Sentlūsija

Sentlūsija (franču: Sainte-Lucie) ir salu valsts Ziemeļamerikā, Karību jūras reģiona austrumos uz robežas ar Atlantijas okeānu. Sentlūsija ir daļa no Mazajām Antiļu salām. Atrodas ziemeļos no Sentvinsenta un Grenadīnas, ziemeļrietumos no Barbadosas un dienvidos no Martinikas. Salas kopējā platība ir 617 km² un 2009. gadā Sentlūsijā iedzīvotāju skaits sasniedza 173 765 cilvēku. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kastri, kurā dzīvo apmēram trešdaļa salas iedzīvotāju.

Sentlūsija Saint Lucia Sainte-Lucie
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Zeme, cilvēki, gaisma"
Himna: "Dēli un meitas no Sentlūsijas"
Location of Saint Lucia
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Kastri 14°1′N 60°59′W
Valsts valodas		angļu un Sentlūsijas franču kreolu
Valdība		parlamentārā demokrātija un konstitucionālā monarhija
-	monarhs	Čārlzs III Vindzors
-	ģenerālgubernators	Neville Cenac
-	premjerministrs	Philip J. Pierre
Neatkarība
-	no Apvienotās Karalistes	1979. gada 22. februāris
Platība
-	Kopā	616 km² (191.)
-	Ūdens (%)	1,6
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2015. gadā	184 999 (187.)
-	Blīvums	300/km² (41.)
IKP (PPP)		2016. gada aprēķins
-	Kopā	$ 2,083 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$ 11 970
TAI (2014)		▬ 0,729 (augsts) (89.)
Valūta		austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla		(UTC−4)
Interneta domēns		.lc
Tālsarunu kods		1-758

Ģeogrāfija

Sufriēras skats

Sala ir 617 kvadrātkilometrus liela. Sentlūsijas kalni ir klāti ar biezu mežu, te ir daudz strauju upju un strautu. Salas augstākā virsotne ir Žimī kalns, kura augstums sasniedz 959 metrus. Pitonu kalni ir salas visslavenākais apskates objekts. To virsotnes slejas 798 metru un 750 metru augstumā.

Pierādījumi salas vulkāniskajai izcelsmei ir atrodami daudzviet. Sufriēras tuvumā ir vulkāniskie krāteri un burbuļojoši dubļu vulkāni, kas izdala sēra gāzes. Pāri pilsētai slejas divas vulkānu virsotnes. Uz dienvidiem no salas atrodas 18 vulkāniskas izcelsmes virsotņu un krāteru virkne. Salā ir daudz skaistu pludmaļu, dienvidrietumu krastā dažas no tām klātas ar melno vulkānisko smilti.

Vēsture

Sentlūsiju Kolumbs atklāja 1502. gada 13 decembrī Sv. Lūsijas dienā .

Laika posmā no 1605. līdz 1638. gadam, briti mēģināja izveidot patstavīgu apmetni, taču mēģinājumi bija neveiksmīgi, karojošo indiāņu - karību dēļ.

Noslēdzot vienošanos ar indiāņiem, franči izveidoja apmetni 1650. gadā. XVII gs. vidū sāka veidoties cukura plantācijas. Un sākās masveidīga āfrikāņu vergu ievešana Sentlūsijā. Mulati un afrikāņi dominēja starp salas iedzīvotājiem.

1803. gadā briti konfiscēja Sentlūsiju, un 1814. gadā saskaņā ar Parīzes līgumu , Francija atteicās no Sentlūsijas. Sentlūsija kļuva par Lielbritānijas koloniju.

Līdz 1814. gadam, kad sala beidzot nonāca britu jurisdikcijā, Sentlūsija bija konflikta vieta starp Angliju un Franciju. 14 reizes Sentlūsijā mainījās īpašnieki. 1834. gadā britu koloniālās varas iestādes atcēla verdzību uz salas.

No 1838. līdz 1958. gadam Sentlūsija bija daļa no Lielbritānijas Aizvēja salu kolonijas, no 1958. līdz 1962. gadam Vestindijas federācijā.

1967. gadā Sentlūsija saņēma asociētās valsts statusu ar Lielbritāniju un saņēma pašpārvaldes tiesības iekšējās lietās.

Sentlūsijai tika piešķirta pilnīga neatkarība 1979. gada 22. februārī.

Valodas

Oficiālā valoda ir angļu valoda.

Sentlūsijā antiliešu kreolu valodā runā 95% iedzīvotāju un sarunvalodā šo valodu sauc par "Patwa". Šo antiliešu kreolu valodu izmanto literatūrā un mūzikā, un tā iegūst oficiālu atzinību.

Sākoties franču kolonizācijai, sāka attīstīties arī kreolu valoda. Kreols veidojās no franču un rietumāfrikas valodām. Daudzi vārdi ir iegūti no indiāņu - karību valodas.

Antiliešu kreolu valodā runā arī Dominikā, Martinikā, Gvadelupā , Sentvinsentā un Grenādā.

Ekonomika

Sentlūsijas ekonomika balstās uz tūrismu un ārzonas uzņēmumiem. 2008. gadā IKP bija 1,8 miljardi ASV dolāru jeb aptuveni 11,1 tūkst. ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju. IKP sadalījums pa nozarēm: lauksaimniecība - 5%, rūpniecība - 15%, pakalpojumi - 80%. Reālais IKP pieaugums 2008. gadā samazinājās līdz 1,7%.

Nodarbinātības struktūra: lauksaimniecība - 22%, rūpniecība un tirdzniecība - 25%, pakalpojumu sfērā - 54%.

Galvenās tradicionālās tautsaimniecības nozares ir tūrisma pakalpojumi un lauksaimniecība. Galvenā kultūra ir banāni; tiek audzēti arī kokosrieksti, mango, kakao, citrusaugļi, vīnogas, cukurniedres. Sentlūsija ir otrā lielākā banānu eksportētājvalsts, Karību reģionā. Aktīvi attīstās ārvalstu tūrisms, kas nodrošina aptuveni 50% no ārvalstu valūtas peļņas. Sentlūsiju katru gadu apmeklē 300 tūkstoši tūristu.

Sentlūsijā ir attīstīta lauksaimniecības izejvielu pārstrāde, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana, mēbeļu, kartona iepakojuma, cigarešu, bateriju un elektronisko ierīču, dzērienu un būvmateriālu ražošana. Ir tranzīta naftas termināls un naftas pārstrādes rūpnīca.

Salu piekrastes ūdeņos notiek intensīva zveja, piemēram, 2000. gadā tika nozvejots 1795 tonnas zivju, galvenokārt tunzivis un karaliskās makreles, kā arī delfīni.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sentlūsija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)