Vikipēdija

Jemenas pilsoņu karš

Jemenas pilsoņu karš ir militārs konflikts Jemenā, kas sākās 2014. gadā kā hutiešu sacelšanās pret Jemenas prezidenta Abdrabuha Masura Hadi valdību un turpinājās 2015. gadā kā starptautisks militārs konflikts.

Jemenas pilsoņu karš
Daļa no Arābu ziemas un Saūda Arābijas un Irānas konflikta

Pašreizējā militārā situācija Jemenā.
     Jemenas valdība
     Dienvidu Pārejas padome         vietējie kaujinieki
     Augstākā revolucionārā komiteja (hutieši)
     Al-Qaeda Arābijas pussalā

Datums2014. gada 16. septembris—pašlaik
10 gadi, 3 mēneši un 5 dienas
Vieta
Valsts karogs: Jemena Jemena
Karojošās puses

Valsts karogs: Jemena Augstākā revolucionārā komiteja/Augstākā politiskā padome

Atbalsts:
Valsts karogs: Irāna Irāna[1]

Hezbollah[2]
Valsts karogs: Ziemeļkoreja Ziemeļkoreja

Karogs: Jemena Jemenas valdība

Saūda Arābijas vadītā koalīcija Valsts karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija
Valsts karogs: Apvienotie Arābu Emirāti Apvienotie Arābu Emirāti
Valsts karogs: Bahreina Bahreina
Valsts karogs: Kuveita Kuveita
Valsts karogs: Jordānija Jordānija
Valsts karogs: Maroka Maroka
Valsts karogs: Katara Katara
Valsts karogs: Senegāla Senegāla
Valsts karogs: Sudāna Sudāna
Atbalsts:
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV[3][4] Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste[5][6] Valsts karogs: Francija Francija[7] Valsts karogs: Ķīna Ķīna[8]

Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
(ar droniem, kopš 2016. gada arī citas operācijas)[9][10][11]

Dienvidu Pārejas padome

Atbalsts:

Valsts karogs: Apvienotie Arābu Emirāti Apvienotie Arābu Emirāti

Gājuši bojā
Vairāk nekā 10 000[12][13]
(3 799[13]—10 000[12] civiliedzīvotāju)
Ievainoti:
~40 000[12]
Bads:
17 miljoni "partikas ziņā nedroši"[14]
2,2 miljoni bērnu cieš no akūta barības vielu trūkuma[14] Pārvietoti:
3 miljoni[13]

Norise

labot šo sadaļu

2014. gada septembrī hutieši ieņēma galvaspilsētu Sanu,[15][16][17] pārņēma savā kontrolē galvenās valdības iestādes[18] un pieprasīja prezidentam Hadi izveidot "vienotības valdību",[19] taču vēlāk atteicās piedalīties valdībā[20] un turpināja izdarīt spiedienu uz Hadi un viņa ministriem, pat aplencot prezidenta privāto dzīvesvietu un turot viņu mājas arestā.[21] 2015. gada janvārī hutiešiem lojāli kaujinieki uzbruka prezidenta pilij un piespieda prezidentu atkāpties. Februārī hutieši atlaida parlamentu un pasludināja Muhameda Ali al-Hūthi vadīto revolucionāro komiteju par pagaidu valdību Jemenā. Šo deklarāciju noraidīja opozīcija un ārvalstu valdības, ieskaitot ANO.[18]

21. februārī prezidents Hadi aizbēga no Sanas uz Adenu, paziņojot, ka Adena būs Jemenas pagaidu galvaspilsēta.[22][23]. Viņš atsauca savu atkāpšanos, nosodīja apvērsumu un aicināja atzīt sevi kā ievēlēto prezidentu.[24]

Starptautiskas koalīcijas izveide

labot šo sadaļu

2015. gada 6. martā Saūda Arābija paziņoja par iesaistīšanos konfliktā un nodomu vadīt militāru koalīciju pret hutiešiem. Tā apgalvoja, ka hutiešus atbalsta Irāna, un sāka novietot savu karaspēku pie Jemenas robežas. Koalīcijā piedalījās Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Katara, Bahreina, Jordānija, Maroka, Sudāna, Ēģipte un Pakistāna. ASV paziņoja, ka tā palīdzēs koalīcijai ar informāciju, mērķēšanu un loģistiku. Karā iesaistījās arī Al-Qaeda Arābijas pussalas atzars (Al-Qaeda Arābijas pussalā jeb AQAP) un Islāma valsts Jemenas atzars.

