Huans Pablo Montoija

Huans Pablo Montoija Roldans (spāņu: Juan Pablo Montoya Roldán; dzimis 1975. gada 20. septembrī, Bogotā, Kolumbijā) ir NASCAR pilots.

Huans Pablo Montoija
Huans 2002. gadā.
Pārstāvētā valsts	Kolumbija
Dzimšanas datums	1975. gada 20. septembrī
Formula 1 karjera
Komandas	Williams, McLaren
Sezonas	2001—2006
Sacīkstes	95
Čempiona tituli	0
Uzvaras	7
Pjedestāli	30
Pole position¹	13
Ātrākie apļi	12
Pirmā sacīkste	2001. gada Austrālijas GP
Pirmā uzvara	2001. gada Itālijas GP
Pēdējā uzvara	2005. gada Brazīlijas GP
Pēdējā sacīkste	2006. gada ASV GP
¹ pirmās starta vietas

Jau agrā bērnībā Montoijas tēvs, arhitekts un motosporta entuziasts, mācīja savam dēlam kartinga tehniku. 1981. gadā sešu gadu vecumā Huans Pablo sāka braukt ar kartingiem un deviņu gadu vecumā kļuva Nacionālo bērnu kartinga čempionu. 1986. gadā viņš uzvarēja Kolumbijas čempionāta junioru sacensībās. Nākamo trīs gadu laikā Montoija izcīnīja vairākus vietējos titulus "Kart Komet" divīzijā. Huans pabeidza savu kartinga karjeru ar uzvarām kartinga junioru čempionātos 1990. un 1991. gadā.

Karjera pirms Formula 1 sacensībām

1992. gadā Montoija pārgāja uz "Copa Formula Renault Series". Tajā pašā gadā viņš piedalījās ASV sērijās, kuras vadīja Skips Bārbers. 1993. gadā Montoija pārcēlās uz Swift GTI čempionātu, kurā viņš pilnībā dominēja, uzvarot septiņas reizes no astoņām. Nākamais, 1994. gads 19 gadus vecajam kolumbietim bija ļoti aizņemts, jo viņš startēja trīs atsevišķās sērijās: "Sudam 125 Karting", "USA Barber Saab" un "Formula N" Meksikā, kurā viņš kļuva par čempionu. Tā kā viņa veiksme turpinājās gadu pēc gada, Montoija kļuva pazīstams ar savām spējām bieži izcīnīt "pole-position" (tāpat kā uzvaras sacīkstēs), dažbrīd pat izcīnot 80% no sezonas pirmajām starta vietām. Nākamo trīs gadu laikā Huans Pablo Montoija piedalījās vairākās divīzijās, turpinot savu ceļu augšup. Viņš brauca gan britu Formula Vauxhall čempionātā 1995. gadā, gan britu Formula 3 1996., kā arī sacensībās Zandvortā un Silverstonā.

Būdams jauns Austrijas iemītnieks, Huans Pablo Montoija smagi cīnījās, lai nosargātu naudu savām galvenajām vajadzībām. Šo laika posmu viņš atmin, ka tad nav bijis naudas pat sabiedriskajam transportam. Tāpēc ļoti iespējama izskatījās arī izstāšanās no lielā autosporta, bet iespēja piedalīties Formula 3000 1997. gadā nāca kā svētība, ko viņš bija lūdzis. Jau savā debijas reizē viņš finišēja otrais, Williams komanda novērtēja viņa potenciālu, un parakstīja ar viņu ilgtermiņa testu līgumu 1998. gadā. Līdzās Formula 1 testēšanai "Williams" vienībā, viņš sacentās F3000 un izcīnīja titulu ļoti sīvā cīņā ar citu pašreizējo Formula 1 pilotu Niku Haidfeldu. Lai gan Montoija uz vietu Formulā 1 Williams komandas sastāvā pretendēja jau 1999. gadā, komandas boss Frenks Viljamss nolēma samainīt Huanu ar divkārtējo CART sēriju čempionu Alesandro Dzanardi.

