2022. gada laikapstākļi Latvijā

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi

2022. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 685,8 mm ; Rīga: 583,2 mm
Mēnesī	Rīga: 69,9 mm (maijs)
Dekādē	Rīga: 48,6 mm (maijs)
Diennaktī	Rīga: 30,8 mm (12. jūlijs)
Sniega sega	Latvija: 55 cm (Kuldīga, 12. decembris)
Vējš
Vēja brāzmas	Ventspils: 32,6 m/s (20. janvāris)
Citi gada notikumi

Laikapstākļi Latvijā
	Latvijas klimats
	Rīgas klimats

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022. gadā bija 7,3 °C, kas bija 0,5 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), 2022. gadam kļūstot par 12. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Vissiltākais 2022. gads bija Liepājā, kur vidējā gaisa temperatūra bija 8,6 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: 6,1 °C. Gaisa temperatūras amplitūda Latvijas teritorijā 2022. gadā bija 56,9 °C. Zosēnos 12. janvārī tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra (–23,2 °C), līdz ar to pēdējos 10 gados (2013.—2022. gads) 5 reizes gada minimālā gaisa temperatūra Latvijā bija virs –25 °C. Pirmoreiz novērojumu vēsturē vismaz pusē no 10 secīgiem gadiem gada minimālā gaisa temperatūra bija virs 25 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra ( 33,7 °C) tika reģistrēta 19. augustā Pāvilostā, kas ir arī jauns Latvijas 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2022. gadā bija 685,8 mm, kas ir 0,2 mm virs gada normas (685,6 mm). Aizvadītais gads bija mitrākais no pēdējiem pieciem gadiem un pirmais gads kopš 2017. gada, kas bija nokrišņiem bagātāks par normu, lai gan normu pārsniedza par mazāk nekā 1%. Vislielākais nokrišņu daudzums (899,9 mm) tika novērots Zosēnos, bet vismazāk nokrišņu bija Dobelē – 509,5 mm.

Gada raksturojums pa gadalaikiem

2021./2022. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra 8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar 0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.

2022. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru 0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar 5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par 10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru 9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra 23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie 20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie 20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz 20 °C.

2022. gada vasara, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 18,1 °C, kas ir 1,5 °C virs gadalaika normas, līdz ar to šī vasara kopā ar 2018. gada vasaru kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Karstākas vasaras bijušas tikai 2010. ( 18,4 °C) un 2021. gadā ( 18,8 °C). Līdz šim septiņas no desmit karstākajām vasarām esam piedzīvojuši šajā gadsimtā. Gan jūnijā, gan augustā piedzīvojām karstuma viļņus, kuru laikā tika pārspēti vairāk kā 150 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Starp tiem bija 5 jauni Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viens no tiem bija arī augstākā 2022. gada vasaras gaisa temperatūra, kas 19. augustā tika novērota Pāvilostā ( 33,7 °C). Lai gan jūnija sākumā un vidū bija dienas, kad gaisa temperatūra bija zem klimatiskās normas (3. jūnijā Daugavgrīvā tika novērota šīs vasaras zemākā minimālā gaisa temperatūra 4,3 °C), kopumā mēneša vidējā gaisa temperatūra 16,9 °C ir 1,7 °C virs klimatiskās normas, kas kopā ar 1995. gadu ir astotais siltākais jūnijs novērojumu vēsturē.Jūnija beigās novērojām karstuma vilni, kura laikā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pēc karstā jūnija sekoja jūlijs, kura laikā piedzīvojām gan jaunus maksimālās (11), gan minimālās (9) gaisa temperatūras rekordus. Kopumā jūlija vidējā gaisa temperatūra 17,6 °C ir 0,2 °C zem klimatiskās normas. Lai gan ierasti siltākais vasaras mēnesis ir jūlijs, šajā vasarā augstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra 19,8 °C tika novērota augustā. Pateicoties karstuma vilnim, kura laikā tika uzstādīti 125 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem arī 10 jauni dekādes rekordi un 4 Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, šī gada augusts kļuva par otro karstāko augustu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot tikai no 1939. gada augusta, kurā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija par 0,4 °C augstāka kā šogad. Pēdējās augusta dienas kļuva vēsākas un kalendārais rudens iesākās ar gaisa temperatūru zem klimatiskās normas. Šogad tika novērots salīdzinoši liels vasaras dienu skaits. Visvairāk šādas dienas tika novērotas Bauskā un Zīlānos (41 diena), savukārt vismazāk Kolkā (15 dienas). Vidēji Latvijā šajā vasarā bija 30 vasaras dienas. Lai gan šovasar nepiedzīvojām jaunus tropisko nakšu skaita rekordus un daļā Latvijas šādas diennaktis vispār netika reģistrētas, galvaspilsētas centrā tika novērotas 8 tropiskās naktis, kas ir ceturtais lielākais tropisko nakšu skaits Rīgas novērojumu vēsturē. Interesanti, ka, lai gan Bauskā un Zīlānos bija visvairāk vasaras dienu, šajās stacijās šovasar netika novērota neviena tropiskā nakts. Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 228,7 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (222,6 mm). Vasaras sezonā nokrišņus lielākoties nesa konvektīvie procesi, kuru ietekmē tika novērotas ekstremālas lietusgāzes, piemēram, Madonā 14. jūnijā nolija 90,9 mm nokrišņu. Sinoptiķi jūnija vidū izsludināja sarkano nokrišņu daudzuma brīdinājumu valsts Austrumu teritorijās, kur lietus dēļ tika radīti postījumi. Lielākais nokrišņu daudzums 2022. gada vasarā tika novērots Alūksnē - 365,6 mm nokrišņu, savukārt vismazāk nolija Rucavā – 125,5 mm nokrišņu. Šajā vasarā visās Latvijas novērojumu stacijās izņemot Pāvilostu un Rucavu tika novērotas dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem (>20 mm). Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 5. Šovasar piedzīvojām ne tikai spēcīgus nokrišņus, bet arī sausuma periodus. Katrā no mēnešiem bija kāda dekāde, kurā nokrišņu daudzums bija ievērojami zem normas – jūnija trešajā dekādē nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 7,4 mm (72% zem dekādes normas), jūlija 3. dekādē nokrišņu daudzums bija 12,4 mm (55% zem dekādes normas) un augusta 2. dekāde ar nokrišņu daudzumu vien 1,2 mm bija 95% sausāka par normu. Vidēji Latvijā šovasar bija 57 dienas bez nokrišņiem. Visvairāk šādu dienu bija Ainažos, Kolkā un Zīlānos (64), bet vismazāk Lielpečos – 34 dienas. Šovasar kopumā 3 diennaktīs maksimālo vēja brāzmu ātrums kādā no novērojumu stacijām bija vismaz 20 m/s. Visvairāk šādu dienu bija Saldū, kur 9. jūlijā tika uzstādīts šīs vasaras spēcīgāko vēja brāzmu rekords – 21,4 m/s.

2022. gada rudens, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 7,3 °C, kas ir 0,2 °C virs gadalaika normas. Zemākā gaisa temperatūra šoruden (–9,2 °C) tika novērota 19. novembrī Saldū, bet augstākā gaisa temperatūra bija 19,2 °C, kas 10. septembrī reģistrēta Ventspilī. Līdz ar to šis bija pirmais rudens kopš 1993. gada, kad gaisa temperatūra nesasniedza 20 °C. Rudens sākums bija auksts. Septembra 1. dekāde ar vidējo gaisa temperatūru 9,9 °C bija aukstākā kopš jau minētā 1993. gada, kad septembra pirmo 10 dienu vidējā gaisa temperatūra bija 9,8 °C. Kopumā septembra vidējā gaisa temperatūra bija 10,1 °C (2,2 °C zem normas) un tas bija vēsākais septembris kopš 2000. gada, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 10,0 °C. Septembris bija vienīgais rudens mēnesis, kurā tika reģistrēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 9. septembra rekords (–1,5 °C Madonā). Aukstajam septembrim sekoja viens no siltākajiem oktobriem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Šis bija sestais oktobris, kura vidējā gaisa temperatūra pārsniedza 9 °C – ar vidējo gaisa temperatūru 9,2 °C oktobris bija 2,4 °C siltāks par normu. Oktobrī bija 3 siltuma periodi, no kuriem visintensīvākais bija mēneša beigās, kad atsevišķās dienās gaisa temperatūra bija vairāk nekā 6 °C virs normas, kā arī tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltums turpinājās arī novembra pirmajā pusē, un novembra 1. un 2. dekādes mijā tika pārspēti 79 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 9. un 11. novembra rekordi, kas abi tika novēroti Kolkā (attiecīgi 13,6 un 14,1 °C). Mērsragā un Rīgā 12. novembrī tika atkārtots arī vēlāko 15 °C rekords, kas uzstādīts 1944. gadā, kad Skrīveros 12. novembrī gaiss iesila līdz 15,3 °C. Novembra vidū gaisa temperatūra strauji pazeminājās – 12. novembrī gaisa temperatūra Latvijā bija 8,9 °C virs normas, bet jau 20. novembrī 6,8 °C zem normas. Līdz ar to 8 dienu laikā gaisa temperatūra pazeminājās par 15,7 °C. Novembra turpinājumā valdīja ziemīgi laika apstākļi, bet novembris kopumā ar vidējo gaisa temperatūru 2,5 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 129,1 mm, kas ir 34% zem gadalaika normas (195,3 mm). Šis bija sausākais rudens kopš 2018. gada un 11. sausākais novērojumu vēsturē. Vietām Kurzemē un Zemgalē nokrišņu daudzums šoruden nesasniedza pat pusi no gadalaika normas. Vismazāk nokrišņu bija Bauskā (76,3 mm), bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Ainažos, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 180,7 mm. Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembris ar nokrišņu daudzumu 39,0 mm bija 36% sausāks par normu, oktobrī kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 54,9 mm, kas ir 27% zem normas, bet novembris ar 34 mm bija par 43% sausāks nekā ierasti. Novembra vidū Latvijā izveidojās pirmā vienlaidu sniega sega. Visbiezākā sniega sega šoruden bija 20. novembrī Zosēnos – 19 cm.

Gada raksturojums pa mēnešiem

Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C 2022. gada janvāris bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra 5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru 0,4 °C 2022. gada februāris bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra 8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz 5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords 6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra 5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra 8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru 0,8 °C 2022. gada marts bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra 13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra 15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - 12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru 5,0 °C 2022. gada aprīlis bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra 19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra 19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos.

Ar vidējo gaisa temperatūru 9,9 °C 2022. gada maijs bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra 23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra 19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos.

Ar vidējo gaisa temperatūru 16,9 °C 2022. gada jūnijs bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra 4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra 33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra 28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra 24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā.

