Hidroksiljons
Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi. Tas veidojas, elektrolītiski disociējot ūdenim vai šķīstošajiem bāziskajiem hidroksīdiem. Hidroksiljoni atrodas cieto bāzisko hidroksīdu un bāzisko sāļu kristālrežģī; tie arī konstatēti izolētā veidā gāzes fāzē.
| Hidroksiljons | |
|---|---|
 Hidroksiljona struktūrformula   Hidroksiljona modeļi | |
| Citi nosaukumi | hidroksīda jons |
| CAS numurs | 14280-30-9 |
| Ķīmiskā formula | OH− |
| Molmasa | 17,01 g/mol |
Ja hidroksiljonu koncentrācija ūdens šķīdumā ir lielāka par 10−7 mol/l, šķīduma reakcija ir sārmaina.
Tīrā ūdenī pašjonizācijas rezultātā vienmēr ir nedaudz hidroksiljonu (10−7 mol/l):[1]
- H3O OH− ⇌ 2H2O
Hidroksiljons var būt ligands kompleksajos savienojumos.
Hidroksiljona lielās polarizējamības un lielā jona rādiusa dēļ kristāliskajiem bāziskajiem hidroksīdiem mēdz būt irdena slāņveida struktūra.
Svarīgākā reakcija, kurā iesaistās hidroksiljoni, ir skābju un bāzu neitralizācijas reakcija:
jeb jonu veidā:
- OH− H → H2O
Pēdējais vienādojums parāda, ka visos gadījumos, kad negatīvi lādētais hidroksiljons sastopas ar pozitīvi lādēto ūdeņraža jonu, rodas samērā vāji disociētais ūdens. Šajā reakcijā hidroksiljons ir nukleofils — molekula vai daļiņa ar elektronu pārpalikumu, kas var iedarboties ar elektrofiliem — daļiņām ar elektronu deficītu. Reakcijas starp nukleofiliem un elektrofiliem notiek pēc donorakceptorā mehānisma un veidojas molekulas ar kovalento saiti.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: hidroksiljons |
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |