Vasilijs IV Šuiskis

Vasilijs IV Šuiskis (krievu: Василий Шуйский, kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs (krievu: Василий IV Иоаннович); dzimis 1552. gadā, miris 1612. gada 12. septembrī) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.

Vasilijs IV Šuiskis Василий Шуйский
Krievijas cars
Amatā 1606. gada 19. maija — 1610. gada 19. jūnijs
Priekštecis	Viltusdmitrijs I
Pēctecis	Septiņu bajāru baldīšana Vladislavs IV Vāsa
Dzimšanas dati	1552. gadā Krievijas cariste (Krievija)
Miršanas dati	1612. gada 12. septembrī (59 gadu vecumā) Gostiņina, Polijas-Lietuvas kopvalsts (Polija)
Dinastija	Šuiski
Tēvs	Ivans Šuiskis
Māte	Marfa Fjodorovna
Dzīvesbiedrs(-e)	1. sieva: Jeļena Repņina 2. sieva: Jekaterina Bujnosova-Rostovskaja
Bērni	2 bērni
Reliģija	pareizticība

Pilns tituls

1610. gadā Krievijas cars Vasīlijs Joanovičs lietoja šādu pilno titulu:

"No Dieva žēlastības mēs, visas Krievijas cars un lielkņazs Vasīlijs Joanovičs, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas valdnieks un lielkņazs, visas Ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkesu un Kalnu kņazu kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."

(krievu: Божiею милостiю мы Великiй Государь Царь и Великiй Князь Василей Ивановичь всея Русiи Самодержецъ Владимерскiй, Московскiй, Новогородскiй, Царь Казанскiй, Царь Астораханскiй, Царь Сибирскiй, Государь Псковскiй, и Великiй Князь Смоленскiй, Тверскiй, Югорскiй, Пермскiй, Вятцкiй, Болгарскiй и иныхъ, Государь и Великiй Князь Новагорода Низовскiе земли, Черниговскiй, Резанскiй, Ростовскiй, Ярославскiй, Бђлоозерскiй, Удорскiй, Обдорскiй, Кондинскiй, и всеа Сђверные страны Повелитель, и Государь Иверскiя земли, Карталинскихъ и Грузинскихъ Царей, и Кабардинскiя земли, Черкасскихъ и Горскихъ Князей и иныхъ многихъ государьствъ Государь и Облаадатель.)

Dzīvesgājums

Vasilijs Šuiskis bija viens no bajāru līderiem caru Fjodora I un Borisa Godunova laikā. 1587. gadā Šuisku dzimta nonāca cara Borisa Godunova nežēlastībā un tika izsūtīta trimdā, tomēr 1591. gadā Šuiskiem tika atļauts atgriezties Maskavā.

Pēc troņmantinieka Dmitrija mīklainās nāves Ugličā 1591. gadā, Vasilijs Šuiskis, izmeklējot gadījumu, deklarēja, ka tā bijusi pašnāvība. Tomēr tautā izplatījās baumas, ka Dmitrijs ir slepeni izglābies, kas vēlāk radīja iemeslu vairāku t.s. Viltusdmitriju pretenzijām uz Krievijas troni. Pēc Borisa Godunova nāves 49 dienas cars bija Fjodors II Godunovs, tad to nogalināja Viltusdmitrija I cilvēki. Vasilijs Šuiskis šoreiz atzina, ka Viltusdmitrijs I ir "īstais" troņmantinieks Dmitrijs. 1606. gada 17. maijā sacelšanās rezultātā Viltusdmitrijs I tika nogalināts un Vasilijs Šuiskis tā paša gada 1. jūnijā kronējās par Krievijas caru.

Šuiska valdība atzina, ka troņmantinieks Dmitrijs tika nogalināts pēc cara Borisa Godunova pavēles. Vasilija Šuiska varai bija maz autoritātes, tomēr viņam izdevās apspiest Bolotņikova sacelšanos. Parādoties vēl vienam pretendentam uz cara troni - Viltusdmitrijam II, Vasilija Šuiska vara vēl vairāk samazinājās. Tomēr cars vēl kādu laiku noturējās pie varas, lielā mērā pateicoties brālēna Mihaila Skopina-Šuiska karadarbībai, kuru atbalstīja zviedru karaspēks Jakoba Delagardija vadībā, kas sakāva Viltusdmitrija II karaspēku.

Tomēr cīņās par Krievijas troni tieši iesaistījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks, un pēc tam, kad Polijas karalis Sigismunds III sakāva krievu karaspēku, Maskavas bajāri atcēla Vasiliju Šuiski no troņa. Vēlāk Šuiskis kā gūsteknis tika nodots poļu hetmanim Staņislavam Žolkevskim. Miris ieslodzījumā Gostiņinā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vasilijs IV Šuiskis.

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Viltusdmitrijs I	Krievijas cars 1606.-1610.	Pēctecis: Vladislavs I Vāsa