2017. gada beigās arī bijušais prezidents Alī Abdulla Sālihs paziņoja par pāriešanu Saūda Arābijas vadītās koalīcijas pusē. Hutieši apsūdzēja Salihu apvērsuma sarīkošanā un 2017. gada 4. decembrī viņu nogalināja.[25] Kara laikā Jemenā sāka trūkt pārtikas un 2016. gada beigās Apvienoto Nāciju Organizācija brīdināja, ka 400 000 bērnu cieš no bada riska un ziņoja, ka nepietiekama uztura un ar to saistīto slimību dēļ ik desmit minūtes Jemenā mirst bērns.[26]

2018. gada 31. janvārī Dienvidu Pārejas padome, kas cīnās par Dienvidjemenas atdalīšanos, ieņēma Adenu.[27]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Exclusive: Iran steps up support for Houthis in Yemen's war - sources» (angliski). Reuters. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  2. ↑ «No, Yemen’s Houthis actually aren’t Iranian puppets» (angliski). The Washington Post. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  3. ↑ «US drone strike in Yemen 'kills al Qaeda man behind Paris Charlie Hebdo and Jewish shop attacks'» (angliski). International Business Times. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  4. ↑ «Pentagon loses track of $500 million in weapons, equipment given to Yemen» (angliski). The Washington Post. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  5. ↑ «UK military 'working alongside' Saudi bomb targeters in Yemen war» (angliski). The Telegraph. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  6. ↑ «Saudi-led naval blockade leaves 20m Yemenis facing humanitarian disaster» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  7. ↑ «Saudi-led coalition probably used cluster bombs in Yemen: HRW» (angliski). Reuters. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  8. ↑ «China offers support for Yemen government as Xi visits Saudi Arabia» (angliski). Reuters. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  9. ↑ «U.S. military strikes Yemen after missile attacks on U.S. Navy ship» (angliski). Reuters. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  10. ↑ «Yemen Raid Had Secret Target: Al Qaeda Leader Qassim Al-Rimi» (angliski). NBC News. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  11. ↑ «Unprecedented number of US drone and air strikes hit Yemen» (angliski). Pētnieciskās Žurnālistikas birojs. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 «Top UN official: 10,000 civilians killed in Yemen conflict» (angliski). Associated Press. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. februārī. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 «At Least 10,000 Killed In Yemen Civil War» (angliski). The Huffington Post. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  14. ↑ 14,0 14,1 «Yemen needs urgent assistance to prevent famine» (angliski). ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. martā. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  15. ↑ Mareike Transfeld. «Capturing Sanaa: Why the Houthis Were Successful in Yemen». Muftah, 2014. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 17. oktobris.
  16. ↑ STEVEN A. ZYCK. «Mediating Transition in Yemen: Achievements and Lessons». International Peace Institute, 2014. Skatīts: 2014. gada 17. oktobris.[novecojusi saite]
  17. ↑ Silvana Toska. «Shifting balances of power in Yemen's crisis». The Washington Post, 2014. gada 26. septembris. Skatīts: 2014. gada 24. oktobris.
  18. ↑ 18,0 18,1 «Houthi leader vows to defend 'glorious revolution'». Al Jazeera. 2015. gada 8. februāris. Skatīts: 2015. gada 7. februāris.
  19. ↑ «Yemeni Parties, Houthi Rebels Form Unity Government». Voice of America. 2014. gada 21. septembris. Skatīts: 2015. gada 22. janvāris.
  20. ↑ «Yemen Swears In New Government Amid Crisis». The Huffington Post. 2014. gada 9. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. janvārī. Skatīts: 2015. gada 22. janvāris.
  21. ↑ «Shiite rebels shell Yemen president's home, take over palace». Newsday. 2015. gada 20. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. janvārī. Skatīts: 2015. gada 22. janvāris.
  22. ↑ «Yemen's President Hadi declares new 'temporary capital'». Deutsche Welle. 2015. gada 21. marts. Skatīts: 2015. gada 21. marts.
  23. ↑ «President Hadi says Aden is Yemen’s ‘capital’». Al Arabiya. 2015. gada 7. marts. Skatīts: 2015. gada 11. marts.
  24. ↑ Brian Rohan. «Hadi, a once-quiet leader of a fractious Yemen, strikes defiant pose by reclaiming presidency». U.S. News and World Report, 2015. gada 22. februāris. Skatīts: 2015. gada 22. februāris.
  25. ↑ «Kaujās Sanā nogalināts Jemenas bijušais prezidents Salehs, apgalvo nemiernieki» (latviski). Delfi. Skatīts: 2018. gada 10. jūnijā.
  26. ↑ «UNICEF: One child dies every 10 minutes in Yemen» (angliski). Al-Jazeera. Skatīts: 2017. gada 26. martā.
  27. ↑ «Dienvidjemenas separātisti ieņēmuši Adenu» (latviski). Tvnet. Skatīts: 2018. gada 10. jūnijā.[novecojusi saite]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jemenas_pilsoņu_karš&oldid=4093568"