Marmaraja
Šajā rakstā esošā informācija (saistīta ar to, ka daļēji jau darbojas) ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Marmaraja (turku: Marmaray) ir zemūdens dzelzceļa tuneļa projekts un ar to zem Bosfora tiek savienota Stambulas (Turcija) Eiropas un Āzijas daļas. Nosaukumu veido turku vārdi Marmara (Marmora jūra) un Ray (sliedes) salikums.
Projekts
labot šo sadaļuProjekta gaitā tiek izbūvēts Bosforu šķērsojošais tunelis 13,6 km garumā, kā arī tiek veikta 63 km gara piepilsētas vilcienu dzelzceļa līnijas rekonstrukcija, rezultātā izveidojot 76,3 km ātrgaitas līniju starp Gebzi un Halkali. Bosfora šaurumā ir iegremdēts 1,4 km garš tunelis, kas ir izturīgs pret zemestrīci un sastāv no 11 sekcijām. Katra sekcija ir 13,5 m gara un sver 18 tonnas.[1] Tuneli iegremdē 56 metrus zem jūras līmeņa: 54 m zem ūdens un 2 m zem zemes.[2] Nogremdēto tuneli ar virszemi savieno zemē izurbti tuneļi no Kaziličešmes Stambulas Eiropas pusē un no Ajrilikčešmes Āzijā. Jenikapi, Sirkedži un Īskīdaras mikrorajonos tiek būvētas jaunas pazemes dzelzceļa stacijas un virs zemes - 37 stacijas tiek remontētas vai uzceltas no jauna.[3][4] Visa rekonstruētā dzelzceļa garumā papildus divām esošajām sliedēm tiek būvētas trešās, lai nodrošinātu 75 tūkstošu pasažieru pārvadāšanu vienā stundā abos virzienos. Lai nodrošinātu intervālu 2 minūtes starp vilcieniem, tiek pārveidota arī komunikāciju sistēma.[5] Ceļš no Gebzes līdz Halkali ilgs 104 minūtes.[3]
Marmarajas celtniecības darbi tika sākti 2004. gada maijā un plānotais darbu beigšanas termiņš paredzēts 2012. gadā.[2] Ar to Stambulā paredz palielināt dzelzceļa satiksmes īpatsvaru visā pilsētas sabiedriskajā transportā no 3,6% līdz 27,7%. Tādā gadījumā Stambulas dzelzceļa satiksme būs trešā lielākā pasaulē pēc Tokijas (60%) un Ņujorkas (31%).[4]
Projekta īstenošana ir aizkavējusies par diviem gadiem dēļ arheoloģiskajiem atklājumiem rakšanas gaitā Eiropas pusē. 2005. gadā strādnieki atraka 4. gadsimta ostu Portus Theodosiacus.[6] Arheologi atjauno vienīgo bizantiešu kuģi un celtniecības kavēšana nodara paredzētās peļņas zaudējumus viena miljona ASV dolāru apmērā.[7]
Finanses
labot šo sadaļuLielāko daļu no projekta finansē Japānas Starptautiskās sadarbības banka un Eiropas Investīciju banka. Līdz 2006. gada aprīlim Japānas banka bija izsniegusi kredītu 111 miljardu jēnu apmērā un Eiropas Investīciju banka - 1,05 miljardu eiro apmērā. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 2,5 miljardu eiro apmērā.
Saites
labot šo sadaļuGallery
labot šo sadaļu-
staircases
-
Inside of Station
-
from Uskudar to Cankurtaran first fold
-
View of tunnel
-
View of tunnel
-
View of tunnel
-
View of tunnel
-
Station
-
Tunnel
-
Equipments of tower crane which carring
-
Equipments of tower crane which carring
-
Two different tunneling methods
-
signboard in tunnel
-
Number 1 shows tunnel excavated by TBM, number 2 shows immsersed tunnel
-
Screw in concrete 30cm or 11.81 inch
-
Underconstruction
-
Railwork
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Smith, Julian. "The Big Dig" Wired Magazine. Sept. 2007: pages 154–61.
- ↑ 2,0 2,1 Smith, Julian.
- ↑ 3,0 3,1 Facts and figures Arhivēts 2007. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē., web page at the Marmaray web site. Accessed on line September 24, 2007.
- ↑ 4,0 4,1 Travel time and alignment Arhivēts 2005. gada 2. martā, Wayback Machine vietnē., web page at the Marmaray web site. Accessed on line September 24, 2007.
- ↑ Istanbul Arhivēts 2007. gada 25. septembrī, Wayback Machine vietnē., web page at urbanrail.net. Accessed on line September 24, 2007.
- ↑ Smith, Julian. p. 157.
- ↑ Smith, Julian. p. 159.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Marmarajas interneta vietne
- Stambulas Tehniskās Universitātes Marmarajas laboratorijas vietne
- Tunnelbuilder tehniskais apraksts
- Marmaray project: The project and its management, Steen Lykke and Hüseyin Belkaya, Tunnelling and Underground Space Technology, 20 (2005), pp. 600–603
- Considerations and strategies behind the design and construction requirements of the Istanbul Strait immersed tunnel, L. C. F. Ingerslev, Tunnelling and Underground Space Technology, 20 (2005), pp. 604–608
- Marmaray project: Marine operations, the Bosphorus Crossing, Steen Lykke and Frits van de Kerk, Tunnelling and Underground Space Technology, 20 (2005), pp. 609–611
- Marmaray project: Tunnels and stations in BC contract, Hideki Sakaeda, Tunnelling and Underground Space Technology, 20 (2005), pp. 612–616
- Marmaray BC1 project and surveying works
- BBC article on the project