Pārgaujas novads

Pārgaujas novads bija pašvaldība Vidzemes centrālajā daļā, kurā 2009. gadā apvienoti bijušā Cēsu rajona Raiskuma, Stalbes un Straupes pagasti. Robežojās ar Krimuldas, Limbažu, Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas un Līgatnes novadiem. Novada centrs bija Stalbes ciems.

Pārgaujas novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Stalbe
Kopējā platība:	486,6 km2
• Sauszeme:	467,9 km2
• Ūdens:	18,7 km2
Iedzīvotāji (2021):	3 603
Blīvums (2021):	7,7 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Raiskuma pagasts Stalbes pagasts Straupes pagasts
Mājaslapa:	www.pargaujasnovads.lv
Pārgaujas novads Vikikrātuvē

2021. gadā Pārgaujas novadu pievienoja Cēsu novadam.

Vēsture

Pārgaujas novads pamatā aptvēra senās Idumejas teritoriju, kas pirmo reizi pieminēta pāvesta Inocenta III 1208. gada 31. janvāra bullā. Pēc Idumejas pakļaušanās Livonijas bīskapam Albertam par Idumejas fogtu kļuva viņa vecākais brālis Teoderihs. 1213. un 1224. gadā, kad pēc uzvaras pār ugauņiem notika Līvzemes un Tālavas dalīšanas, Straupes kungs Teoderihs pārcēlās uz Otepē, bet viņa Idumejas īpašumus ieguva Rīgas arhibīskapa vasaļi Rozeni, kuru heraldiskā zīme (roze) redzama arī tagadējā novada ģerbonī.

Pēc Rīgas arhibīskapijas likvidēšanas novads ietilpa Livonijas Pārdaugavas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas sastāvā.

Teritoriālais iedalījums

Pārgaujas novads pēc 2009. gada Administratīvi teritoriālās reformas izveidojās apvienojot Raiskuma, Straupes un Stalbes pagastu. Raiskuma pagasta  kopējā platība ir 174,30 km², Straupes pagasta platība ir 151,55 km², bet Stalbes pagasta platība ir 159,17 km². Kopējā Pārgaujas novada administratīvās teritorijas platība ir 485,02 km².

Apdzīvotās vietas

Raiskuma pagasts: Auciems, Raiskums, Kūdums, Lenči, Unguri, Vējkrogs

Straupes pagasts: Straupe, Plācis, Lielstraupe, Brasla, Mazstraupe, Pušpūri, Strautiņi

Stalbes pagasts: Stalbe, Daibe, Rozula

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 6 076 —     1959 5 488 −0.42% 1967 5 558 0.16%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 4 318 −2.08% 1989 4 460 0.32% 2000 4 781 0.63%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 3 953 −1.71% 2021 3 529 −1.13%

Nacionālais sastāvs

Pārgaujas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (3828)			93.6%
Krievi (136)			3.3%
Cita tautība (127)			3.1%

Izglītība

• Stalbes vidusskola — dibināta 1988. gada 1. septembrī, atrodas Stalbē un ir Pārgaujas novada pakļautības iestāde. 1998. gadā ekspluatācijā nodota skolas sporta zāle. 1999. gadā uzsākta 5 un 6 gadīgo bērnu apmācība. 2011. gada 1. oktobrī iestādei pievienotas bērnudārza grupas, reorganizējot pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”. Ar 2012. gada 1. septembri Stalbes vidusskolai pievienota Raiskuma pamatskola, kā skolas struktūrvienība.
• Straupes pamatskola — atrodas Straupes pagasta centrālajā daļā bijušajā Mazstraupes pilī, Braslas upes krastā. Straupes novadā skolas pastāvējušas jau vairāk nekā pirms 320 gadiem. Par Straupes pamatskolas pirmsākumu var uzskatīt Mazstraupes pagastskolu, kura darbību sāka 1871. gadā. 1925. gadā Latvijas valdība skolas vajadzībām piešķīra Mazstraupes pili, un 1930. gadā Mazstraupes I pakāpes pamatskola  pārcēlās uz pils ēku. Rakstos pils pirmoreiz minēta 1408. gadā, bet droši var apgalvot, ka tā celta agrāk. Pils ir vairākkārt pārbūvēta. Pēdējais Mazstraupes pils īpašnieks bija landrāts, slepenpadomnieks, doktors Meiendorfs. Līdz 1993. gada ugunsgrēkam tajā pils daļā, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, telpu plānojums bija gandrīz tāds pats kā barona Meiendorfa laikā. Tagad tas vairāk piemērots skolas vajadzībām. Gadu gaitā skolas nosaukums vairākkārt mainīts. 1951. gadā pēc apvienošanās ar Lielstraupes septiņgadīgo skolu to nosauca par Mazstraupes septiņgadīgo skolu, vēlāk — par Straupes astoņgadīgo skolu. Kopš 1992. gada tā ir Straupes pamatskola.
• Raiskuma internātpamatskola — rehabilitācijas centrs. Pēc slavenā bērnu ķirurga, profesora Aleksandra Bieziņa iniciatīvas 1957. gadā bijušās Meža skolas telpās, Raiskuma muižā, pirmo reizi republikā tika izveidota speciāla skola bērniem ar dažādiem kustību traucējumiem, bērniem, kas sirgst ar bērnu trieku jeb poliomielītu. 1957. gada 12. decembrī skolā ieradās pirmie 6 skolēni. Līdzās mācību darbam skolā tika organizēts arī veselības uzlabošanas darbs. Lieli nopelni bija pirmajam skolas ārstam Jānim Kalniņam, kurš izveidoja noteiktu medicīniskā darba sistēmu. Skolēnus konsultēt ieradās pats profesors A.Bieziņš, kuram vēl šodien daudzi ir pateicīgi par skolas izveidošanu. Palielinoties skolēnu skaitam, vecās muižas ēkas kļuva nepiemērotas. 1961. gadā direktora Gunāra Vītola vadībā sākās skolas celtniecības darbs. 1965. gada 1. septembrī atklāja jauno skolas ēku. Skolēni ieguva plašas klašu telpas, guļamistabas un labiekārtotus ārstniecības kabinetus un galvenais, iespēju no stāva uz stāvu pārvietoties ar liftu. 

Kultūra

Šī novada Raiskuma pagastā 1981. gadā tika filmēta popularitāti ieguvusī Jāņa Streiča filma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā".

Reliģija

Straupē atrodas luterāņu baznīca.

Ievērojami novadnieki

• Pauls Valdens (1863-1957), slavens ķīmiķis, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.
• Jānis Šulcs (1885-1979), ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1937–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1941-1943).
• Baiba Bendika (1991), ir latviešu biatloniste.

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne