Vikipēdija

Mikrofona aptauja

Mikrofona aptauja bija Latvijā notiekošs dziesmu konkurss, kurā klausītāju un skatītāju balsojumā noteica gada populārāko latviešu dziesmu. Konkurss tika izveidots Latvijas Radio Ārzemju raidījumu redakcijā pēc tās vadītāja Nikolaja Neilanda ierosinājuma.[1]

Raidījuma "Mikrofons" 40 gadu jubilejas koncerta logo.

Vēsture

labot šo sadaļu

Raidījums "Mikrofons" sāka skanēt Latvijas Radio 1965. gadā sabiedrisko aktualitāšu apspriešanai. Lai mainītu pārāk oficiālo stilu, redakcijas galvenais redaktors N. Neilands ierosināja 1968. gadā sarīkot pirmo "Mikrofona" dziesmu aptauju par Latvijas populārāko melodiju, kurā piedalījās tūkstošiem melomānu.[1]

Aptauja notika katru gadu no 1968. gada līdz 1994. gadam, izņemot laika posmā no 1972. līdz 1975. gadam, kā arī 1983. gadā. No komponistiem visvairāk uzvaru konkursā guva Raimonda Paula dziesmas (11 reizes), no dziedātājiem visvairāk uzvaru tika Mirdzai Zīverei (4), bet no grupām — Jumpravai (2 reizes).

2005. gada 28. decembrī Ķīpsalā notika "Mikrofona" 40 gadu jubilejas koncerts, kurā piedalījās visas 22 uzvarētājdziesmas, bet ne visas no tām izpildīja oriģinālie mākslinieki. Par uzvarētāju kļuva 1976. gada 1. vietas ieguvēji Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere ar "Mēmo dziesmu". Koncertā dziesmu viens pats dziedāja Lapčenoks. Otrajā vietā konkursā palika cita Raimonda Paula dziesma "Mežrozīte". 2011. gadā "Latviešu Radio" atjaunoja "Mikrofona aptauju".[2]

Konkursa uzvarētāji

labot šo sadaļu
Gads Dziesma Izpildītājs Mūzikas autors Teksta autors
1968 "Mežrozīte" Zigfrīds Račiņš Raimonds Pauls Alfrēds Krūklis
1969 "Dziesma nenosalst" Ojārs Grīnbergs Raimonds Pauls Alfrēds Krūklis
1970 "Baltā saule" Margarita Vilcāne Raimonds Pauls Ziedonis Purvs
1971 "Teic, kur zeme tā" Nora Bumbiere, Margarita Vilcāne
Ojārs Grīnbergs, Viktors Lapčenoks		 Raimonds Pauls Alfrēds Krūklis
1976 "Tava balss (Mēmā dziesma)" Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks Raimonds Pauls Jānis Peters
1977 "Par pēdējo lapu" Nora Bumbiere Raimonds Pauls Jānis Peters
1978 "Tai pilsētā" Mirdza Zīvere un Aija Kukule Raimonds Pauls Jānis Peters
1979 "Es aiziet nevaru" Mirdza Zīvere Raimonds Pauls Vizma Belševica
1980 "Kamolā tinēja" Imants Skrastiņš Raimonds Pauls Vizma Belševica
1981 "Dāvāja Māriņa" Aija Kukule un Līga Kreicberga Raimonds Pauls Leons Briedis
1982 "Cielaviņa" Jānis Paukštello Raimonds Pauls Leons Briedis
1984 "Lūgums" Mirdza Zīvere Uldis Marhilēvičs Ārija Elksne
1985 "Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas" Mirdza Zīvere Zigmars Liepiņš tautas vārdi
1986 "Dzimtā valoda" Līvi Ainars Virga Grigore Vieru
atdzejojis Imants Ziedonis
1987 "Uzsniga sniedziņš balts" Brāļi Ziemeļi Brāļi Ziemeļi Māris Čaklais
1988 "Pie laika" Igo un "Remix" Uldis Marhilēvičs Igo
1989 "Mēs pārtiekam viens no otra" Pērkons Juris Kulakovs Viktors Kalniņš
1990 "Baltā" Jumprava Aigars Krēsla Aigars Grāvers
1991 "Peldētājs" Jumprava Aigars Krēsla Ritvars Dižkačs
1992 "Klusumā" Aigars Grāvers Aigars Grāvers Aigars Grāvers
1993 "Vakara vējā" bet bet Zigfrīds Muktupāvels Guntars Račs
1994 "Nāc man līdz" Linga grupa Linga Gvido Linga

Aptaujas raksturojums

labot šo sadaļu

Nevar uzskatīt, ka vienmēr konkursā uzvarēja patiešām populārākā dziesma, bieži vien Padomju varai ne tik draudzīgie izpildītāji neuzvarēja konkursā vai arī tiem neļāva piedalīties tajā. Dažas tautā ļoti populāras dziesmas, iespējamās aptaujas uzvarētājas, tika vispār vienkārši aizliegtas un aptaujā nevarēja piedalīties. Divas no tām: Mārča Kalniņa dziesma "Laimesputns" un Ivara Žinduļa "Sapņu bites". Ne reizi neuzvarēja arī Imanta Kalniņa dziesmas, bet 1981. gadā 2. vietā palika Ulda Stabulnieka ļoti populārā dziesma "Tik un tā". Vienīgi jau atmodas laikos uzvarēja patriotiskās latviešu dziesmas.

