Ska
- Šis raksts ir par mūzikas stilu. Par citām jēdziena SKA nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Ska" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ska ir mūzikas stils, kas izveidojies Jamaikā. Šī stila mūzika, visticamāk, aizsākās 20. gadsimta 50. gados. Tā ir veidojusies vairāku citu mūzikas stilu — jamaikiešu tradicionālās mūzikas jeb mento, amerikāņu džeza, ritmblūza ietekmē. Ska ir uzskatāms par regeja, skinhedu regeja, dancehall regeja un rocksteady mūzikas stilu priekšteci.
Ska periodizācija
labot šo sadaļuSka mūzikas stilu parasti iedala 3 popularitātes viļņos:
- Jamaikas ska jeb oriģinālais ska (20. gadsimta vidus). Zināmākie pirmā ska viļņa izpildītāji: Dezmonds Dekers (Desmond Dekker), Lorels Eitkins (Laurel Aitken), Prinss Basters (Prince Buster), Džimmijs Kliffs (Jimmy Cliff), The Charmers, Toots and The Maytals, Judge Dread, Derriks Morgans (Derrick Morgan), Rolands Alfonso (Roland Alphonso) un daudzi citi. 60. gadu sākumā ska bija dominējošais mūzikas stils Jamaikā. Jau 60. gadu vidū ska iemantoja popularitāti ārpus Jamaikas robežām, it sevišķi Lielbritānijā. Ska pirmā viļņa mūzikas izpildītāji 60. gadu beigās pievērsās arī rocksteady un skinhedu regejam, līdz ar to šajos mūzikas novirzienos jūtama spēcīga ska ietekme. Tā laika zināmākās ierakstu kompānijas, kuras izlaida ska mūziku bija Trojan Records un Studio One.
- 2-Tone (70. gadu beigas/80. gadu sākums) jeb otrais ska vilnis. Apzīmējums "2-Tone" ir aizgūts no britu ierakstu kompānijas 2-Tone-Records, kas producēja ska mūziku. Tajā laikā ska bija populārs starp britu skinhediem. 2-Tone grupu mūzikā pārsvarā jūtama arī pankroka ietekme, bet arī Jamaikas ska ietekme vēl ir saglabājusies. Zināmākās 2-Tone grupas ir The Specials, The Selecter, Bad Manners un The Madness.
- Third wave jeb trešais ska vilnis radās 80. gadu beigās un 90. gados, sevišķu popularitāti iegūstot ASV un Argentīnā. Šo mūziku jau var tikai nosacīti nosaukt par ska, jo šo grupu mūzikā ir tikai atsevišķi ska elementi. Zināmākās trešā viļņa ska grupas ir The Toasters, Operation Ivy, Less than Jake, The Mighty Mighty Bosstones, Skankin' Pickle, Ska-P, Sublime, Voodoo Glow Skulls, Link 80 un Catch 22.
Visi trīs ska mūzikas viļņi turpina attīstīties. Jāatzīmē, ka arī mūsdienās ir daudzi ska pirmā viļņa mūzikas izpildītāji. Zināmākie no tiem ir Tims Ārmstrongs (Tim Armstrong), The Aggrolites, The Slackers, The Hepcat, The Allstonians un Deal's Gone Bad. Pēdējā laikā Eiropā parādījušās daudzas jaunas grupas, kas savā mūzikā apvieno pirmā viļņa ska, skinhedu regeja un rocksteady skanējumu — The Impalers, The Cabrians, The Steamy Dumplings un daudzas citas.
Ska variācijas
labot šo sadaļuLielākā daļa ska variāciju ir izveidojusies trešā viļņa ska mūzikas ietekmē. Ska pievienojot citu mūzikas stilu elementus, ir izveidoti atsevišķi ska paveidi:
Trešā ska mūzikas Ska pievienojot citu mūzikas stilu elementus, ir izveidoti atsevišķi ska paveidi:
- Ska-Punk (pazīstamākās grupas — Less Than Jake, Reel Big Fish, Mighty Mighty Bosstones, Ska-P);
- Ska-Jazz;
- Ska-Core;
- Klezmer-Ska;
- Cumbia-Ska
Ska Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā neviena grupa pagaidām nav spēlējusi un nespēlē pirmā vai otrā viļņa ska, lai gan tādas grupas kā Voiceks Voiska, All Day Long, "Mango", Loco Locals, Guerilla Habits, "BezGaisma", Hidden Well, Pest of a Child savā mūzikā izmanto vai ir izmantojušas ska elementus un spēlē trešā viļņa ska mūziku.