Ar vidējo gaisa temperatūru 17,6 °C 2022. gada jūlijs bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra 5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra 31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra 31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra 25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra 30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru 19,8 °C 2022. gada augusts bija par 2,9 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra 6,6 °C tika novērota 31. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra 33,7 °C tika novērota 19. augustā Pāvilostā, kas arī ir jauns Latvijas 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Šajā augustā piedzīvojām karstuma vilni, kura dēļ tas kļuva par karstāko augustu kopš 1939. gada. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 76,4 mm, kas ir 1% zem mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (145,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Rucavā – 31 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Ventspilī - 10 diennaktis, bet vismazāk Saldū - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 75% - no 68% Rucavā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 29. augustā Saldū. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra 31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 21,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 7,4 °C tika novērota 11. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 33,7 °C tika novērota 19. augustā Pāvilostā, kas ir jauns Latvijas 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 1,2 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,4 mm) bija Vičakos, bet 15 novērojumu stacijās nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī - 2 diennaktis, bet 26 novērojumu stacijās šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 71% - no 61% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (12,8 m/s) tika novērotas 11. augustā Ventspilī. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 19,6 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 6,6 °C tika novērota 31. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra 31,9 °C tika novērota 24. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 42,9 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (94,1 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē - 4,8 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 3,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā - 7 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 80% - no 73% Rucavā līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 29. augustā Saldū.

Ar vidējo gaisa temperatūru 10,1 °C 2022. gada septembris bija par 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,5 °C tika novērota 9. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra 19,2 °C tika novērota 10. septembrī Ventspilī. Kopumā tika pārspēti 27 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi starp kuriem bija arī Latvijas 9. septembra minimālās gaisa temperatūras rekords un 1 dekādes rekords, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 39,0 mm, kas ir 36% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (91,9 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dagdā - 16,2 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 8,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Sīļos - 4 diennaktis. Kurzemē, Rīgas līča piekrastē un valsts centrālajos rajonos septembrī saules spīdēšanas ilgums bija līdz 50% lielāks kā vidēji 1991-2020. gadu periodā, savukārt valsts austrumos septembris bija līdz 50% mazāk saulains kā ierasti. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 83% - no 75% Rucavā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,7 m/s) tika novērotas 16. septembrī Daugavgrīvā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 9,9 °C, kas ir 4,1 °C zem dekādes normas. Līdz ar to šis ir 2. vēsākais septembra sākums (kopš 1961. gada), atpaliekot vien no 1993. gada septembra 1. dekādes, kad vidējā gaisa temperatūra bija 9,8 °C. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra 19,2 °C tika novērota 10. septembrī Ventspilī. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,5 °C tika novērota 9. septembrī Madonā, kas ir jauns Latvijas 9. septembra minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 5,8 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (30,8 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Saldū - 0,8 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Mērsragā, Skultē, Ventspilī - 4 diennaktis, bet Daugavpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Lielpečos, Saldū, Sīļos, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 76% - no 67% Kolkā līdz 82% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 1. septembrī Dagdā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 11,3 °C, kas ir 0,8 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,9 °C tika novērota 11. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 18,8 °C tika novērota 11. un 12. septembrī Rucavā. Kopumā septembra 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 25,3 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (82,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dagdā - 8,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 5,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Pāvilostā, Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Sīļos - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 87% - no 76% Rucavā līdz 92% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,7 m/s) tika novērotas 16. septembrī Daugavgrīvā. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 9,2 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,4 °C tika novērota 24. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 18,3 °C tika novērota 27. septembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 6,5 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (13,7 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Ventspilī - 1,4 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē - 5 diennaktis, bet Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 86% - no 80% Rucavā līdz 89% Alūksnē, Rēzeknē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 28. septembrī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru 9,2 °C 2022. gada oktobris bija par 2,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –2,5 °C tika novērota 13. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra 17,9 °C tika novērota 6. oktobrī Jelgavā. Oktobrī bija vērojami 3 siltuma periodi, no kuriem visintensīvākais bija mēneša beigās, kad atsevišķās dienās vidējā gaisa temperatūra bija vairāk nekā 6 °C augstāka par normu un tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā oktobrī tika pārspēti 4 diennakts maksimālās temperatūras rekordi un 2 tika atkārtoti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 54,9 mm, kas ir 27% zem mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (88,4 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Dobelē - 22,5 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 10,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 87% - no 78% Rucavā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 3. oktobrī Daugavgrīvā. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 9,8 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,1 °C tika novērota 10. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra 17,9 °C tika novērota 6. oktobrī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 21,5 mm, kas ir 13% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (44,5 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Dobelē - 1,4 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā - 6 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 86% - no 77% Rucavā līdz 93% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 3. oktobrī Daugavgrīvā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 9,1 °C, kas ir 2,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,5 °C tika novērota 13. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra 17,0 °C tika novērota 18. oktobrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 19,4 mm, kas ir 19% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (33,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Rucavā - 7,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 5 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 85% - no 76% Rucavā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 19. oktobrī Jelgavā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 8,7 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,9 °C tika novērota 31. oktobrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra 15,4 °C tika novērota 25. oktobrī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 14,6 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (26,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Pāvilostā, Vičakos - 6,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Stendē, Ventspilī un Zīlānos - 5 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Liepājā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 89% - no 80% Rucavā līdz 92% Rūjienā, Saldū, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 29. oktobrī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru 2,5 °C 2022. gada novembris bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra 15,2 °C tika novērota 12. novembrī Mērsragā, kas ir atkārtots vēlāko 15 °C rekords Latvijā. Pirmo reizi tik vēlu kalendārajā gadā 15 °C tika novēroti 1944. gada 12. novembrī (Skrīveros 15,3 °C). Savukārt novembra minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 19. novembrī Saldū. Novembra pirmajā pusē gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu. Pirmās un otrās dekādes mijā tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji pazeminājās – 12. novembrī gaisa temperatūra Latvijā bija 8,9 °C virs normas, bet jau 20. novembrī 6,8 °C zem normas. Līdz ar to 8 dienu laikā gaisa temperatūra pazeminājās par 15,7 °C. Mēneša otrajā pusē gaisa temperatūra turējās stabili zem normas un praktiski visā valstī iestājās meteoroloģiskā ziema. Kopumā novembrī tika pārspēti 79 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi tostarp Latvijas 9. un 11. novembra rekordi (abi reģistrēti Kolkā, kur 9. novembrī gaiss iesila līdz 13,6 °C un 11. novembrī līdz 14,1 °C) un 19 dekādes rekordi. Bet atkārtoti tika 3 diennakts un 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 34,0 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (56,1 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Ventspilī - 18,6 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Rūjienā - 16 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī - 5 diennaktis. Visbiezākā sniega sega (19 cm) tika novērota 20. novembrī Zosēnos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 91% - no 80% Rucavā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 7. novembrī Liepājā. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 7,7 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,0 °C tika novērota 5. novembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra 13,7 °C tika novērota 2. novembrī Rucavā. Dekādes beigās gaisa temperatūra Latvijā bija aptuveni 7 °C virs normas un tika pārspēti kopumā 39 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 9. novembra rekords (Kolkā gaisa temperatūra sasniedza 13,6 °C). Savukārt atkārtoti tika 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 16,5 mm, kas ir 24% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (27,8 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Gulbenē - 6,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē un Ventspilī - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 93% - no 82% Rucavā līdz 95% Alūksnē, Rūjienā, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 7. novembrī Liepājā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 2,2 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 19. novembrī Saldū, bet maksimālā gaisa temperatūra 15,2 °C tika novērota 12. novembrī Mērsragā, kas ir atkārtots vēlāko 15 °C rekords Latvijā. Pirmo reizi tik vēlu kalendārajā gadā 15 °C tika novēroti 1944. gadā, kad 12. novembrī Skrīveros gaiss iesila līdz 15,3 °C. Lai gan dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā bija ap normu, atsevišķās dienās vidējās gaisa temperatūras noviržu amplitūda bija 15,7 °C: no 8,9 °C virs normas 12. novembrī līdz 6,8 °C zem normas 20. novembrī. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra bija vairākus grādus virs normas, un tika pārspēti kopumā 40 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 11. novembra rekords (Kolkā gaisa temperatūra sasniedza 14,1 °C), 19 dekādes rekordi un 1 atkārtots dekādes rekords. Savukārt dekādes pēdējās dienās gaisa temperatūra bija ievērojami zemāka par normu, un gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 °C Latvijā 17. novembrī sākās meteoroloģiskā ziema, vietām valsts austrumos tai sākoties jau 16. novembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 8,3 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (19,6 mm) bija Alūksnē un Rēzeknē, bet vismazāk Liepājā - 0,5 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē - 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Dekādes beigās Latvijā izveidojās pirmā vienlaidus sniega sega. Visbiezākā sniega sega (19 cm) tika novērota 20. novembrī Zosēnos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 88% - no 77% Rucavā līdz 91% Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 12. novembrī Kolkā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –2,5 °C, kas ir 3,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,4 °C tika novērota 21. novembrī Bauskā, bet maksimālā gaisa temperatūra 2,3 °C tika novērota 29. novembrī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 8,7 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (20,3 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos - 1,8 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Piedrujā - 6 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Visbiezākā sniega sega (16 cm) tika novērota 21. novembrī Zosēnos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 91% - no 81% Rucavā līdz 94% Alūksnē, Dobelē, Saldū, Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 21. novembrī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –3,1 °C 2022. gada decembris bija par 2,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –22,0 °C tika novērota 10. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 8,8 °C tika novērota 31. decembrī Rucavā. Līdz 20. decembrim Latvijā turpinājās pirmais ziemas sala periods, kas sākās 17. novembrī un ilga 34 dienas. Tas bija pirmais vismaz mēnesi ilgais sala periods Latvijā kopš 2018. gada, kad no 3. februāra līdz 8. martam diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem 0 °C. Savukārt novembra vidū vai agrāk sācies mēnesi ilgs sala periods pēdējoreiz bija 1998. gadā, kad no 8. novembra līdz 15. decembrim Latvijā valdīja ziemīgi laikapstākļi. Decembra pēdējā dekādē gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, gada pēdējā dienā gaisa temperatūrai esot pat vairāk nekā 6 °C augstākai par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,0 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (53,7 mm). Visvairāk nokrišņu (111,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā – 36,6 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 20 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 10 diennaktis. Visstiprākā snigšana un puteņošana Latvijā, kad tika novērota arī biezākā sniega sega decembrī, bija 2. dekādes sākumā. Visbiezākā sniega sega bija 55 cm, kas reģistrēta 12. decembrī Kuldīgā. Tā ir visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega bija 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 92% - no 79% Rucavā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (24,8 m/s) tika novērotas 12. decembrī Ventspilī. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,5 °C, kas ir 4,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –22,0 °C tika novērota 10. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra 3,3 °C tika novērota 8. decembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 15,6 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (26,8 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Rēzeknē - 6,2 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Lielpečos un Rucavā - 6 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā un Rēzeknē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 92% - no 82% Rucavā līdz 95% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (16,6 m/s) tika novērotas 8. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,7 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,5 °C tika novērota 18. decembrī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra 5,6 °C tika novērota 20. decembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 15,3 mm, kas ir 9% zem dekādes normas (16,9 mm). Visvairāk nokrišņu (43,9 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Madonā - 6,0 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Priekuļos, Rūjienā un Ventspilī - 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Sīļos, Skultē un Stendē - 3 diennaktis. Decembra 2. dekādes sākumā bija stipra snigšana un puteņošana. Visbiezākā sniega sega bija 55 cm, kas reģistrēta 12. decembrī Kuldīgā. Tā ir visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega bija 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 89% - no 77% Rucavā līdz 92% Alūksnē, Madonā, Rūjienā, Saldū un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (24,8 m/s) tika novērotas 12. decembrī Ventspilī. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,6 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,9 °C tika novērota 25. decembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra 8,8 °C tika novērota 31. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 25,8 mm, kas ir 30% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (62,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Kolkā - 12,9 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 7,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 4 diennaktis. Decembra pēdējā dekādē Latvijā valdīja atkusnis un līdz gada beigām gandrīz visā valstī izzuda sniega sega. Visbiezākā sniega sega decembra 3. dekādē tika novērota 21. decembrī Dagdā – 24 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 93% - no 79% Rucavā līdz 97% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Kolkā.

Gada notikumi

Janvāris

2. janvāris — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī puteni.^[1] Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja atkalā un lietū, izveidojās apledojums, kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.^[2] Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.^[3]

Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā

4. janvāris — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis Ventā pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis 2018. gada maksimālo līmeni.^[4] Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā Bārtā pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet Durbē — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.^[5] Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī Lielupes augštecē posmā no Bauskas līdz Mežotnei, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.^[6]
9. janvāris — saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta Ventspils novadā — 19 cm.^[7]
11. janvāris — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota Ainažos (−20,3 °C), Zosēnos (−18,6 °C) un Rūjienā (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.^[8]
12. janvāris — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet Alūksnē — līdz −20,3 °C.^[9] Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.^[10]
13. janvāris — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz 6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.^[11] Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija 2007. gadā, kad temperatūra sasniedza 6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no 2, 3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem 7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un Rīgas līča piekrastē Kurzemē.^[12]
14. janvāris:
- Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta aukstā atmosfēras fronte daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet Bauskā — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš 2001. gada novembra.^[13] Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija 2008. gada 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.^[14] Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "Sadales tīkls" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.^[15]
- Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Dobelē, kur gaiss iesila līdz 7,4 °C, Mērsragā, termometra stabiņam paaugstinoties līdz 7,2 °C un Saldū, kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 7,1 °C.^[16]
- Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.^[17]

Vētras laikā kritis koks, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris

17. janvāris — Latvijā plosījās stipra vētra.^[18] Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš 2005. gada 9. janvāra vētras, un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.^[19]^[20] Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā Jūrmalā gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta Rīgas Doma baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. Ādažos vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "Valsts nekustamie īpašumi" piederošai ēkai Rīgā, Lāčplēša ielā 106.^[21] Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.^[22]
20. janvāris — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās sniega vētra.^[23] Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.^[24] Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.^[25] Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.^[26]
21. janvāris — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja Siguldu — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.^[27] Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.^[28]
29. janvāris:
- Sniega segas biezums no rīta Alūksnē sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.^[29]
- Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.^[30]
30. janvāris — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, Rucavā — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.^[31] Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. Užavā pie Tērandes ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts 2012. gada janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā Durbē un Rīvā, ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.^[32]

Februāris

3. februāris — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.^[33]
4. februāris — rīta agrumā gaisa temperatūra Zosēnu un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.^[34] Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un sarma.^[35]
7. februāris:
- Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais pavasaris. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.^[36]
- Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Madonas (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt Dobeles un Gulbenes novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet Jelgavas un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.^[37] Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.^[38] Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.^[39]
13. februāris — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un Dagdā sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.^[40]
17. februāris — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots Madonas (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un Rucavas novērojumu stacijā (19,1 mm).^[41] Savukārt atmosfēras spiediens noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada, dienas vidū Kolkas un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.^[42] Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.^[43]
19. februāris — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.^[44]
21. februāris — Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš paaugstinājās līdz 7 grādiem, sasniedzot attiecīgi 7,0 °C un 7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza 6,9 °C.^[45]
25. februāris — gar Latvijas ziemeļiem uz Igauniju virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.^[46] Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, Liepājas lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.^[47]
27. februāris — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes augstienē termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.^[48]

Marts

Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.^[49]

1. marts — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Madonā (–11,0 °C), Daugavpilī (–10,2 °C) un Zosēnos (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz 7 grādiem.^[50]
5. marts — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, Vidzemes augstienē, kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.^[51] Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.^[52]
9. marts — naktī daudzviet tika novērota snigšana, Jelgavā, Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās Alūksnes pusē.^[53]
10. marts — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša anticiklona centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.^[54]
11. marts — naktī un no rīta gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet Dagdā gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.^[55]
13. marts:
- Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza migla ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.^[56]
- Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 9, 10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta Stendē ( 10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza 10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz 9,9 °C, Rīgā — līdz 9,3 °C, Rucavā — līdz 9,2 °C, bet Saldū gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 9,0 °C.^[57]
14. marts — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 9, 11 grādiem, Rūjienas un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi 10,2 °C un 11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 10 grādu atzīme tika sasniegta Zīlānos, Saldū, Daugavpilī, Bauskā, Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz 4,2 °C.^[58]
16. marts — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, 13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts 2015. gadā, 12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz 12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, 12,8 °C), savukārt Rucavā termometra stabiņš paaugstinājās līdz 12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, 12,4 °C).^[59]
19. marts — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā meteoroloģiskā redzamība plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.^[60] Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22.
20. marts — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.^[61] Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 redzamība samazinājās līdz 80 metriem.
22. marts — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs 10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs 14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie 15 grādi.^[62]

Vakarbuļļu pludmale 26. martā

25. marts — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza 10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza 15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz 15,3 °C, Zīlānos un Rīgā — līdz 15,2 °C.^[63]
26. marts — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot vētras spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.^[64] Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 ''Sadales tīkls'' klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti Talsu, Bauskas, Olaines un Ķekavas novadā.^[65]
30. marts — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija Daugavgrīvas novērojumu stacijā −3,5 °C un Rīgas centrā, −4,6 °C.^[66]

Aprīlis

1. aprīlis — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, Alūksnē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.^[67]
5. aprīlis — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās oklūzijas fronte un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un krusas graudus, kā arī brāzmainu vēju.^[68] Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, Ainažos 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.^[69] Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, Viesītes apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).^[70]

Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis

6. aprīlis — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, Siguldā sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.^[71] Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts Ainažu un Salacgrīvas pusē.^[72]
7. aprīlis — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās gubu lietus-mākoņi, atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.^[73] Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta Dobeles apkārtnē.^[74]
10. aprīlis — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas zibens izlādes. Priekuļu novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.^[75]^[76]
13. aprīlis — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, Jelgavas un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.^[77]^[78]
17. aprīlis — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no 2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.^[79] Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt Gulbenē, Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.^[80]
20. aprīlis — daudzviet gaiss iesila līdz 14, 18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, 18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza 18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai 10,3 °C.^[81]
24. aprīlis — pēcpusdienā Latgales rietumos un Latvijas galējos austrumos tika reģistrētas atsevišķas zibenss izlādes.
25. aprīlis — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru Zīlānu meteostacijā, Jēkabpilī.^[82] Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.^[83]
28. aprīlis — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija 1971. gadā, –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots 2004. gada uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz 1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz 3,5 °C.^[84]

Maijs

2. maijs — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš Ainažos un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, Liepājas novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.^[85]
4. maijs — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem 4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.^[86] Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.^[87]
6. maijs — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz 19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza 19,6 °C.^[88]
9. maijs — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.^[89] Zemākā gaisa temperatūra no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijām tika reģistrēta Talsu novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap 1, 4 grādiem.^[90]
11. maijs — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza 20 grādus.^[91]^[92] Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, 20,2 °C, tāpat 20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas ( 20,1 °C), Dobeles ( 20,1 °C) un Bauskas ( 20,0 °C) novērojumu stacijās.^[93] Šie bija vēlākie 20 grādi 21. gadsimtā un trešie vēlākie 20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder 1965. gadam, kad pirmie 20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie 20 °C tika novēroti 1979. gada 14. maijā.^[94]
12. maijs — dienas pirmajā pusē atsevišķās vietās Latgalē tika reģistrētas zibenss izlādes.
18. maijs — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1941. gadā, kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.^[95]

Lietaina un vēsa diena pie Kaņiera ezera, 21. maijs

19. maijs — vakarā pašus Kurzemes dienvidrietumus skāra negaiss.
20. maijs:
- Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.^[96] Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija Zosēnu novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet Ainažos tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, Rēzeknē — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, Priekuļos — 24,4 mm, savukārt Skultē un Rūjienā attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.^[97] Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi.
- Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra Alūksnē sasniedza tikai 7,6 °C, turpretī Dobelē, uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz 20,5 °C.^[98]
21. maijs — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.^[99]
25. maijs:
- Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.^[100] Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs 10 grādiem, Latgalē tā tuvojās 24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz 23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru.
- Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem.

Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs

26. maijs:
- Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji virpuļviesuļi.^[101] Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.^[102]
- Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.^[103] atsevišķas zibenss izlādes tika reģistrētas arī Latgales vidienē.
28. maijs — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un krusas mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.^[104]
31. maijs — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet Dobelē — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.^[105]^[106]

Jūnijs

4. jūnijs — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no 7, 9 grādiem Rīgas līča Kurzemes piekrastē līdz 16 grādiem Daugavā pie Krāslavas un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija 10, 14 grādi, Ventā, Lielupē un Aiviekstē 14, 15 grādi, Gaujā 13, 14 grādi, Daugavā 13, 16 grādi. Lielākajos ezeros ūdens temperatūra svarstījās ap 13, 15 grādiem.^[107]
6. jūnijs — Latvijā iestājās meteoroloģiskā vasara, tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz 15 grādi.^[108] Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza 16 grādus.^[109]
7. jūnijs — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs 25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — 26,2 °C. Virs 25 grādiem gaiss iesila arī Zīlānos ( 25,7 °C), Priekuļos ( 25,3 °C), Valkā ( 25,3 °C) un Skultē ( 25,1 °C).^[110] Pirmie 25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā ( 25,1 °C).^[111] Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien 18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un Lietuvas robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.^[112] Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, Ventspilī stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.^[110]
8. jūnijs — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza 16, 18 grādus, tikmēr Daugavpilī termometra stabiņš paaugstinājās līdz 27,2 °C.^[113] Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra Smiltenes, Gulbenes un Alūksnes novadus — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota Smiltenes novada austrumu daļā, tajā skaitā Apē.^[114]
10. jūnijs — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas Dagdā — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Gulbenē — 21,1 mm.^[115]
14.—15. jūnijs — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta Alūksnes, Gulbenes un Madonas novads.^[116]
14. jūnijs:
- Spēcīga ciklona dēļ, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem plūdiem. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.^[117]^[118]
- Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija Jelgavā, kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.^[119] Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.^[120] Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, Jēkabpilī un Gulbenē — 72 mm, Skrīveros — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.^[121] Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un Sēlijā iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.^[122]
15. jūnijs — galējos valsts austrumos, galvenokārt Krievijas pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas Madona ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.^[123]
20. jūnijs — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums Daugavpilī sasniedza 29 mm.^[124]
24. jūnijs — Jāņu dienas rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija 8, 12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā ( 15 grādi).^[125]
25. jūnijs — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras karstuma vilnis.^[126] 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,^[127] pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza 30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta Ventspilī ( 30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1979. gadā, 29,8 °C).^[128]

Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā

26. jūnijs — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza 30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, 32,6 °C.^[129] Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz 32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā 29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2020. gadā, 28,9 °C), Rūjienā 31,4 °C (iepriekš. rekords 2013. gadā, 30,2 °C), Pāvilostā 31,5 °C (iepriekš. rekords 2020. gadā, 29,1 °C), Priekuļos 31,6 °C (iepriekš. rekords 2016. gadā, 30,8 °C) un Rēzeknē 30,9 °C (iepriekš. rekords 2016. gadā, 30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.^[130]
27. jūnijs:
- Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā tropiskā nakts 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par 20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza 21,0 °C, bet Daugavgrīvā 21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija 20,0 °C.^[131]^[132]
- Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot 30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija Gulbenē, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz 31,7 °C un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.^[133] Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza 31,9 °C.
28. jūnijs:
- Latvijā tika novērota otra tropiskā nakts. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par 22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā 21,5 °C, Ventspilī 20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos 20,3 °C.^[134]
- Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot Kolku un Mērsragu, tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot 30, 33 grādus.^[135] Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, 33,1 °C.^[136]
29. jūnijs — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija 22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija Saldū (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, Ainažos 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.^[137] Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots Rūjienā (26 mm), Gulbenē (18 mm) un Alūksnē (16 mm).^[138]

Jūlijs

1. jūlijs — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā tropiskā nakts, minimālā gaisa temperatūra bija 21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas Liepājā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.^[139] Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Priekuļos 30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1997. gadā, 29,7 °C) un Zīlānos 30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2011. gadā, 29,6 °C).^[140]
2. jūlijs:
- 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija 22,0 °C, bet Daugavgrīvā 21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē ( 20,8 °C), Ventspilī ( 20,7 °C), Mērsragā ( 20,5 °C) un Stendē ( 20,2 °C).^[141]
- No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas vēja brāzmas.^[142] Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem 20 grādiem.^[143] Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.^[144]
6. jūlijs — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Daugavpilī, kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.^[145]
10. jūlijs — pie Liepājas un Pāvilostas agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, Zvejniekciemā, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.^[146] Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram Teikā un Purvciemā plosījās negaiss, bet Āgenskalnā nav lijis.^[147] Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.^[148]
12. jūlijs — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), Dagdā (24,5 mm) un Sīļos (23,9 mm).^[149] Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, Daugavpils un Rīgas novērojumu stacijās.^[150]

Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs

13. jūlijs — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.^[151]^[152] Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija Talsu novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada Staļģenē nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.^[153]
15. jūlijs — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Zvejniekciemā, kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.^[154]
21. jūlijs — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās 30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti 28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 Stendē tika reģistrēti 28,9 °C, bet maksimums bija 29,6 °C, no LVC stacijām 30,1 grāds tika reģistrēts Usmā.^[155]
22. jūlijs — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza 27, 31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot 25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija Jelgavā un Bauskā, termometra stabiņam paaugstinoties līdz 30,8 °C. Savukārt Kolkas novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, 28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts 2010. gadā, 27,8 °C).^[156]
23. jūlijs — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz 19,5 grādiem.
26. jūlijs — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 Jelgavas novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 26,7 °C, tikmēr Liepājā šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz 18,4 °C.^[157]
29. jūlijs — divās novērojumu stacijās, Liepājā un Saldū, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz 8,7 °C un 7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta Rucavā ( 6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un Stendē ( 6,0 °C).^[158]
30. jūlijs — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē ( 5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī Kolkā, gaisam atdzisot līdz 7,8 °C.^[159] Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — 1976. gada 30. jūlijā reģistrētie 4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz 12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz 16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt Rīgas lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz 6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.^[160]

Augusts

1. augusts — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija Skrīveros, kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, Bauskā — 46,4 mm, savukārt Zosēnos — 43,2 mm.^[161] Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.^[162]
4. augusts — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši LVĢMC datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no 25,0 grādiem Ventspils ostā līdz 30,9 grādiem Mērsragā.^[163]
6. augusts:
- Galvaspilsētā tika novērota sestā tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07.00 apstājās pie 21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem 20 grādiem.
- Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā Alūksnē no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet Gulbenē tika fiksēts stiprs vējš, kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.^[164]
12. augusts — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz 25, 27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, Jelgavas un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz 28 grādiem.^[165]
14. augusts — turpinoties karstuma vilnim, Pāvilostas novērojumu stacijā tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī, kur tā sasniedza 30,6 °C, savukārt Saldū un Liepājā, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz 29,3 °C un 30,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[166]
15. augusts:
- Rīgā un Mērsragā tika aizvadīta tropiskā nakts, minimālā gaisa temperatūra novērojumu stacijā Rīga—Universitāte sasniedza 21,1 °C, bet Daugavgrīvas novērojumu stacijā — 21,2 °C.^[167] Savukārt Mērsragā nakts nebija vēsāka par 21,1 °C.^[168]
- Karsta diena visā Latvijā.^[169] 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 15. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Liepājas, Rucavas, Saldus un Ventspils novērojumu stacijās tika uzstādīti arī jauni augusta otrās dekādes rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Pāvilostā, 32,1 °C.^[170]
16. augusts:
- Latvijas rietumu un centrālo rajonu piekrastē tika aizvadīta ļoti silta nakts un astoņās novērojumu stacijās tika reģistrēta kārtējā tropiskā nakts. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rīgas centra un Pāvilostas novērojumu stacijās, kur naktī nebija vēsāks par 21,8 °C (Galvaspilsētā šī bija astotā tropiskā nakts). Daugavgrīvā, Mērsragā un Ventspilī bija 21,7 °C. Liepājā un Kolkā 21,4 °C, bet Rucavā 20,7 °C.^[171]
- Daudzviet valsts teritorijā (13 novērojumu stacijās) tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks valdījā Dobelē, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz 32,3 °C. Jauni karstuma rekordi tika uzstādīti Ventspils, Liepājas, Rucavas, Saldus, Skultes, Ainažu, Priekuļu, Zosēnu, Madonas, Alūksnes, Dagdas un Gulbenes novērojumu stacijās. Rīgā gaiss sakarsa līdz 30,9 °C, savukārt pilsētas ziemeļos, Daugavgrīvā, gaisa temperatūra sasniedza 31,4 °C.^[172]
17. augusts — galvaspilsētā tika reģistrēta devītā 2022. gadā un trešā tropiskā nakts pēc kārtas. Minimālā gaisa temperatūra Rīga—Universitāte novērojumu stacijā bija 22,3 °C, bet Daugavgrīvas novērojumu stacijā 21,9 °C.^[173]
18. augusts — gaisa temperatūrai daudzviet paaugstinoties līdz 29, 32 grādiem, tika pārspēts nacionālais 18. augusta karstuma rekords (iepriekšējais rekords bija 1973. gadā, 29,7 °C).^[174] Jau plkst. 12.00 termometra stabiņš Liepājā un Rucavā sasniedza 30,2 °C, pārspējot līdzšinējo Latvijas 18. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordu.^[175] Kopumā 22 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 no tām — Rucavas, Saldus un Stendes — tika pārspēti arī augusta otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija Dobelē, 32,4 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza 30,8 °C, arī uzstādot jaunu rekordu attiecīgajam datumam.^[176]
19. augusts:
- Nakts stundās septiņās novērojumu stacijās tika reģistrēta tropiskā nakts. Vissiltākā nakts un arī desmitā tropiskā nakts tika reģistrēta galvaspilsētas centra novērojumu stacijā. Minimālā gaisa temperatūra bija 21,5 °C.^[177]
- Otro dienu pēc kārtas Latvijā tika pārspēts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Līdz pusdienlaikam gaisa temperatūra Liepājā paaugstinājās līdz 31,0 °C, pārspējot Latvijas 19. augusta rekordu (iepriekšējais rekords bija 2017. gadā Bauskā, 30,9 °C).^[178] Vēlāk termometra stabiņš turpināja paaugstinaties un pēcpusdienā Pāvilostā tā sasniedza 33,7 °C, kļustot par 2022. gada karstāko dienu.^[179]^[180] Rīgā gaiss sakarsa līdz 30,1 °C pilsētas centrā un 31,6 °C Daugavgrīvā.^[181] Kopumā 19 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika laboti 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, četrās no tām tika pārspēti arī augusta otrās dekādes rekordi.^[182]
20. augusts — tikai 0,1 grāds pietrūka, lai Rīgā tiktu reģistrēta kārtējā tropiskā nakts, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija 19,9 °C.
25. augusts — centrālajos un austrumu valsts rajonos veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet nesa pērkona negaisu ar stiprām lietusgāzēm un brāzmainu vēju. Bauskas meteostacijā īsā laikā nolija 38 mm, kas vairāk nekā puse no mēneša nokrišņu normas, tāpat tur tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 19 m/s.^[183] Vakarā negaisi turpinājās valsts galējos dienvidaustrumu rajonos.^[184]
27. augusts — tika uzstādīts jauns nacionālais 27. augusta karstuma rekords, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā un Rucavā, kur termometra stabiņš sasniedza 31,5 °C. 16 novērojumu stacijās tika laboti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt divās novērojumu stacijās tika pārspēti augusta 3. dekādes rekordi.^[185]
28. augusts — jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti 17 novērojumu stacijās, divās no tām tika laboti arī augusta 3. dekādes rekordi. Vēl četrās novērojumu stacijās tika atkārtoti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Savukārt Saldū, termometra stabiņam paaugstinoties līdz 31,6 °C, tika labots arī nacionālais 28. augusta karstuma rekords.^[186]
29. augusts — vakarā daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos plosījās pērkona negaisi ar stiprām līdz ekstremāli stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām.^[187] Vienas stundas laikā, no plkst. 20.00 līdz plkst. 21.00, Jelgavas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 19,6 mm, Dobeles novērojumu stacijā — 9,6 mm, savukārt Saldus novērojumu stacijā — 39,4 mm, kur tika fiksētas arī stiprākās vēja brāzmas: 20,7 m/s.^[188] Negaisa dēļ aptuveni 5200 "Sadales tīkla" klientu Latvijas rietumu daļā tika traucēta elektroapgāde, ap plkst. 21.00 plašākie elektroapgādes pārtraukumi tika reģistrēti Saldus, Kuldīgas, Tukuma novadā. Stipro lietusgāžu dēļ Saldū tika applūdinātas dažas pilsētas ielas, vēlāk aculiecinieki ziņoja par applūdušām brauktuvēm Tukumā.^[189]
30. augusts — naktī daudzviet Latvijā tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes un intensīva zibeņošana. Visvairāk nolija Kolkā — 64 mm, Kalnciemā 61 mm, Rūjienā 43 mm, šajās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza pusi no mēneša normas. Kopā tika novērotas vairāk nekā 7000 zibens izlādes.^[190] Īpaši spēcīgas lietusgāzes skāra Tukuma apkārtni, līdz plkst. 10.00 Tukuma apkaimē esošajās neoficiālajās novērojumu stacijās tika fiksēti 70-100 mm nokrišņu, bet uz ziemeļiem no Tukuma, netālu no Milzkalna vienā novērojumu stacijā tika reģistrēti pat 114 mm jeb 114 litru ūdens uz katru kvadrātmetru, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma. Pērkona lietusgāžu dēļ Tukuma pusē daudzviet tika izskaloti ceļi, sabojāts pilsētas stadions, tika appludināti pagrabi un vairākas ielas, kurās satiksme bija paralizēta vēl līdz pusdienlaikam.^[191]

Septembris

1. septembris — vietām, pārsvarā Vidzemē, no rīta bija pirmā rudens salna. Salna zāli klāja Siguldas novada Allažu apkaimē, arī vietām Cēsu un Ropažu novadā.^[192]

Salna Allažu apkaimē 1. septembra rītā

2. septembris — dzestrs rīts, visā valstī termometra stabiņš bija zem 10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, 1,9 °C, un daudzviet zāles augstumā bija salna.^[193] Tikmēr aukstam gaisam virzoties pāri siltam Rīgas jūras līcim, veidojās gubu-lietus mākoņi, vietām Kurzemē, Rīgas apkārtnē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, brīžiem stipras. Nokrišņu daudzums nakts laikā (līdz plkst. 09.00) Rīgā sasniedza 12,6 mm, Daugavgrīvā 14,3 mm, bet kopš septembra iestāšanās galvaspilsētā nolija ap 40% no mēneša normas.^[194]
3. septembris — Zosēnu novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi 2022. gada rudens sezonā termometra stabiņš noslīdēja zem 0 grādiem. Lielākajā valsts daļā gaiss atdzisa līdz 1, 5 grādiem, savukārt Kolkā ( 3,6 °C), Mērsragā ( 2,5 °C) un Madonā ( 0,6 °C) tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi.^[195]
6. septembris — vairākās novērojumu stacijās gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz 0, 1 grādam, dažviet zāles viskārtā tika novērota salna. Rucavā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Skrīveros tika piedzīvots aukstākais 6. septembra rīts novērojumu vēsturē. Priekuļos, gaisam atdzisot līdz 2,4 °C, tika atkārtots 1914. gada rekords.^[196]
9. septembris — no rīta gaisa temperatūra Madonā pazeminājās līdz –1,5 °C, un tas ir jauns 9. septembra aukstuma rekords visas valsts mērogā (iepriekšējāis rekords bija 1993. gadā Rūjienā, –0,6 °C). Vietējas nozīmes aukstuma rekordi tika sasniegti Zosēnos (–1,3 °C), Daugavpilī ( 1,1 °C) un Dagdā ( 2,2 °C). Vēl mazliet zemāku temperatūru par LVĢMC Madonas novērojumu stacijā fiksēto ir reģistrējusi mežzinātnes institūta "Silava" novērojumu stacija Cēsu novada Taurenē, kur tā sasniedza –1,7 grādus, bet "Latvijas Valsts ceļi" Ludzas novada Kārsavā fiksēja –2 grādu salu.^[197]
13. septembris — skaidrojoties debesīm Kurzemes dievidrietumu daļā, naktī trījās novērojumu stacijās tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Rucavā termometra stabiņš noslīdēja līdz 1,3 °C (iepriekšējāis rekords bija 1931. gadā, 1,7 °C), Pāvilostā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 2,3 °C (iepriekšējāis rekords bija 1985. gadā, 3,1 °C), bet Liepājā gaiss atdzisa līdz 3,7 °C (iepriekšējāis rekords bija 1973. gadā, 3,9 °C).^[198]^[199]
17. septembris — trīs diennaktīs nokrišņu daudzums Ainažos sasniedza 79 mm jeb 135% no mēneša normas.^[200]
23. septembris — lielākajā Kurzemes daļā, kā arī dažviet Vidzemē gaisa temperatūra agri no rīta pazeminājās līdz 0, 3 grādiem, visvēsāks bija Liepājas lidostā, kur plkst. 5:00 tur bija nulle grādu. Citviet valstī bija no 3, 7 grādiem, bet Rīgā un Jūrmalā 8, 9 grādi.^[201]
26. septembris — Jelgavas, Alūksnes, Bauskas, Dobeles, Mērsraga un Saldus novērojumu stacijā agri no rīta izveidojās migla, kurā redzamība bija 150-400 metri.^[202]

Oktobris

3. oktobris:
- Pie Latvijas austrumu daļu robežas atradās ciklons, kas virzījās gar Latvijas-Krievijas robežu uz ziemeļiem, atnesot ļoti stipru vēju Rīgas līča piekrastē un intensīvu lietu valsts austrumos, turklāt dienvidaustrumu rajonos lija ilgstoši. Dienā lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rēzeknes novērojumu stacijā, kur dienas laikā nolija 27,1 mm. Savukārt Zīlānu un Daugavpils novērojumu stacijās tika manītas pirmās slapja sniega pārslas.^[203]
- Nakts laikā dominēja mērens ziemeļaustrumu, austrumu vējš, kas piekrastes rajonos bija mērens līdz mēreni stiprs, Rīgā brāzmās sasniedzot 15 m/s. No nakts vidus vējš pakāpeniski iegriezās no ziemeļiem un pastirpinājās, dienā gandrīz visā valsts teritorijā ziemeļu, ziemeļrietumu vējš brāzmās sasniedza 15-19 m/s. Savukārt Vidzemē, līča piekrastē, vējš bija stiprāks, tur: 20-21 m/s.^[204]
4. oktobris — austrumu rajonos, it īpaši Vidzemē, naktī turpinājās lietavas, visvairāk lija Priekuļos, kur nokrišņu daudzums sasniedza 23,1 mm, bet kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Latgalē — Daugavpilī, Dagdā, Rēzeknē un Rožupē tas sasniedza 30-33 mm.^[205]
6. oktobris — vēja brāzmas Saldus novērojumu stacijā sasniedza 20,6 m/s.^[206]
9. oktobris — ap Igaunijas dienvidu daļu un Latvijas ziemeļrietumu daļu atradās izolēti gubu-lietus mākoņi, kas agrā rītā vietām atnesa pērkona negaisu un krusu. Pērkona negaiss tika reģistrēts arī Rūjienas apkārtnē.^[207]^[208]
13. oktobris — aukstākais rīts kopš maija, rīta agrumā zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā, kur gaiss atdzisa līdz –2,5 °C. Skrīveru novērojumu stacijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2,0 °C, Zosēnu novērojumu stacijā līdz –1,9 °C, bet Daugavpilī termometra stabiņš pazeminājās līdz –1,7 °C. Arī citviet valsts austrumos un Zemgalē gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles.^[209]

Bumbu kalns 15. oktobrī

18. oktobris — teju visu Latvijas teritoriju naktī šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu, vietām lija stipri. Visvairāk nolija valsts centrālajos rajonos, tostarp Skultē, kur kopējāis nokrišņu daudzums sasniedza 15,2 mm, Rīgā lietus daudzums sasniedza 10 mm.^[210] Aizejošas zema spiediena ieplakas ietekmē tika reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās, īsi pēc pusnakts gaisa temperatūra Liepājā un Rucavā sasniedza attiecīgi 16,4 un 16,5 grādus, kas ir tikai dažas grāda desmitdaļas zem 18. oktobra siltuma rekorda.^[211]
19. oktobris — valdot vējainam laikam, naktī, vietām, tostarp Jelgavā, uz Ventspils mola un citviet, tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 18-20 m/s.^[212]
23. oktobris — Latvijā tika reģistrēta 13 grādu gaisa temperatūras amplitūda. Rucavā un Liepājā naktī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 12 grādiem, savukārt vietām valsts austrumu daļā, saglabājoties nelielam mākoņu daudzumam, tā noslīdēja mazliet zem nulles, tai skaitā līdz –1 grādam Madonas novērojumu stacijā.^[213]
26. oktobris — termometra stabiņam paaugstinoties līdz 12,8 °C, Alūksnē tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējāis rekords bija 2019. gadā, 12,7 °C).^[214]
29. oktobris — Dagdā un Priekuļos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisa temperatūrai sasniedzot attiecīgi 13,6 °C un 13,8 °C. Savukārt Alūksnē un Zosēnos, termometra stabiņam paaugstinoties līdz 13,2 °C un 13,4 °C, tika atkārtoti diennakts rekordi.^[215]

Novembris

4. novembris — lielākajā valsts daļā naktī izveidojās bieza migla, redzamība valsts novērojumu stacijās plkst. 5.00 bija 260 metri Gulbenē, 360 metri Alūksnē un 430-500 metri Jēkabpilī, Mērsragā, Saldū un Stendē.^[216]
5. novembris — dažviet Latvijas austrumu daļā, tai skaitā Gulbenes un Rēzeknes apkārtnē, snidzis neliels sniegs. Tikmēr Alūksnē no rīta gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3 grādiem, kas ir zemākā gaisa temperatūra valstī kopš pavasara.^[217]
8. novembris — deviņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[218] Siltākais laiks valdīja Mērsragā, kur termometra stabiņš sasniedza 13,5 °C, kas ir par 0,4 grādiem vairāk nekā 2015. gadā šajā datumā uzstādītais iepriekšējais rekords. Rīgā gaiss iesila līdz 12,4 °C un arī sasniegts jauns 8. novembra siltuma rekords, iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1926. gadā, kad galvaspilsētā bija 11,7 grādi. Nacionālais 8. novembra rekords gan palika nepārspēts, jo 1945. gadā Kolkā bija 15,1 grāds.^[219]
9. novembris — tika sasniegts jauns 9. novembra nacionālais siltuma rekords, Kolkā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 13,6 °C. Nakts bija neierasti silta — visā valstī temperatūra bija 10, 12 grādu robežās un jau naktī 12 meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika labots 9. novembra siltuma rekords. Dienā temperatūra vēl kāpa un kopumā 21 meteoroloģisko novērojumu stacijā tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — tostarp 12,7 °C tika reģistrēti Liepājā, Pāvilostā un Daugavpilī, bet 12,3 °C siltums Ventspilī un Rīgā.^[220] Iepriekšējais 9. novembra nacionālais siltuma rekords bija 13,0 grādi un tika uzstādīts tālajā 1926. gadā Liepājā.^[221]
10. novembris — līdzīgi kā dienu iepriekš, arī šī diena bija netipiski silta. Maksimālā gaisa temperatūra valstī bija robežās no 8,6 °C Dagdā līdz 12,7 °C Pāvilostā un Mērsragā. 9 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 10. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt Rucavas novērojumu stacijā tika atkārtots līdzšinējais (2008. gada) rekords.^[222] Šīs dienas nacionālais rekords, kurš bija 13,0 grādi un tika sasniegts 1927. gadā Liepājā, netika pārspēts. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz 11,8 °C un tika uzstādīts jauns šīs dienas rekords. Iepriekšējais rekords, kurš bija 11,1 °C, tika uzstādīts 2008. gadā.
11. novembris — apmākusies, vējaina, lietaina, bet silta diena — siltākā Lāčplēša diena novērojumu vēsturē. Līdz plkst. 15.00 5 novērojumu stacijās tika pārspēti, bet 4. atkārtoti 11. nobembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atsevišķās stacijās tika arī pārspēti novembra 2. dekādes rekordi.^[223] Vakarā tika sasniegti vēl pāris siltuma rekordi — kopā 13 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika reģistrēti jauni 11. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 7 novērojumu stacijās arī jauni dekādes rekordi.^[224]
12. novembris — visās novērojumu stacijās, izņemot Skrīverus, tika uzstādīti jauni 12. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt 18 novērojumu stacijās tika pārspēts arī līdzšinējais novembra otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, 15,2 °C.^[225] Rīgā jau naktī gaisa temperatūra sasniedza 13,8 °C, bet dienā maksimālā gaisa temperatūra bija 15,1 °C, un tie ir gada vēlākie 15 grādi, kas galvaspilsētā novēroti kopš gaisa temperatūras mērījumu sākuma 18. gadsimtā.^[226] Piekto dienu pēc kārtas tika labots diennakts siltuma rekords, tika pārspēts arī novembra otrās dekādes rekords. Iepriekšējais 12. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords bija 12,5 °C un tika reģistrēts 1977. gadā, savukārt otrās dekādes rekords, kas tika uzstādīts 2010. gada 15. novembrī, bija 12,9 °C. Iepriekšējais vēlākais datums, kad Rīgā bija reģistrēti apaļi 13 grādi, bija 7. novembris 1934. gadā.^[227]
14. novembris — iepriekšējās dienas vakarā daudzviet Latvijā sāka veidoties bieza migla, kura saglabājās visu nakti un rītu. Atsevišķās vietās redzamība samazinājās līdz 30, 50 metriem. Naktī daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz −1, −2 grādiem, veidojās apledojums.^[228]
17. novembris — Latvijā iestājās meteoroloģiskā ziema (tā sākas, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulle grādiem). Vietām valsts austrumos meteoroloģiskā ziema sākās jau 16. novembrī.^[229]
20. novembris — no ziemeļaustrumiem naktī Latviju šķērsoja nokrišņu zona, kas valsts austrumos un Kurzemes ziemeļos atnesa ļoti stipru sniegu. Daudzviet izveidojās neliela sniega kārta, bet Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums pārsniedza 10 cm, lielāko dziļumu no rīta sasniedzot Zosēnu novērojumu stacijā — 19 cm, Rēzeknes novērojumu stacijā — 17 cm, Gulbenes un Dagdas novērojumu stacijā — 14 cm. Bieza sniega kārta izveidojās arī Kolkasragā, sasniedzot 10 cm. Valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, sniega kārtas biezums bija ap 1 cm.^[230]
21. novembris — sniega segas biezums no rīta lielākajā Latvijas daļā bija ap 0-5 cm, Vidzemē un Latgalē vairāk nekā 10 cm sniega.^[231] Biezākā sniega sega tika reģistrēta Zosēnos un Alūksnē — 15 cm, Rēzeknē — 14 cm, Gulbenē — 12 cm.^[232]
26. novembris — teritorijas lielākajā daļā ilgstoši sniga un vietām sniega segas biezums dienas laikā palielinājās par 5-8 cm. Vakarā biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 11 cm, daudzviet Vidzemē un valsts centrālajos rajonos izveidojās līdz 5-9 cm biezs sniegs, mazāk sniega (vai pat nemaz) bija Kurzemē, īpaši piekrastes rajonos. Rīgā sniega segas biezums sasniedza 8 cm.^[233]

Decembris

1. decembris — pastiprinoties salam, naktī gaisa temperatūra Dagdas novērojumu stacijā noslīdēja līdz –9,2 °C, bet Kārsavas pusē gaiss atdzisa līdz –10 grādu atzīmei.^[234]^[235]
2. decembris — auksts rīts, Valkā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −13,8 grādiem, dažviet valsts ZA bija vēl par pāris grādiem aukstāks. Savukārt Latvijas galējos austrumos, pēc LVC novērojumu staciju datiem, gaisa temperatūra pazeminājās zem −18 grādiem. Tajā pat laikā Kurzemes ziemeļos valdīja tikai pārus grādu sals, bet galvaspilsētā termometra stabiņš noslīdeja līdz −7,4 °C.
3. decembris — debesīm skaidrojoties, naktī valsts austrumos termometra stabiņš daudzviet noslīdēja zem –10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī (–14,0 °C).^[236]
5. decembris — nakts otrajā pusē vietām Latvijas austrumu daļā tika fiksēti sasalstoši nokrišņi — atkala, kas uz ceļiem un citām virsmām veidoja stipru apledojumu.^[237]

Biezs sniegs Šampēterī, 7. decembris

7. decembris — ziemeļu virzienā Latvijas lielāko daļu naktī šķērsoja plaša nokrišņu zona, kas daudzviet atnesa sniegu, vietām stipru, līdz ar to daudzviet sniega segas biezums palielinājās par 5 cm.^[238] Snigšana turpinājās arī dienā, līdz plkst. 20.00 biezākā sniega sega izveidojās Sīļos — 17 cm, Kalnciemā un Piedrujā izveidojās līdz 15 cm bieza sniega sega, Kuldīgā, Dobelē, Zīlānos un Rūjienā — 14 cm, Dagdā, Zosēnos un Siguldā — 13 cm. Rīgā un vietām citviet sniega segas biezums sasniedza 12 cm.^[239]
8. decembris — visu Latvijas teritoriju klāja bieza sniega sega un turpinoties snigšanai, daudzviet sniega segas biezums vēl palielinājās par 5-10 cm. Biezākā sniega sega no rīta tika reģistrēta Piedrujā un Sīļos — 19 cm, Dagdā sniega segas biezums sasniedza 17 cm, bet Rūjienā — 16 cm. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums svarstījās ap 10-15 cm, mazāk sniega bija piekrastes rajonos. Rīgā izveidojās 15 cm bieza sniega sega.^[240]
10. decembris — daļā valsts valdīja liels sals, naktī daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz –10, –15 grādiem, bet dažviet (tai skaitā Dobelē un Zosēnos), debesīm ilgstoši esot skaidrām, gaiss atdzisa pat līdz –18, –22 grādiem.^[241] Salīdzinoši siltākā nakts bija Latgalē, kur termometra stabiņš nepazeminājās zem –10 grādu atzīmei un Kurzemes piekrastes ziemeļrietumu rajonos, Ventspilī un Kolkā nebija aukstāks attiecīgi par –6,3 °C un –5,7 °C.^[242]
12. decembris — ļoti aktīva ciklona ietekmē Latviju no dienvidaustrumiem šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu snigšanu un puteni. Naktī visvairāk sniga un puteņoja valsts austrumos, kur sniega sega vietām kļuva par 10-15 cm biezāka. Daugavpils novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga no 8 līdz 21 cm, Dagdā — no 15 līdz 25 cm, Piedrujā — no 16 līdz 29 cm, Rēzeknē — no 9 līdz 15 cm, savukārt Madonas meteoroloģiskajā stacijā sniega dziļums pieauga no 16 līdz 31 cm.^[243] Dienā, turpinoties sniegputenim, visā valstī tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, īpaši sliktākā situācija bija Talsu apkārtnē, veidojās aizputinājumi, bet redzamība brīžiem samazinājās pat līdz 40 metriem. Vakarā biezākā sniega sega izveidojās Stendē — 38 cm, bet Kuldīgā — 55 cm, kas ir dziļākais sniegs, kas valsts meteoroloģiskajās stacijās tika novērots kopš 2013. gada aprīļa, kad sniega dziļums Alūksnē sasniedza 70 cm.^[244]^[245] Sniegputeņa dēļ daudzviet, arī Rīgā, tika traucēta sabiedriska transporta kustība, un tika atcelti daži avioreisi.^[246]
18. decembris — Skrīveros, Zosēnos un Ainažos gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz –20 grādiem, attiecīgi sasniedzot –20,5 °C, –20,4 °C un –20,2 °C, bet vietām Vidzemē, lielākoties Aizkraukles pusē, bija aukstums līdz nepilniem –23 grādiem.^[247] Tikmēr Ventspils ostā gaiss iesila līdz 3 grādiem, tādējādi gaisa temperatūras amplitūda Latvijā sasniedza 26 grādus.^[248]
21. decembris — visā valstī iestājās atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās virs nulles, Kurzemes upēs sākās palielināties ūdens līmenis. Sniega segas biezums novērojumu stacijās saruka līdz 7-24 cm, vietām Kurzemes rietumos — līdz 1-4 cm. Naktī valsts rietumu un centrālajā daļā lija, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Liepājā — 13 mm.^[249]
25. decembris — sešos rītā gaisa temperatūra Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā bija no 0,9 grādiem Ainažos un –2,0 grādiem Kolkā līdz –10,8 grādiem Daugavpilī un –11,0 grādiem Madonā. Zemākā gaisa temperatūra naktī bija Madonā, –11,9 °C. Biezākā sniega sega saglabājās Alūksnē — 11 cm, Madonā — 12 cm un Dagdā — 13 cm, bet daudzviet Kurzemē un vietām valsts centrālajā daļā sniega nebija nemaz.^[250]
31. decembris — astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rucavā, 8,8 °C.^[251]

Gada pārskati

Gaisa temperatūras Latvijā

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapas.^[252]
Dati par Valku (Valgas novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.^[253]

Nr.	Vieta	Mēnesis												Gadā
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2022. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā
1	Liepāja	−6,6	−5,2	−7,0	−7,1	−2,0	5,4	8,1	9,8	2,2	0,8	−7,5	−15,7	−15,7
2	Ventspils	−6,1	−6,1	−5,4	−4,4	0,6	7,2	10,3	11,5	3,1	1,5	−5,0	−10,2	−10,2
3	Kolka	−11,9	−9,6	−6,3	−6,2	−0,9	7,1	7,8	9,7	3,5	−0,2	−5,3	−12,7	−12,7
4	Saldus	−12,7	−9,5	−7,8	−7,6	−2,1	6,4	7,2	8,0	1,7	−0,3	−9,2	−18,1	−18,1
5	Bauska	−14,1	−8,2	−9,8	−5,8	−1,9	5,1	7,0	8,7	1,6	−0,6	−9,1	−18,9	−18,9
6	Ainaži	−20,3	−12,4	−11,4	−7,8	−3,2	5,9	5,8	7,9	0,4	0,1	−6,7	−20,2	−20,3
7	Zosēni	−23,2	−20,1	−18,3	−10,5	−3,2	5,5	5,8	7,1	−1,4	−1,9	−8,1	−22,0	−23,2
8	Valka	−23,4	−18,4	−13,9	−8,4	−2,4	6,3	7,3	7,7	−1,1	−2,0	−7,6	−17,1	−23,4
9	Alūksne	−20,3	−19,7	−16,0	−8,9	−1,5	6,5	8,4	7,7	0,1	−1,3	−8,1	−15,3	−20,3
10	Rēzekne	−19,9	−17,9	−14,9	−6,5	−1,3	6,9	7,9	8,5	1,4	−1,6	−8,5	−13,7	−19,9
11	Daugavpils	−19,2	−20,9	−15,4	−8,1	−2,9	4,3	6,9	7,4	1,1	−2,3	−8,0	−14,6	−20,9

Nr.	Vieta	Mēnesis												Gadā
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2022. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā
1	Liepāja	6,9	6,7	13,2	18,1	21,2	31,7	29,8	33,0	18,5	16,4	13,4	7,5	33,0
2	Ventspils	4,9	6,5	12,7	16,2	21,8	33,1	30,1	32,5	19,2	14,9	13,0	7,2	33,1
3	Kolka	7,1	8,4	12,2	13,2	17,4	27,4	28,1	27,3	17,8	16,3	14,1	7,8	28,1
4	Saldus	7,1	6,6	13,7	17,2	21,7	31,0	30,2	31,6	18,1	15,6	13,5	7,5	31,6
5	Bauska	6,1	7,4	15,3	18,9	21,1	30,1	30,8	31,9	18,6	17,0	14,2	7,3	31,9
6	Ainaži	4,3	6,5	10,1	17,7	20,3	30,6	29,8	32,5	18,5	14,8	12,4	5,8	32,5
7	Zosēni	4,2	4,8	11,9	17,0	21,3	30,6	28,9	29,9	15,8	14,4	12,7	4,2	30,6
8	Valka	4,3	5,5	13,2	17,4	23,4	32,0	30,5	31,2	17,1	15,4	13,6	4,5	32,0
9	Alūksne	3,2	4,8	11,5	15,9	22,3	30,8	28,4	29,3	15,5	14,5	12,5	3,4	30,8
10	Rēzekne	3,9	5,1	13,4	17,2	22,2	30,9	28,9	30,1	16,3	15,4	11,9	3,6	30,9
11	Daugavpils	5,7	5,9	15,4	19,0	23,3	31,0	29,6	31,1	17,4	17,0	12,7	4,5	31,1

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".^[252]

Temperatūra
Mēnesis	Minimums	Datums	Maksimums	Datums	Vidējā mēneša un dekādes temp.
Janvāris	–12,5 °C	12. janvāris	6,9 °C	13. janvāris	0,1 °C	2,2	0,0	0,1	0,0
Februāris	–5,6 °C	2., 3. februāris	7,6 °C	28. februāris	1,3 °C	3,3	−0,1	2,4	1,7
Marts	–7,1 °C	10. marts	15,2 °C	25. marts	2,3 °C	0,8	0,0	3,1	3,9
Aprīlis	–3,5 °C	1. aprīlis	19,0 °C	21. aprīlis	6,1 °C	−1,3	3,3	6,6	8,3
Maijs	1,8 °C	4. maijs	21,7 °C	24. maijs	11,3 °C	−1,7	9,7	11,4	12,5
Jūnijs	9,0 °C	4. jūnijs	31,7 °C	28. jūnijs	18,2 °C	1,5	16,1	16,0	22,5
Jūlijs	11,1 °C	16. jūlijs	30,7 °C	2. jūlijs	18,9 °C	−0,4	19,8	17,2	19,5
Augusts	10,2 °C	31. augusts	30,9 °C	16. augusts	21,4 °C	3,1	19,4	23,8	21,0
Septembris	5,7 °C	9. septembris	17,6 °C	10. septembris	11,3 °C	−2,1	11,7	12,1	10,7
Oktobris	3,2 °C	13. oktobris	16,9 °C	6., 7. un 8. okt.	10,3 °C	2,8	10,8	10,3	9,9
Novembris	–5,2 °C	20. novembris	15,1 °C	12. novembris	3,4 °C	0,4	8,8	3,1	−1,8
Decembris	–12,6 °C	10. decembris	6,8 °C	31. decembris	−2,6 °C	−2,3	−3,7	−5,4	1,0

Nokrišņi
Summa	1.	2.	3.	Diennaktī	Datums
51,1 mm	12,8	13,1	25,2	6,0 mm	31. janvāris
52,3 mm	21,7	22,1	8,5	10,7 mm	7. februāris
4,7 mm	2,1	0,0	2,6	1,5 mm	29. marts
32,9 mm	21,4	5,4	6,1	6,7 mm	6. aprīlis
69,9 mm	0,2	21,1	48,6	17,0 mm	30. maijs
56,6 mm	20,9	32,4	3,3	23,8 mm	14. jūnijs
63,5 mm	13,0	48,1	2,4	30,8 mm	12. jūlijs
46,0 mm	22,6	0,0	23,4	16,6 mm	1. augusts
62,9 mm	30,8	26,5	5,6	19,7 mm	1. septembris
40,3 mm	3,7	19,4	17,7	10,1 mm	18. oktobris
37,0 mm	16,8	6,0	14,2	8,3 mm	26. novembris
66,0 mm	15,8	15,6	34,6	14,1 mm	21. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

−6,6 °C — 10. decembris
−5,3 °C — 17. decembris
−5,0 °C — 2., 11., 16. decembris
−4,9 °C — 15. decembris
−4,3 °C — 3. decembris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

22,3 °C — 29. jūnijs, 17. augusts
22,2 °C — 28. jūnijs
22,0 °C — 2. jūlijs
21,8 °C — 16. augusts
21,6 °C — 1. jūlijs, 6. augusts

Skatīt arī

Piezīmes un atsauces

Piezīmes

↑ Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces

Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

↑ Meteo.lv, twitter.com, 02.01.2022.
↑ Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs, ciklons.tvnet.lv, 02.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 02.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 04.01.2022.
↑ Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs, ciklons.tvnet.lv, 04.01.2022.
↑ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums, lsm.lv, 04.01.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 09.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2022.
↑ Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs, ciklons.tvnet.lv, 12.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.01.2022.
↑ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords, lsm.lv, 13.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 14.01.2022.
↑ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā, lsm.lv, 14.01.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 14.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 14.01.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 14.01.2022.
↑ Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis, ciklons.tvnet.lv, 17.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 17.01.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 17.01.2022.
↑ Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums, ciklons.tvnet.lv, 17.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 17.01.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 20.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 20.01.2022.
↑ Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana, ciklons.tvnet.lv, 20.01.2022.
↑ Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus, tvnet.lv, 20.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 21.01.2022.
↑ Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri, ciklons.tvnet.lv, 21.01.2022.
↑ Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos, ciklons.tvnet.lv, 29.01.2022.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 29.01.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.01.2022.
↑ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei, lsm.lv, 30.01.2022.
↑ Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD, ciklons.tvnet.lv, 03.02.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 04.02.2022.
↑ Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs, ciklons.tvnet.lv, 04.02.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 14.02.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 07.02.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 07.02.2022.
↑ Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega, ciklons.tvnet.lv, 07.02.2022.
↑ Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta Arhivēts 2022. gada 14. februārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv, 13.02.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 17.02.2022.
↑ Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada, ciklons.tvnet.lv, 17.02.2022.
↑ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti, lsm.lv, 17.02.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.02.2022.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 25.02.2022.
↑ Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē, ciklons.tvnet.lv, 25.02.2022.
↑ Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 27.02.2022.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.04.2022.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 05.03.2022.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 09.03.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 10.03.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.03.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.03.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.03.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 14.03.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 16.03.2022.
↑ Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 19.03.2022.
↑ Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com, 20.03.2022.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.03.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 25.03.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.03.2022.
↑ Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu, tvnet.lv, 26.03.2022.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 30.03.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 01.04.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 05.04.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 05.04.2022.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 05.04.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 06.04.2022.
↑ Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta, ciklons.tvnet.lv, 06.04.2022.
↑ Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta, ciklons.tvnet.lv, 08.04.2022.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 08.04.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 10.04.2022.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 10.04.2022.
↑ Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz 13 grādiem, delfi.lv, 13.04.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.04.2022.
↑ Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 17.04.2022.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Meteo.lv, twitter.com, 20.04.2022.
↑ Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs, ciklons.tvnet.lv, 25.04.2022.
↑ VUGD brīdina par miglu Rīgā, ciklons.tvnet.lv, 25.04.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 28.04.2022.
↑ Pirmdien gaiss iesils līdz 15 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 02.05.2022.
↑ Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz 13 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 04.05.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 04.05.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 06.05.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 09.05.2022.
↑ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā, lsm.lv, 09.05.2022.
↑ Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi 20 grādus, ciklons.tvnet.lv, 11.05.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 11.05.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.05.2022.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 20.05.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 20.05.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 20.05.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 22.05.2022.
↑ Martins Bergšteins, twitter.com, 25.05.2022.
↑ Martins Bergšteins, @MeteoLatvia, twitter.com, 26.05.2022.
↑ ESTOFEX Storm Forecast, estofex.org, 26.05.2022.
↑ Martins Bergšteins, @MeteoLatvia, twitter.com, 26.05.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 28.05.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 31.05.2022.
↑ Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus, ciklons.tvnet.lv, 31.05.2022.
↑ Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 04.06.2022.
↑ Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara, ciklons.tvnet.lv, 06.06.2022.
↑ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs, lsm.lv, 06.06.2022.
↑ ^110,0 ^110,1 Meteo.lv, twitter.com, 07.06.2022.
↑ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka, lsm.lv, 07.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 07.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 08.06.2022.
↑ Laurijs Svirskis, twitter.com, 08.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 10.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 15.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 14.06.2022.
↑ Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus, ciklons.tvnet.lv, 13.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 14.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 14.06.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 14.06.2022.
↑ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien, lsm.lv, 14.06.2022.
↑ Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta, ciklons.tvnet.lv, 15.06.2022.
↑ Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi 20 grādi, ciklons.tvnet.lv, 20.06.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 24.06.2022.
↑ «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs». videscentrs.lv. Skatīts: 2022-06-26.^{[novecojusi saite]}
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 25.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 25.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.06.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 27.06.2022.
↑ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta, lsm.lv, 27.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 27.06.2022.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 28.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 28.06.2022.
↑ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss, lsm.lv, 28.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 29.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 29.06.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 01.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 01.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 02.07.2022.
↑ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums, lsm.lv, 02.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 02.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 02.07.2022.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski), 06.07.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 10.07.2022.
↑ Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota, tvnet.lv, 10.07.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 10.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.07.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.07.2022.
↑ Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis, lsm.lv, 13.07.2022.
↑ Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons, ciklons.tvnet.lv, 15.07.2022.
↑ meteolapa.lv, twitter.com, 21.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 22.07.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 26.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 29.07.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.07.2022.
↑ Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 30.07.2022.
↑ Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu, ciklons.tvnet.lv, 01.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 01.08.2022.
↑ Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku, ciklons.tvnet.lv, 05.08.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 06.08.2022.
↑ Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
↑ Pirmdien karstums turpināsies, vietām līdz 32 grādiem, lsm.lv, 15.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 15.08.2022.
↑ Martins Bergšteins, @MeteoLatvia, twitter.com, 15.08.2022.
↑ Otrdien spēkā sarkanais brīdinājums – vietām līdz 33 grādiem karsts, lsm.lv, 16.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 15.08.2022.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 16.08.2022.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.08.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 18.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.08.2022.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 19.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.08.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 19.08.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 19.08.2022.
↑ Sasniegta šī gada augstākā temperatūra, lsm.lv, 19.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.08.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 25.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 25.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 27.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 28.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 29.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 29.08.2022.
↑ Intensīvie nokrišņi Latvijas rietumu daļā dažviet applūdinājuši ielas, lsm.lv, 29.08.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 30.08.2022.
↑ Tukuma apkārtnē nolijuši vairāk nekā 100 litri ūdens uz kvadrātmetru, lsm.lv, 30.08.2022.
↑ Septembra pirmajā rītā Vidzemē bijusi pirmā rudens salna, lsm.lv, 01.09.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 02.09.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 02.09.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 03.09.2022.
↑ Toms Bricis, twitter.com, 06.09.2022.
↑ Jaunais 9. septembra aukstuma rekords uzstādīts Madonā, lsm.lv, 09.09.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.09.2022.
↑ Otrdien Latvijā būs apmācies laiks, ciklons.tvnet.lv, 13.09.2022.
↑ Nokrišņu daudzums Ainažos trīs dienās sasniedzis 135% no mēneša normas, ciklons.tvnet.lv, 17.09.2022.
↑ Īslaicīgs lietus un mainīga virziena vējš: kāds laiks gaidāms piektdien?, ciklons.tvnet.lv, 23.09.2022.
↑ Pirmdien gaiss iesils līdz 17 grādiem; nokrišņi nav gaidāmi, ciklons.tvnet.lv, 26.09.2022.
↑ Toms Bricis, twitter com, 03.10.2022.
↑ Pirmo reizi šajā rudenī vējš sasniedza vētras spēku Arhivēts 2022. gada 4. oktobrī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv, 04.10.2022.
↑ Otrdien Latvijas austrumos līs, bet rietumos vietām uzspīdēs saule, ciklons.tvnet.lv, 04.10.2022.
↑ Piektdien gaidāms daļēji mākoņains un vējains laiks, ciklons.tvnet.lv, 07.10.2022.
↑ Kairo Kiitsak, twitter.com, 09.10.2022.
↑ Nedēļa noslēgsies ar pārsvarā saulainu laiku, ciklons.tvnet.lv, 09.10.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 13.10.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.10.2022.
↑ Otrdien gaidāms vējains laiks; gaiss iesils līdz 16 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 18.10.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 19.10.2022.
↑ Svētdien daudzviet Latvijā palaikam nedaudz līs, ciklons.tvnet.lv, 23.10.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.10.2022.
↑ Oktobris, 2022 Arhivēts 2022. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv, 02.11.2022.
↑ Piektdien vietām Latvijā uzspīdēs saule; valsts austrumos dažviet līs, ciklons.tvnet.lv, 04.11.2022.
↑ Latvijas austrumos novērots pirmais sniegs, lsm.lv, 05.11.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 08.11.2022.
↑ Daudzviet pārspēts 8. novembra siltuma rekords; arī trešdien būs rekordsilts, lsm.lv, 08.11.2022.
↑ Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com, 09.11.2022.
↑ Sasniegts 9. novembra nacionālais siltuma rekords, lsm.lv, 09.11.2022.
↑ Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com, 10.11.2022.
↑ Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com 11.11.2022.
↑ Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com 11.11.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 12.11.2022.
↑ Rīgā sasniegti gada vēlākie 15 grādi, ciklons.tvnet.lv, 12.11.2022.
↑ Jānis Trallis | @meteozinas, twitter.com 12.11.2022.
↑ Pirmdien Latvijā pārsvarā gaidāms apmācies laks; vietām apledojuši autoceļi, ciklons.tvnet.lv, 14.11.2022.
↑ Sākusies meteoroloģiskā ziema, ceturtdien daudzviet snigs, ciklons tvnet.lv, 17.11.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 20.11.2022.
↑ Pirmdiena būs pārsvarā mākoņaina, ciklons.tvnet.lv, 21.11.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 21.11.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 26.11.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 01.12.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 01.12.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 03.12.2022.
↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 05.12.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 07.12.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 07.12.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 08.12.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 10.12.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 10.12.2022.
↑ Naktī sniega sega vietām kļuvusi pat par 15 cm biezāka; arī dienas laikā puteņos, ciklons.tvnet.lv, 12.12.2022.
↑ Kurzemes ziemeļos gaidāma ekstremāli stipra snigšana, ciklons.tvnet.lv, 12.12.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 12.12.2022.
↑ Sniegputeņa dēļ Latvijā – apgrūtināti braukšanas apstākļi; virkne sabiedrisko transportu kavē, lsm.lv, 12.12.2022.
↑ Meteo.lv, twitter.com, 18.12.2022.
↑ Jānis Trallis, twitter.com, 18.12.2022.
↑ Visā valstī sācies atkusnis; diena būs lietaina, ciklons.tvnet.lv, 21.12.2022.
↑ Kāds laiks gaidāms Latvijā Pirmajos Ziemassvētkos?, ciklons.tvnet.lv, 25.12.2022.
↑ Decembra apskats Arhivēts 2023. gada 2. janvārī, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv.
↑ ^252,0 ^252,1 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv
↑ Observations / Observation data, ilmateenistus.ee

