Jērika
Jērika (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho) vai Arīha (arābu: أريحا, Arīhā), dažkārt arī Jerihona, ir pilsēta mūsdienu Palestīnas teritorijā Tuvajos Austrumos, kas no arheoloģiskā viedokļa tiek uzskatīta par vienu no senākajām pastāvīgi apdzīvotajām vietām pasaulē.[1]
Jērika / Arīha | |
---|---|
pilsēta | |
أريحا יריחו | |
Koordinātas: 31°52′16″N 35°26′39″E / 31.87111°N 35.44417°EKoordinātas: 31°52′16″N 35°26′39″E / 31.87111°N 35.44417°E | |
Valsts | Palestīna |
Platība | |
• Kopējā | 58,701 km2 |
Augstums | –258 m |
Iedzīvotāji (2016) | |
• kopā | 23 220 |
• blīvums | 345,8/km² |
Laika josla | UTC 2 (UTC 2) |
• Vasaras laiks (DST) | UTC 3 (UTC 3) |
Jērika / Arīha Vikikrātuvē |
Pilsētā dzīvo ap 20 400 iedzīvotāju (pēc 2006. gada datiem).
Vēsture
labot šo sadaļuJērika ir viena no vecākajām zināmajām nocietinātajām apmetnēm, protopilsēta. Tā atrodas Jordānas upes ielejā, mūsdienu Rietumkrastā (Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā). Tā ir apmēram 250 metrus zem jūras līmeņa. Šī vieta bija apdzīvota vēl ap 8500.g. pr.Kr. Ap 7000.g. p.m.ē. tās iedzīvotāju skaits jau bija sasniedzis ap 2500.
Jerihonas apmetnē ap 7200. gadu p.m.ē. tika uzcelts 4m augsts un 3m biezs aizsardzības mūris. Ārpusē aiz sienas bija izrakts gandrīz 3 metrus dziļš un tikpat plats grāvis. Vienāda dziļuma nodrošināšanai nācās kalt klinti.
Pirmkārt, aizsargsienu būvniecība nepārprotami liecina, ka reģionā dažādu cilšu starpā jau pastāvēja asa konkurence par teritoriju, tātad nepieciešamību paplašināt pārtikas vai citu resursu iegūšanas iespējamību. Otrkārt, aizsargsienu būvniecība bija sabiedriskie darbi. Tātad acīmredzot šīs pilsētas sabiedrība jau bija attiecīgi strukturēta, kas nodrošināja šādu darbu veikšanu. Treškārt, iedzīvotāju rīcībā jau bija pietiekami efektīvi darbarīki, lai veiktu tik sarežģītu uzdevumu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Kathleen M. Kenyon. «Jericho». britannica.com. Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2020. gada 9. novembris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jērika.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)