Kamēr Dzanardi bija vāja sezona F1, Montoija ar Honda dzinējiem un Reynard šasijām ienāca Amerikas autosportā ļoti vētraini. 1999. gadā viņš savā debijas sezonā izcīnīja čempionu titulu, izdarot to pašu, ko pirms sešiem gadiem paveica bijušais Formula 1 braucējs Naidžels Mansels. Sezona, kurā Montoija kļuva par šīs sērijas visu laiku jaunāko CART FeDex čempionu 24 gadu vecumā, pagāja ļoti grūtā cīņā ar Dario Frankiti, kurš bija čempionāta līderis pirms pēdējā posma Kalifornijā. Abi braucēji pabeidza sezonu ar vienādu punktu skaitu, taču pateicoties Montoijas septiņām uzvarām pret Frankiti trim, čempiona tituls pienācās kolumbietim. Tādējādi Montoijas uzvaru, "pole-position" un ātrāko apļa laiku etiķete nozīmēja, ka viņš tika pielīdzināts ātrākajam braucējam sērijās, kurās nebija elektronikas palīdzības ("traction control", suspensijas pielāgošana vai automātiskās ātrumkārbas). Lai arī, CART debitants arī izpelnījās kritiku — it sevišķi no Maikla Andreti puses — par agresīvo braukšanas stilu. Neraugoties uz iespēju piedalīties Formula 1 sacīkstēs, nākamo sezonu Montoija atkal nolēma aizvadīt CART čempionātā. 2000. gadā "Ganassi" komanda, kurā Montoija startēja, nomainīja gan dzinējus (Toyota), gan šasiju (Lola). Šis komplekts bija spēcīgs ovālos, taču līkumainajās trasēs bija mazāk piemērota. Jaunie Toyota dzinēji vēl nebija izturīgi un bieži pievīla komandu. Taču neraugoties uz šīm problēmām, Montoija tāpat veica visvairāk līdera apļu kā neviens cits un pat izcīnīja pirmo uzvaru Toyota šajās sērijās.

Tajā pašā sezonā "Ganassi" vienība piedalījās arī prestižajā Indianapolisas 500 jūdžu braucienā. Mediji un braucēji bija kritiski noskaņoti par to, kā Huans Pablo Montoija tuvojās "Brickyard", daudzi IRL piloti uzskatīja viņu par neapdomīgu un paredzēja Montoijam agru izstāšanos. Pat neraugoties uz publisko divkārtējā Indy 500 uzvarētāja Ela Ansera brīdinājumiem par to, ka Montoija nerespektē šo trasi, pats Huans paziņoja, ka visi četri līkumi ir vienādi un ka trasei pat nevajag pievērst tik lielu uzmanību kā šosejas trasēs, CART seriālā vai Eiropas sērijās. Sacensībās kolumbiešu zvaigzne bija vadībā 162 no 200 apļiem un izcīnīja vieglu uzvaru jau savā pirmajā mēģinājumā.

Formula 1

Jau no paša sākuma Huans Pablo Montoija parādīja lielu potenciālu. Gan kritiķi, gan fani paredzēja, ka viņš cīnīsies par Pasaules čempiona titulu. Montoija debitēja ar BMW dzinējiem aprīkotajā Williams komandā 4. martā Austrālijas Grand Prix, Melburnā. Mazāk kā mēnesi pēc tam viņš nošokēja F1 pasauli un čempionu Mihaelu Šūmaheru, ļoti drosmīgi apdzenot viņu Brazīlijas Grand Prix pirmajā līkumā pēc drošības mašīnas došanās malā. Montoija būtu arī izcīnījis pārliecinošu uzvaru, ja ne sadursme ar atpalicēju Josu Verstapenu, kas apmēram uz pusgadu atlika Montoijas pirmo uzvaru viņa karjerā. Williams komanda tik tiešām cieta no nestabilitātes sacīkstēs — Montoija no 17 posmiem finišēja tikai 6 (7 reizes tehniski defekti, 3 savas kļūdas un 1 sadursme). Bet neraugoties uz to, Montoija savā debijas sezonā 3 reizes stāvēja pirmajā starta vietā, četras reizes apmeklēja goda pjedestālu, no kurām viena bija arī viņa pirmā uzvara karjerā Itālijas Grand Prix, Moncas trasē.