1968. gads

labot šo sadaļu

1965. gadā sāka skanēt Latvijas Radio raidījums "Mikrofons", kas 1968. gadā sarīkoja pirmo "Mikrofona" dziesmu aptauju. Tajā uzvarēja Raimonda Paula komponētā un Zigfrīda Račiņa izpildītā dziesma "Mežrozīte", kas vēlāk iekļauta R. Paula albumā "Tev, mana labā" O. Grīnberga izpildījumā. Aptaujā panākumus guvusi arī Aleksandra Kublinska dziesma "Noktirne", kura ir ansambļa "Eolika" repertuārā.[3]

1969. gads

labot šo sadaļu
  1. "Dziesma nenosalst" (R. Pauls, A. Krūklis) — Ojārs Grīnbergs
  2. "Zilie lini" (R. Pauls, A. Krūklis) — O. Grīnbergs un M. Vilcāne
  3. "Sens ir tas stāsts" (R. Pauls, A. Krūklis) — O. Grīnbergs
  4. "Nepārmet man" (R. Pauls, A. Krūklis) — O. Grīnbergs un M. Vilcāne
  5. "Vai tu nāksi vēlreiz?" (Aivars Zītars - A. Krūklis) - Andrejs Lihtenbergs

1970. gads

labot šo sadaļu
  1. "Baltā saule" (R. Pauls, Z. Purvs) — Margarita Vilcāne
  2. "Kam ziedi, mežābele" (R. Pauls, A. Krūklis) — O. Grīnbergs
  3. "Aijas smaids" (J. Sildegs, J. Brežģis) — O. Grīnbergs
  4. "Vecmāmiņa un runcis" (Z. Lorencs, J. Peters) — "Eolika"
  5. "Kas ticēt spēj" (I. Vīgners, A. Krūklis) — Zigfrīds Račiņš un Sarmīte Lorenca

1971. gads

labot šo sadaļu
  1. "Teic, kur zeme tā" (R. Pauls, A. Krūklis) — (N.Bumbiere, M.Vilcāne, V.Lapčenoks un O.Grīnbergs) (12 921 balss)
  2. "Zilā" (R. Pauls, J. Peters) — Viktors Lapčenoks (8337 balsis)
  3. "Savāda vasara" (R. Pauls, A. Krūklis) — V. Lapčenoks un N. Bumbiere (6707 balsis)
  4. "Somu pirts" (R. Pauls, A. Auziņš) — O. Grīnbergs
  5. "Dūdieviņš" (I. Kalniņš, V. Belševica) — Nora Bumbiere

Desmitniekā iekļuva arī Raimonda Paula "Ances romance" un "Mirdzošais gliemežvāks". Aptaujas noslēguma pasākums pirmo reizi notika ārpus Latvijas Radio telpām Arodbiedrību padomes kultūras namā.[4]

1972. gads

labot šo sadaļu

Mikrofona aptaujas dziesmu nacionālais skanējums Latvijas PSR kultūras ierēdņiem likās bīstams — laika posmā no 1972. līdz 1975. gadam konkurss nenotika. Tikai 1992. gadā "Mikrofons" rīkoja aptauju par šo gadu populārākajām dziesmām:

  • "Vakara dziesma" (V. Kaminskis, I. Ziedonis) — Andrejs Lihtenbergs
  • "Kaktuss" (G. Freidenfelds, G. Selga) — M. Vilcāne
  • "Vella kalpu dziesma" (R. Pauls, J. Anerauds) — Vīru vokālais ansamblis
  • "Atmiņu lietus" (G. Freidenfelds, G. Selga) — O. Grīnbergs

1973. gads

labot šo sadaļu
  • "Kurzeme" (R. Pauls, J. Peters) — V. Lapčenoks
  • "Taču" (G. Freidenfelds, O. Vācietis) — M. Vilcāne
  • "Ziemeļu serenāde" (V. Kaminskis, O. Vācietis) — A. Lihtenbergs
  • "Silazvans" (E. Goldšteins - A. Krūklis) — A. Lihtenbergs

1974. gads

labot šo sadaļu
  • "Manai dzimtenei" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks
  • "Deviņvīru spēks" (E. Goldšteins, A. Krūklis) — A. Lihtenbergs
  • "Varbūt" (R. Pauls, A. Krūklis[5]) — V. Lapčenoks
  • "Vēju stundā" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks

1975. gads

labot šo sadaļu
  • "Ķiršu lietus" (Z. Liepiņš, A. Krūklis) — N. Bumbiere
  • "Nakts dziesma" (R. Pauls, J. Anerauds) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks
  • "Lauku gurķis Rīgas tirgū" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks
  • "Nekal mani gredzenā" (R. Pauls, J. Peters) — V. Lapčenoks

1976. gads

labot šo sadaļu

Aptauja atkal atgriezās Latvijas Radio 1976. gadā, un turpmākos gados atkal uzvarēja R. Paula dziesmas.

  1. "Tava balss (Mēmā dziesma)" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks
  2. "Inese" (R. Pauls, P. Šiliņš) — V. Lapčenoks
  3. "Pusnakts stundā" (Z. Liepiņš, I. Lasmanis) — V. Lapčenoks
  4. "Tāls Parīzes radio" (R. Pauls, J. Peters) — M. Vilcāne
  5. "Latviešu jūrniekiem" (R. Pauls, I. Ziedonis) — V. Lapčenoks

1977. gads

labot šo sadaļu
  1. "Par pēdējo lapu" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere
  2. "Ceriņi" (Z. Lorencs, A. Vējāns) — Z. Lorencs
  3. "Priekšnojauta" (R. Pauls, J. Peters) — Mirdza Zīvere
  4. "Rudens ogle" (R. Pauls, J. Peters) — M. Zīvere
  5. "Ardievas vasarai" (R. Pauls, J. Peters) — M. Zīvere

1978. — 1982. gads

labot šo sadaļu

1978. gada aptaujā uzvarēja "Tai pilsētā" (M. Zīvere un A. Kukule), 1979. gada aptaujā "Es aiziet nevaru" (M. Zīvere), 1980. gada aptaujā "Kamola tinēja" (I. Skrastiņš), 1981. gadā "Dāvāja Māriņa" (A. Kukule un L. Kreicberga) un 1982. gadā "Cielaviņa" (J. Paukštello). 1982. gads bija pēdējais, kad uzvarēja Raimonda Paula dziesma.

1983. gads

labot šo sadaļu

Kaut arī 1983. gadā PSKP ģenerālsekretāra Andropova varas laikā konkurss nenotika, gada populārākās dziesmas tika noskaidrotas 1992. gadā:

  1. "Pie baltas lapas" (J. Kulakovs, M. Melgalvs) — "Pērkons"
  2. "Rudens vēju muzikants" (Ē. Ķiģelis, V. Grēviņš) — "Līvi"
  3. "Balāde par gulbi" (J. Kulakovs, M. Melgalvs) — "Pērkons"
  4. "Milžu cīņa" (I. Baušķenieks, V. Slava, Z. Streiķis) — "Dzeltenie pastnieki"

1984. — 1994. gads

labot šo sadaļu

Kopš 1984. gada Mikrofona aptaujas dziesmas kļuva aizvien patriotiskākas, gaisā bija jūtama jau Atmodas tuvošanās. 1984. un 1985. gadā uzvarēja Mirdza Zīvere ar attiecīgi Ulda Marhilēviča "Lūgumu" un Zigmara Liepiņa "Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas". 1986. gadā par uzvarētājiem kļuva Līvu izpildītā "Dzimtā valoda", kas gan nepatika padomju varai un finālkoncertā aizliedza piedalīties solistam J.Grodumam. 1987. gadā uzvarēja brāļi Āris un Saulceris Ziemeļi ar lirisko "Uzsniga sniedziņš balts", bet turpmākajos gados skatītāji par uzvarētājiem izvēlējās roka dziesmas. 1988. gadā uzvarēja Igo ar vienu no atmodas himnām "Pie laika", bet 1989. gadā grupa Pērkons ar romantisko "Mēs pārtiekam viens no otra". Nākamajos divos gados triumfēja grupas Jumprava dziesmas "Baltā" un "Peldētājs", pēc grupas darbības pārtraukšanas 1992. gadā uzvarēja Aigara Grāvera solodziesma "Klusumā". 1993. gadā uzvarēja Bet Bet ar dziesmu "Vakara vējā", bet par pēdējiem uzvarētājiem 1994. gadā kļuva rokgrupas Linga dziesma "Nāc man līdz".

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Dainis Zelmenis. Dialogi ar Nikolaju Neilandu. Rīga : Goldberg Trust, 2019. 11–24. lpp. ISBN 978-9934-8755-5-7.
  2. ↑ "Latviešu Radio" atjauno leģendāro "Mikrofona aptauju"TVNET 2011. gada 2. februārī
  3. ↑ Brežģis, J. Ceļazīme dziesmai. Ļeņina Ceļš, 1969, 17. apr.
  4. ↑ Biezais, G. Jauns gads, jaunas dziesmas. Zvaigzne, 1972, 5. feb.
  5. ↑ Gunārs Jākobsons (2016. gada 29. aprīlis). "Dzintara dziesmas vēsturē: Ar “Varbūt” Pauls aiziet no Krūkļa pie Petera". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2024. gada 13. martā. "Raimonda Paula daiļradi varam iedalīt trīs posmos – Krūkliskajā, Peteriskajā, un Račiskajā – un Viktora izpildītā “Varbūt”, atrodas uz pirmo divu periodu robežlīnijas. Arhīvu dokumentos rakstīts, ka tās vārdu autors ir Jānis Peters, taču, kā zina stāstīt pats Maestro, patiesībā tos sarakstījis viņa pirmais sadarbības partneris, dzejnieks Alfrēds Krūklis."

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mikrofona_aptauja&oldid=4187032"