Kaira

Ēģiptes galvaspilsēta

Kaira (arābu: القاهرة,al Qāhirah) ir Ēģiptes galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta, izvietojusies valsts ziemeļos Nīlas upes deltas sākuma. Ar 453 kvadrātkilometru lielu platību tā ir lielākā pilsēta Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Tās aglomerācija ir lielākā Āfrikā un arābu pasaulē, kā arī 16. lielākā aglomerācija pasaulē. Kaira ir Ēģiptes galvenais saimniecības, finanšu un izglītības centrs.

Kaira
galvaspilsēta
القاهرة
al Qāhirah
Kaira
Karogs: Kaira
Karogs
Emblēma: Kaira
Emblēma
Kaira (Ēģipte)
Kaira
Kaira
Koordinātas: 30°3′N 31°14′E / 30.050°N 31.233°E / 30.050; 31.233Koordinātas: 30°3′N 31°14′E / 30.050°N 31.233°E / 30.050; 31.233
Valsts Karogs: Ēģipte Ēģipte
Muhafaza Kairas muhafaza
Dibināta ap 150. g.p.m.ē.
Platība
 • galvaspilsēta 453 km2
 • urbānā teritorija 6 640 km2
 • aglomerācija 86 369 km2
Augstums 23 m
Iedzīvotāji (2018)[1]
 • galvaspilsēta 9 606 916
 • blīvums 20 133,2/km²
 • urbānā teritorija 17 290 000
 • aglomerācija 19 439 541
Laika josla EET (UTC 2)
Mājaslapa www.cairo.gov.eg
Kaira Vikikrātuvē
Kaira vakarā

Jau no 19. gadsimta Kaira kļuva par tūrisma centru tuvējo Senās Ēģiptes laika pieminekļu dēļ. Ēģiptes Nacionālais muzejs Kairā ir slavens kā viena no labākajām Senās Ēģiptes mākslas priekšmetu krātuvēm pasaulē.

2013. gada 13. decembrī Kairā pirmo reizi 112 gadu laikā uzsniga sniegs.[2]

Kaut arī 19 km uz dienvidiem no Kairas atrodas Senās Ēģiptes galvaspilsēta Memfisa, pati Kaira tika dibināta kā romiešu cietoksnis ap 150. gadu p. m.ē. Ap cietoksni lēni attīstījās neliela koptu pilsētiņa.

642. gadā cietoksni ieņēma arābi, un uz dienvidiem no cietokšņa nodibināja pirmo arābu Ēģiptes galvaspilsētu — Fostātu (Fostat), kurā uzcēla pirmo mošeju Āfrikas kontinentā. 972. gadā Fatimīdi pārcēla Ēģiptes galveno pilsētu uz pašreizējo vietu. Ap to pašu laiku tika dibināta Azhara Universitāte, kura kļuva par ļoti prestižu sunnītu izglītības centru un savu nozīmi ir saglabājusi līdz mūsdienām.

XII gadsimta vidū Kairu ieņēma seldžuki. Kad 1258. gadā mongoļi nopostīja Bagdādi, Kaira kļuvs par Tuvo Austrumu lielāko mākslas un kultūras centru. Tiek uzskatīts, ka no 1315. līdz 1348. gadam Kaira bija pasaules lielākā pilsēta.

1517. gadā Kairu ieņēma osmaņu sultāns Selims I, tomēr valdošie mameluki atguva faktisko varu, nomināli pakļaujoties sultānam.

1798. gadā Kairu ieņēma Napoleons un trīs gadus tā bija franču okupācijā.

1851. gadā tika izbūvēts dzelzceļš uz Aleksandriju. Lielu impulsu Kairas attīstībai deva Suecas kanāla atklāšana 1869. gadā. Ēģiptes hedīvs Ismaīls-pašā no 1867. gada vadīja milzīgus Kairas modernizācijas darbus, cenzdamies to pārvērst par rietumniecisku lielpilsētu.

Gan Lielbritānijas valdīšanas, gan neatkarīgās Ēģiptes laikā Kaira strauji attīstījās, jo pilsētā ieplūda iedzīvotāji no lauku apvidiem.

Osmaņu laiki (1517—1798)

labot šo sadaļu

Osmaņu impērijas valdīšanas laikā mamelukiem netika atņemta vara. Paplašinoties Osmaņu impērijai, jaunpievienotajās teritorijās tika ieviesta īpaša pārvaldes sistēma, kas sastāvēja no trijām nošķirtām varām: pašpārvalde, militārā vara un politiskā vara. Impērijas vadība saprata, ka Ēģiptē mameluku vara ir pietiekami stipra, lai pakļautu vietējos iedzīvotājus, bet tā nebija tik spēcīga, lai varētu pretoties Lielās Portas vai sultāna varai. Tādēļ mameluku varā atstāja Ēģiptes pašpārvaldi. Katram Ēģiptes reģionam tika iecelts mameluku bejs un, lai nerastos iespēja veikt apvērsumu, Osmaņu impērija Kairā izvietoja savu karaspēku — janičārus un azabus.

Tomēr faktiskā vara, vismaz oficiāli, bija galvenās amatpersonas — pašā varā. Pašā bija turku pārvaldnieks, kas bija izglītojies Stambulā. Atsevišķos gadījumos turku pārvaldnieku varu pārspēja spēcīgākie mameluku beji, kurus beigās pakļāva Osmaņu karaspēks. Sultānu visvairāk interesēja nodokļu iekasēšana, nevis politiskā vara pār reģioniem un Ēģiptes sociālekonomiskajā attīstībā netika novērots ievērojams progress.

Kairā ir dzimuši tādi pazīstami cilvēki kā:

Ārējās saites

labot šo sadaļu