Kečvu valoda

Kečvu valodas ; Qhichwa simi; Runasimi
Valodu lieto:	Bolīvijā, Peru, Ekvadorā, Argentīnā, Kolumbijā, Čīlē
Reģions:	Andu kalnu centrālā daļa
Pratēju skaits:	ap 7,8 miljoniem (2016. gadā)
Valodu saime:	; Kečvu valodas
Rakstība:	latīņu alfabēts (gvaranu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Peru; Bolīvija
Regulators:	Academia Mayor de la Lengua Quechua
Valodas kodi
ISO 639-1:	qu
ISO 639-2:	que
ISO 639-3:	que — kečvu valoda; skatīt kečvu valodu klasifikāciju atsevišķajiem kodiem
	Kečvu valodu izplatība Dienvidamerikā, Andu kalnos
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Kečvu valodas^[1] (qhichwa simi vai runasimi) ir valodu saime, kas izplatīta Dienvidamerikas rietumos (Andu kalnu centrālajā daļā). Pastāv dažādi uzskati par to, vai tā ir viena no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām ar vairākiem dialektiem, vai tomēr valodu saime ar vairākām atsevišķām valodām. Kečvu valodu saimes ISO 639-5 kods ir qwe. Kečvu valodās runā aptuveni 7,8 miljoni cilvēku, galvenokārt kečvu. Līdzās spāņu valodai tā ir Peru un Bolīvijas valsts valoda.

Kečvu valodu klasifikācija

Kečvu valodas tiek klasificētas divās lielās grupās — kečvu I valodās un kečvu II valodās.

Kečvu I valodas

centrālās kečvu valodas
- Ankašas kečvu valodas
  - Vamalijas-Dos de Majo Vanuko kečvu valoda (qvh)
  - Korongo Ankašas kečvu valoda (qwa)
  - Vajlasas Ankašas kečvu valoda (qwh)
  - Sivasas Ankašas kečvu valoda (qws)
  - Ziemeļkončukosas Ankašas kečvu valoda (qxn)
  - Dienvidkončukosas Ankašas kečvu valoda (qxo)
- Vanuko kečvu valodas
  - Valjagas kečvu valoda (qub)
  - Kahatambo Ziemeļlimas kečvu valoda (qvl)
  - Margosas-Jarovilkas-Laurikočas kečvu valoda (qvm)
  - Čikianas Ankašas kečvu valoda (qxa)
  - Panao Vanuko kečvu valoda (qxh)
- Vankas kečvu valodas
  - Vajljas Vankas kečvu valoda (qvw)
  - Hauhas Vankas kečvu valoda (qxw)
- Jaujosas-Činčas kečvu valodas
  - Jaujosas kečvu valoda (qux)
  - Činčas kečvu valoda (qxc)
- Jaru kečvu valodas
  - Čaupivarangas kečvu valoda (qur)
  - Ambopasko kečvu valoda (qva)
  - Ziemeļhuninas kečvu valoda (qvn)
  - Santaanas de Tusi Pasko kečvu valoda (qxt)
citas kečvu I valodas
- Pakaraosas kečvu valoda (qvp)

Kečvu II valodas

Ziemeļperu kečvu valodas
- Kahamarkas-Kanjarisas kečvu valoda
  - Lambajekes kečvu valoda (quf)
  - Kahamarkas kečvu valoda (qvc)
ziemeļkečvu valodas
- Čačapojasas kečvu valoda (quk)
- Kičvas valodas
  - Kalderonas augstienes kečvu valoda (qud)
  - Čimboraso augstienes kečvu valoda (qug)
  - Dienvidpastasas kečvu valoda (qup)
  - Tenas zemienes kečvu valoda (quw)
  - Imbaburas augstienes kečvu valoda (qvi)
  - Lohas augstienes kečvu valoda (qvj)
  - Napo zemienes kečvu valoda (qvo)
  - Ziemeļpastasas kečvu valoda (qvz)
  - Salasakas kečvu valoda (qxl)
  - Kanjaras augstienes kečvu valoda (qxr)
- Sanmartinas kečvu valoda (qvs)
dienvidkečvu valodas
- klasiskā kečvu valoda (qwc)
- Ajakučo kečvu valodas
  - Ajakučo kečvu valoda (quy)
  - Arekipas-La Unjonas kečvu valoda (qxu)
- Kusko kečvu valodas
  - Kusko kečvu valoda (quz)
  - Austrumapurimakas kečvu valoda (qve)
- Ziemeļbolīvijas kečvu valoda (qul)
- Puno kečvu valoda (qxp)
- Santjago del Estero kečvu valoda (qus)
- Dienvidbolīvijas kečvu valoda (quh)
- Čīles kečvu valoda (cqu)

Atsauces

↑ Valsts valodas centrs. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis, 2006. gada 10. jūlijs.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kečvu valoda.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[vēstnesis-1] Valsts valodas centrs. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis, 2006. gada 10. jūlijs.

[1]