Dienvidlanao (filipīniešu: Lalawigan ng Timog Lanao, angļu: Province of Lanao del Sur, maranavu: Pagabagatan Ranao) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Bangsamoro autonomajā reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā un 39 municipalitātēs un sīkāk 1159 barangajās. Provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Maravi.
Lielākā daļa provinces iedzīvotāju ir maranavi (1 114 765 cilvēki, 93,3 % no iedzīvotāju skaita), kā arī visaji, sebuāņi, ilongi un iranuni.[1] Pēc konfesionālās piederības 94 % ir musulmaņi.
Province izvietojusies Mindanao salas vidusdaļā. Ziemeļrietumos robežojas ar Ziemeļlanao, ziemeļaustrumos — ar Iliganas neatkarīgo pilsētu, austrumos — ar Bukidnonu, dienvidos — ar Kotabato un Ziemeļmagindanao, bet dienvidrietumos tās krastus apskalo Sulavesi jūrasMoro līča atzars Iljanas līcis. Provinces centrā atrodas Lanao ezers, kas devis provincei savu nosaukumu. Reljefs lielākoties kalnains, augstākā virsotne ir aktīvs vulkāns Ragangs (2815 m vjl). Valda subtropu klimats.
Pirms islāma ienākšanas lanaju zemēs šeit pastāvēja valstiski veidojumi, kas minēti jau 13. gadsimta ķīniešu hronikās. No 1616. līdz 1904. gadam ap Lanao ezeru pastāvēja Lanao Četru Valstu (sultanātu) konfederācija (Pat a Pangampong sa Ranao) — Bajabao, Masiu, Unajana un Baloi. Vēl mūsdienās pastāv 2007. gadā ar prezidenta rīkojumu dibinātā Lanao konsultatīvā padome, kas koordinē Filipīnu valsts valdības attiecības ar 16 karaļnamiem Lanao apgabalā. Spānijas koloniālā vara vairākkārt neveiksmīgi mēģināja pakļaut Lanao un tikai 1895. gadā tiem izdevās to iekarot, ierīkojot garnizonu Dansalanā (mūsdienu Maravi). Tikai 1914. gadā, amerikāņu koloniālajā laikā, sultanātu konfederācija tika reorganizēta par Lanao provinci. 1959. gadā provinci sadalīja divās — Ziemeļlanao ar centru Iliganā un Dienvidlanao ar centru Maravi. 1989. gadā province plebiscīta rezultātā pievienojās Musulmaņu Mindanao autonomajam reģionam (kopš 2019. gada — Bangsamoro autonomais reģions).
Filipīnas
Dienvidlanao Vikikrātuvē
