Lielais gavēnis

Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām. Šajā laikā kristieši klusumā un pārdomās atceras Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, daudz lūdzas un ziedo naudu labdarībai. Lielais gavēnis ilgst no Pelnu dienas līdz Klusajai sestdienai (aptuveni 40 dienas, kas atbilst laika periodam, ko Jēzus Kristus gavējot pavadīja tuksnesī). Pareizticīgajiem gavēņa ilgums parasti ir ilgāks.

Apklāts krusts gavēņa laikā kādā Vācijas baznīcā.

Viduslaikos Lielā gavēņa laikā nedrīkstēja ēst gaļu, olas un lietot uzturā piena produktus. Mūsdienās dažādās konfesijās gavēšanas tradīcijas atšķiras. Katoļi parasti atturas no gaļas ēšanas, lai gan piektdienās ir atļauts ēst zivis.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielais gavēnis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)