Vecdaugava (dabas liegums)

Vecdaugava ir dabas liegums Rīgas pilsētas teritorijā. Liegums atrodas pilsētas ziemeļu daļā (Ziemeļu rajonā) Vecdaugavas apkaimē un aizņem Vecdaugavas akvatoriju ar salām (izņemot tās ziemeļu galu), Mangaļsalas dienvidaustrumu piekrasti, kā arī teritoriju starp Vecdaugavu un tās attekām (Vecdaugavas pussalu). Liegums izveidots 1987. gadā 233 ha platībā nozīmīgu klaju iekšzemes kāpu pļavu ar kāpsmildzeni un jūrmalas pļavu teritorijas aizsardzībai. Šeit ir lielākā jūrmalas armērijas (Armeria maritima) atradne Latvijā, kā arī nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Teritorijā konstatētas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas. Liegums ir iekļauts Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.

Vecdaugava
Vecdaugava pie Skanstnieku mājām.
Vecdaugava
Tips	dabas liegums
Atrašanās vieta	Rīgas pilsēta
Koordinātas	57°03′32″N 24°05′39″E
Platība	233 ha
Dibināts	1987

Vecdaugavas kompleksais dabas liegums tika dibināts 1984. gadā, lai saglabātu raksturīgo Daugavas deltas ainavu, retos augus un putnu ligzdošanas vietas. 1987. gadā teritorijai 65 ha platībā piešķīra kompleksā lieguma statusu, un tā tika uzņemta valsts aizsardzībā. Pēc 1990. gadā veiktās blakus esošo teritoriju ornitoloģiskās izpētes dabas liegums tika paplašināts līdz 236 ha platībā, kur 115,2 ha bija stingrā režīma zona un 120,8 ha – buferzona. 1991. gadā Vecdaugavas dabas liegums tika iekļauts Pasaules Dabas Fonda projektā. Kopš 2005. gada dabas liegums tiek atzīts par Natura 2000 (B tipa) teritoriju. Pašlaik liegumā noteiktas divas aizsardzības zonas – dabas lieguma zona, kas dalās kopējā un sezonālajā lieguma zonās, un neitrālā zona. Lai nodrošinātu netraucētu ūdensputnu ligzdošanu, dabas lieguma zonā no 15. marta līdz 1. jūlijam noteikts sezonas liegums. Šajā laikā cilvēkiem aizliegts uzturēties šajās teritorijās, kā arī pārvietoties ar mehāniskajiem un visāda veida ūdens transportlīdzekļiem.

Galvenais veģetācijas tips Vecdaugavā ir palieņu un sausieņu pļavas. Piekrastē ir niedru audzes, pussalas centrālajā daļā virsājs, kāpu veģetācija un krūmājs. Dabas liegumā ir konstatētas 18 retas un aizsargājamas augu sugas. Bez jūrmalas armērijas šeit var minēt tādas sugas, kā smiltāja neļķe, pļavas silpurene, atvašu saulrietenis, tumšsarkanā dzeguzene, jumstiņu gladiola, jūrmalas āžloks, baltijas donis u.c. Vēl šeit aug 25 aizsargājamie vietējo sugu dižkoki un 28 citzemju sugu dižkoki. Saskaņā ar ornitologa atzinumu – liegumā tika konstatētas 39 īpaši aizsargājamas putnu sugas, no tām 4 – lielais dumpis, grieze, seivi ķauķis un brūnā čakste – liegumā iespējams arī ligzdo. Kopumā dabas liegumā novērotas 115 putnu sugas.

Lieguma teritorijā pašlaik komerciāla darbība nenotiek. Pļavās tiek ganīti zirgi, kuru izmantošanai nav komerciāla rakstura. Pussalu iedzīvotāji izmanto rekreācijai – pastaigām, dažkārt ar suņiem, vasarā vietumis peldas, ziemā slido. Populārākā lieguma izmantošana ir makšķerēšanai un laivu braucieniem. Laika posmā no 1990.-2005. gadam "Skanstnieku" mājās pastāvēja AS "Auda" zvejniecības un novadpētniecības muzejs. Pašlaik muzeja fondi ir pārcelti uz Rīnūžu skolu. Skanstnieku māju teritorijā atrodas arheoloģiskais objekts "Daugavgrīvas klosteris - viduslaiku nocietinājums". Viduslaikos šeit atradās Daugavgrīvas klosteris. Pēc tam šeit tika uzcelta ordeņa komturejas pils. Pēc pils nojaukšanas zviedri šeit izmantoja vecos vaļņus kā karavīru pagaidu apmešanās vietu.