Rolands Kalniņš
- Šis raksts ir par kinorežisoru. Par citām jēdziena Kalniņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rolands Kalniņš (dzimis 1922. gada 7. maijā,[1] pēc citiem avotiem 1922. gada 9. maijā, miris 2022. gada 18. maijā Rīgā)[2] bija latviešu kinorežisors. Divas viņa filmas — "Elpojiet dziļi" (1967) un "Ceplis" (1972) — iekļautas Latvijas kultūras kanonā.
| Rolands Kalniņš | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1922. gada 7. maijā[1] Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas apriņķis, Latvija |
| Miris |
2022. gada 18. maijā (100 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Nodarbošanās | kinorežisors |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1922. gada 7. maijā[1] Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā pasta darbinieku ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1937—1940). Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā uzsāka darbu Rīgas Kinostudijā patstāvīgi apguva režisora arodu. Iesākumā strādāja par režisora asistentu un tad par otro režisoru filmās "Salna pavasarī", "Latviešu strēlnieka stāsts" u.c.
Rolands Kalniņš deva priekšroku vēsturiskām un sociālām spēlfilmām, eksperimentēja ar formu un atveidi. 1959. gadā režisēja savu pirmo spēlfilmu "Ilze". 1960. gadu filmas — "Akmens un šķembas" un "Elpojiet dziļi" — tika atzītas par nevēlamām un izņemtas no padomju kino aprites. Tapšanas procesā tika apturēta arī viņa filma "Piejūras klimats", kas, pēc mūsdienu kritiķu domām, varēja kļūt par nozīmīgu filmu latviešu kinematogrāfijā.
Kalniņš uzņēma arī dokumentālo kino. Dokumentālā filma "Saruna ar karalieni" par aktrises Vijas Artmanes radošo darbību tika apbalvota ar "Lielā Kristapa" balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (1980).
Kopš 1962. gada Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs. Rolands Kalniņš ir arī viens no kinostudijas "Trīs" (1989) dibinātājiem, kurā tika izveidots apjomīgs dokumentālais kinoprojekts par 20. gadsimta Latviju. Sižets par Rolandu Kalniņu ir iekļauts videofilmu "Kinogadsimts Latvijā" ciklā[3] (1999).
Atzinības un apbalvojumi
labot šo sadaļuFilmai "Karalienes bruņinieks" izteikta atzinība PSRS sporta kino festivālā. Filma "Akmens un šķembas" Kišiņevas kinofestivālā ieguva balvu par labāko scenāriju (1967). Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1989). Valsts kultūras fonda stipendiāts (1999).[4]
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998). Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balva par mūža ieguldījumu kinomākslā (2005).
2018. gadā saņēma Izcilības balvu kultūrā par viņa filmas "Elpojiet dziļi" jeb "Četri balti krekli" iekļaušanu 2018. gada Kannu kinofestivālā.[5]
Filmogrāfija
labot šo sadaļuRežisors
labot šo sadaļuSpēlfilmas
- 1959 — "Ilze"
- 1960 — "Vētra"
- 1962 — "Atmaksa"
- 1963 — "Pazemē"
- 1966 — "Akmens un šķembas"
- 1967 — "Elpojiet dziļi"
- 1970 — "Karalienes bruņinieks"
- 1972 — "Ceplis"
- 1974 — "Piejūras klimats"
- 1975 — "Četri pavasari"
- 1978 — "Vīru spēles brīvā dabā"
- 1980 — "Trīs dienas pārdomām"
- 1983 — "Akmeņainais ceļš"
- 1985 — "Spēle notiks tik un tā"
- 1987 — "Ja mēs visu to pārcietīsim"
- 1989 — "Tapers"
- 2007 — "Rūgtais vīns"
Dokumentālās filmas
- 1963 — "Man vajadzēja būt saudzīgākam"
- 1980 — "Saruna ar karalieni"
- 1999 — "Mūžīgais Fausts"
Pasūtījuma filmas
- 1963 — "Tā nav slimība"
- 1969 — "Tā dejo Latvijā"
Otrais režisors
labot šo sadaļu- 1955 — "Salna pavasarī"
- 1956 — "Cēloņi un sekas"
- 1957 — "Kā gulbji balti padebeši iet"
- 1957 — "Nauris"
- 1958 — "Latviešu strēlnieka stāsts"
- 1964 — "Līdz rudenim vēl tālu"
- 1968 — "Mērnieku laiki"
Režisora asistents
labot šo sadaļu- 1949 — "Rainis"
- 1950 — "Padomju Latvija"
Mākslinieciskais vadītājs
labot šo sadaļu- 1977 — "Puika"
Scenārija autors
labot šo sadaļu- 1957 — "Tautas mākslinieks"
Producents
labot šo sadaļu- 1991 — "Cilvēka bērns"
- 1999 — "Mūžīgais Fausts"
- 2005 — "Ardievu, divdesmitais gadsimt!"
VDK kartotēka
labot šo sadaļuRolanda Kalniņa kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Dzeļme" savervēts 1975. gada jūnijā.[6] Tomēr bieži šai kartotēkā minētie tika nosaukti par aģentiem bez viņu ziņas un tiesa konstatēja, ka viņi nav veikuši apzinātu sadarbošanos ar VDK.[7] Vairāk kā 95% gadījumu pēdējos 24 gados, kuros Latvijas tiesas izskatījušas iespējamu sadarbošanos ar VDK, apzināta sadarbošanās nav konstatēta, tāpēc kartītes esības fakts vēl nav uzskatāms par pierādījumu.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Daudz laimes, jubilār! Kino režisors Rolands Kalniņš». ltv.lsm.lv. Skatīts: 2021. gada 9. maijā.
- ↑ «Rolands Kalniņš». enciklopedija.lv. Skatīts: 2022-10-08.
- ↑ "Kinogadsimts Latvijā" (1999)
- ↑ Latvijas enciklopēdija. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība.
- ↑ Māra Rozenberga. «Izcilības balvu kultūrā iegūst Nora Ikstena, Rolands Kalniņš un Nacionālais mākslas muzejs». lsm.lv, 2018. gada 28. novembrī.
- ↑ VDK kartīte: Rolands Kalniņš
- ↑ Jānis Taurēns: Kā publiski analizēja LPSR Valsts drošības komitejas aģentu un informatoru identitāti, sadarbību? LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija
- ↑ «Tiesu spriedumi un prokuratūras lēmumi pārbaudes lietās par sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. maijā. Skatīts: 2019. gada 6. maijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Rolands Kalniņš filmas.lv
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)