Gaujienas pagasts
Gaujienas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā Gaujas abos krastos. Robežojas ar sava novada Trapenes, Grundzāles un Virešu pagastiem, Valkas novada Zvārtavas pagastu, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Valgas pagastu (agrāk Tahevas pagastu) un Veru apriņķa Hānjamās pagastu (agrāk Menistes pagastu).
| Gaujienas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Smiltenes novads | |||
| Centrs: | Gaujiena | |||
| Kopējā platība:[1] | 125,8 km2 | |||
| • Sauszeme: | 123,3 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,6 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 745 | |||
| Blīvums (2024): | 6,0 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1822. gadā | |||
| Mājaslapa: | www | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Adsel | |||
| krievu: | Адзельская | |||
 Gaujienas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuAima, Gauja, Melderupīte, Poļaka.
Ezeri
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuGaujienas pilsmuižas (vācu: Schloß-Adsel) pagasts izveidots 1822. gadā. Tam 1895. gadā pievienoja Sikšņu pagastu, 1897. gadā — Grundzāles pagastu, 1902. gadā — Bormaņu pagastu.
Pēc 1920. gada agrāras reformas Gaujienas muižu (kopā ar Dārtas muižu un Gaujienas mācītājmuižu) 2665,44 ha platībā sadalīja 168 vienībās, Sikšņu muižu 1179,65 ha platībā sadalīja 62 vienībās. Gaujienas muižas kungu mājā (Gaujienas pilī) iekārtoja ģimnāziju[4]
Agrārreformas gaitā 1923.-1924. gadā atdalīja un no jauna izveidoja Grundzāles un Bormaņu pagastus. 1935. gadā Valkas apriņķa Gaujienas pagasta platība bija 232 km² un tajā dzīvoja 2487 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Gaujienas un Vidagas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gaujienas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949), Apes (1949-1956), Smiltenes (1956-1957), Alūksnes (1957-1962), Valkas (1962-1967) un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonā. 1967. gadā Gaujienas ciemam pievienoja Zvārtavas ciema kolhoza „Straume” teritoriju.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaujienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Apes novadā. 2021. gadā Apes novadu iekļāva Smiltenes novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Komponista J.Vītola dzīves vieta „Anniņas” (1922-1944)
- Gaujienas viduslaiku pils
- Salaku senkapi
- Gaujienas viduslaiku kapsēta
- Gaujienas pilsdrupas (1238)
- Gaujienas veco kapu vārti un kapliča (1872)
- Gaujienas mācītājmuižas apbūve (18. gs. 2.p. - 19. gs. v.) - mācītāja māja (1761), klēts (1788), kūts (1860), stallis, vāgūzis, durvju komplekti (5), krāsnis (2)
- Gaujienas muižas apbūve (18. gs. 2.p. - 19.gs. 1.p.) - Jaunā pils (1848-1850), muižkunga māja, dārznieka māja, vēlāk spirta noliktava, staļļi un staļļmeistara māja, kūts, vēlāk ugunsdzēsēju māja, siltumnīcas, rija, noliktavas (vīnu mājas) drupas, klēts (1788), leduspagrabs, interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) Gaujienas muižas ansamblis no 1818. gada bija baronu fon Vulfu īpašumā, kuru valdīšanas laikā tika uzceltas vairāk kā 15 ēkas un iekārtots ainavu parks. Pašlaik pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola un novada vēstures muzejs.
- Gaujienas muižas parks (19. gs. 1. p.) - „Lauvas mutes” avots, sūkņa namiņš
- Zvārtavas muižas apbūve (19. gs. 1.p. - 19. gs. b.) - kungu māja (1881), dārznieka māja, klēts, parks, staļļi (2 ēkas), Zvārtavas vējdzirnavas[7]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Roberts Kukurītis (1898-1919), Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
- Ernests Šmits (1898-1965), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
- Andrejs Juškevičs (1897-1947), Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
- Roberts Purs (1886-1960), inženieris tehnologs, Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas loceklis (1924-1940)
- Kārlis Bojārs (1890—1946), latviešu strēlnieku virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Gaujiena (pagasta centrs), Dārzciems, Mežciems, Zvārtava.
Saimniecība
labot šo sadaļuDārzciemā atrodas ogu un augļu produktu ražošanas uzņēmums Verry Berry.[9]
Transports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas V sējuma 9848-9850 slejas. Rīgā, 1930.-1931.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ OSP
- ↑ «Very Berry sulu ražotne». www.latvia.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. februārī. Skatīts: 2017. gada 6. februārī.
Literatūra
labot šo sadaļu- „Vidzemes 1638. gada Arklu revīzija” Edgara Dunsdorfa redakcijā. — Latvijas Vēstures institūts, Rīga 1941.
- Jānis Zariņš „Skaistais ģimnāzijas laiks”. — Vaidava, Lincoln Nebraska 1975. (veltījums Gaujienas ģimnāzijas 50 gadu jubilejai 1922 - 1972)
- Harijs Grāvis „Adzele - Gaujiena 1111 - 2011, senatne un mūsdienas”. — Gaujienas pagasta pārvalde 2010. ISBN 9984490521
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |