules kausā kopā ar Kijivas "Dinamo" iegūto Kausu ieguvēju kausu palīdzēja viņam 1986. gadā iegūt Eiropas Gada futbolista balvu.
Pēc karjeras beigām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā pievienojās Ukrainas bruņotajiem spēkiem.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Früherer Bundesligaspieler kämpft gegen Russen [Former Bundesliga player fights Russians] (vāciski), faz.net, dated April 7, 2022; retrieved April 7, 2022
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Munzüger Sport profils (vāciski)
- WorldFootball profils (angliski)
- Soccerway profils (angliski)
- National-Football-Teams profils (angliski)
- Transfermarkt spēlētāja profils (angliski)
- Transfermarkt trenera profils (angliski)
- Eu-football.info profils (angliski)
- FBref spēlētāja profils (angliski)
Šī Padomju Savienības futbolista biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šī Ukrainas futbolista biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
- Nepabeigti raksti par Padomju Savienības futbolistiem
- Nepabeigti raksti par Ukrainas futbolistiem
- 1960. gadā dzimušie
- PSRS futbolisti
- PSRS izlases futbolisti
- Ukrainas futbolisti
- 1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji
- 1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji
- Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji
- Kijivas "Dinamo" spēlētāji
- PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari
- Odesā dzimušie
- Zelta bumbas ieguvēji
- Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie
- Odesas "Čornomorec" spēlētāji
- FK Mariupol spēlētāji
- Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)