2002. gadā Montoija bija vislabākais no visiem pārējiem, jo Ferrari dominance šajā sezonā bija pārāk liela. Mihaels Šūmahers un Rubenšs Barikello uzvarēja 15 no 17 sacīkstēm. Un pat neskatoties uz salīdzinoši lieliskajiem rezultātiem kvalifikācijās (7 uzvaras, tostarp 5 pēc kārtas), uzvara 2002. gadā tā arī neatnāca, un Montoijam vajadzēja izdarīt jocīgu secinājumu, ka labāk nesākt sacīksti no pirmās starta vietas. No tobrīd karjeras 10 "pole-position" tikai vienu reizi Montoija bija izcīnījis uzvaru. Montoija ātri vien ieņēma pirmā pilota vietu Williams vienībā, jo bija viens no retajiem, kas kaut cik cīnījās ar Mihaelu Šūmaheru. Šajā sezonā Montoija spēja kāpt septiņas reizes uz goda pjedestāla, taču ar to bija krietni par maz, lai cīnītos ar Ferrari.

2003. gadā tika nomainīts kvalifikācijas formāts, kā rezultātā izpalika Montoijas biežās uzvaras tieši kvalifikācijā. Taču speciāli Montoijas stilam būvētā formula sevi pierādīja itin labi. Sezonas sākums gan nebija tik labs, cik gribētos. Pirmajos sešos posmos tikai 15 punkti, protams, grūti cīnīties par augstām vietām kopvērtējumā. Bet otrā uzvara karjerā atnāca jau nākamajā sacīkstē Monako šaurajās ielās, noturot aiz sevis somu Kimi Raikonenu. Un tad arī sākās Montoijas veiksmes sērija. Viņš izcīnīja astoņus goda pjedestālus pēc kārtas, šajā komponentā arī uzstādot sezonas rekordu. Tostarp otrā uzvara sezonā Vācijā, pārbūvētajā Hokenhaimas trasē, ļāva cīnīties par čempionu titulu, līdz ASV Grand Prix. Indianapolisas trasē 2. aplī Montoija sadūrās ar Rubenšu Barikello, kā rezultātā brazīlietim sacīkste bija beigusies, bet Montoijam tika piespriests boksu caurbraukšanas sods, kas iznīcināja viņa izredzes uz pirmo čempionu titulu. Tostarp sezonas beigās McLaren Mercedes komanda paziņoja, ka pieņems Huana Pablo Montoijas pakalpojumus sākot no 2005. gada.

Nākmais gads Montoijam bija salīdzinoši neveiksmīgs. Attiecības ar komandu bija saspīlētas, jo abas puses zinājas, ka pēc gada Montoija pāries uz McLaren. Bet daudzi arī sezonas sākuma iznākumu novēla uz "it kā" ļoti aerodinamisko Williams formulas degungalu. Ap sezonas vidu komanda atgriezās pie ierastajiem "deguniem",jo to kļuva ļoti pagrūti regulēt sacīkšu laikā, bet jebkāda cīņa par titulu bija beigusies. Arī 2004. gadā, tāpat kā 2002., sezona iekrāsojās tikai un vienīgi sarkanās krāsās. Lai nu kā, bet Montoija atstāja Williams komandu un visnotaļ augstas nots, pēdējā posmā 2004. gadā un Williams komandas sastāvā izcīnot uzvaru Brazīlijas Grand Prix, Interlagušas trasē.

2005. gada sezonas sākumā Montoija nebija pieradis pie McLaren formulas. Viņš arī izlaida divas sacīkstes tenisa traumas dēļ. Huanam tomēr izdevās sezonas gaitā izcīnīt veselas trīs uzvaras, un sezonas beigās cīnoties ar Mihaelu Šūmaheru un Džankarlo Fizikellu par trešo vietu tomēr palika ceturtais ar 60 punktiem. Montoija nākamo sezonu iesāka dizegan labi — Sanmarīno Grand Prix pat izdevās izcīnīt trešo vietu, taču kopš tā brīža viņš sāka daudz biežāk izstāties, un paziņoja par savu aiziešanu no F1, un savas NASCAR karjeras sākšanu.

Pēc Formula 1 sacīkstēm

2007. gadā Montoija sāka piedalīties NASCAR Nextel kausā un jūnijā izcīnīja savu pirmo uzvaru šajās salonautomobiļu sacensībās. Montoija ir arī uzvarējis Deitonas 24 stundu sacensībās. Montoija kopvērtējumā sezonas beigās nekad nav bijis augstāk par 20. vietu.

Apbalvojumi
Priekštecis: Džensons Batons	Lorenco Bandīni balva 2002.	Pēctecis: Mihaels Šūmahers