Ārējās saites

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)

[1] Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

[2] Meteo.lv, twitter.com, 02.01.2022.

[3] Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs, ciklons.tvnet.lv, 02.01.2022.

[4] Meteo.lv, twitter.com, 02.01.2022.

[5] Meteo.lv, twitter.com, 04.01.2022.

[6] Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs, ciklons.tvnet.lv, 04.01.2022.

[7] Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums, lsm.lv, 04.01.2022.

[8] Jānis Trallis, twitter.com, 09.01.2022.

[9] Meteo.lv, twitter.com, 11.01.2022.

[10] Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2022.

[11] Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs, ciklons.tvnet.lv, 12.01.2022.

[12] Meteo.lv, twitter.com, 13.01.2022.

[13] Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords, lsm.lv, 13.01.2022.

[14] Meteo.lv, twitter.com, 14.01.2022.

[15] Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā, lsm.lv, 14.01.2022.

[16] Toms Bricis, twitter.com, 14.01.2022.

[17] Meteo.lv, twitter.com, 14.01.2022.

[18] Jānis Trallis, twitter.com, 14.01.2022.

[19] Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis, ciklons.tvnet.lv, 17.01.2022.

[20] Meteo.lv, twitter.com, 17.01.2022.

[21] Toms Bricis, twitter.com, 17.01.2022.

[22] Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums, ciklons.tvnet.lv, 17.01.2022.

[23] Meteo.lv, twitter.com, 17.01.2022.

[24] Toms Bricis, twitter.com, 20.01.2022.

[25] Meteo.lv, twitter.com, 20.01.2022.

[26] Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana, ciklons.tvnet.lv, 20.01.2022.

[27] Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus, tvnet.lv, 20.01.2022.

[28] Meteo.lv, twitter.com, 21.01.2022.

[29] Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri, ciklons.tvnet.lv, 21.01.2022.

[30] Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos, ciklons.tvnet.lv, 29.01.2022.

[31] Martins Bergšteins, twitter.com, 29.01.2022.

[32] Meteo.lv, twitter.com, 30.01.2022.

[33] Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei, lsm.lv, 30.01.2022.

[34] Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD, ciklons.tvnet.lv, 03.02.2022.

[35] Jānis Trallis, twitter.com, 04.02.2022.

[36] Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs, ciklons.tvnet.lv, 04.02.2022.

[37] Meteo.lv, twitter.com, 14.02.2022.

[38] Meteo.lv, twitter.com, 07.02.2022.

[39] Meteo.lv, twitter.com, 07.02.2022.

[40] Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega, ciklons.tvnet.lv, 07.02.2022.

[41] Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta Arhivēts 2022. gada 14. februārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv, 13.02.2022.

[42] Meteo.lv, twitter.com, 17.02.2022.

[43] Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada, ciklons.tvnet.lv, 17.02.2022.

[44] Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti, lsm.lv, 17.02.2022.

[45] Meteo.lv, twitter.com, 19.02.2022.

[46] Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[47] Martins Bergšteins, twitter.com, 25.02.2022.

[48] Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē, ciklons.tvnet.lv, 25.02.2022.

[49] Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 27.02.2022.

[50] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.04.2022.

[51] Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[52] Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[53] Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 05.03.2022.

[54] Martins Bergšteins, twitter.com, 09.03.2022.

[55] Meteo.lv, twitter.com, 10.03.2022.

[56] Meteo.lv, twitter.com, 11.03.2022.

[57] Meteo.lv, twitter.com, 13.03.2022.

[58] Meteo.lv, twitter.com, 13.03.2022.

[59] Meteo.lv, twitter.com, 14.03.2022.

[60] Meteo.lv, twitter.com, 16.03.2022.

[61] Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 19.03.2022.

[62] Laurijs Svirskis, @laurijss, twitter.com, 20.03.2022.

[63] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.03.2022.

[64] Meteo.lv, twitter.com, 25.03.2022.

[65] Meteo.lv, twitter.com, 26.03.2022.

[66] Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu, tvnet.lv, 26.03.2022.

[67] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 30.03.2022.

[68] Meteo.lv, twitter.com, 01.04.2022.

[69] Meteo.lv, twitter.com, 05.04.2022.

[70] Meteo.lv, twitter.com, 05.04.2022.

[71] Martins Bergšteins, twitter.com, 05.04.2022.

[72] Meteo.lv, twitter.com, 06.04.2022.

[73] Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta, ciklons.tvnet.lv, 06.04.2022.

[74] Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta, ciklons.tvnet.lv, 08.04.2022.

[75] Martins Bergšteins, twitter.com, 08.04.2022.

[76] Meteo.lv, twitter.com, 10.04.2022.

[77] Martins Bergšteins, twitter.com, 10.04.2022.

[78] Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz 13 grādiem, delfi.lv, 13.04.2022.

[79] Meteo.lv, twitter.com, 13.04.2022.

[80] Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 17.04.2022.

[81] Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[82] Meteo.lv, twitter.com, 20.04.2022.

[83] Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs, ciklons.tvnet.lv, 25.04.2022.

[84] VUGD brīdina par miglu Rīgā, ciklons.tvnet.lv, 25.04.2022.

[85] Meteo.lv, twitter.com, 28.04.2022.

[86] Pirmdien gaiss iesils līdz 15 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 02.05.2022.

[87] Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz 13 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 04.05.2022.

[88] Meteo.lv, twitter.com, 04.05.2022.

[89] Meteo.lv, twitter.com, 06.05.2022.

[90] Meteo.lv, twitter.com, 09.05.2022.

[91] Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā, lsm.lv, 09.05.2022.

[92] Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi 20 grādus, ciklons.tvnet.lv, 11.05.2022.

[93] Toms Bricis, twitter.com, 11.05.2022.

[94] Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2022.

[95] Meteo.lv, twitter.com, 11.05.2022.

[96] Meteo.lv, twitter.com, 18.05.2022.

[97] Martins Bergšteins, twitter.com, 20.05.2022.

[98] Meteo.lv, twitter.com, 20.05.2022.

[99] Toms Bricis, twitter.com, 20.05.2022.

[100] Meteo.lv, twitter.com, 22.05.2022.

[101] Martins Bergšteins, twitter.com, 25.05.2022.

[102] Martins Bergšteins, @MeteoLatvia, twitter.com, 26.05.2022.

[103] ESTOFEX Storm Forecast, estofex.org, 26.05.2022.

[104] Martins Bergšteins, @MeteoLatvia, twitter.com, 26.05.2022.

[105] Toms Bricis, twitter.com, 28.05.2022.

[106] Meteo.lv, twitter.com, 31.05.2022.

[107] Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus, ciklons.tvnet.lv, 31.05.2022.

[108] Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 04.06.2022.

[109] Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara, ciklons.tvnet.lv, 06.06.2022.

[110] Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs, lsm.lv, 06.06.2022.

[Meteo.lv-111] 110,0 ^110,1 Meteo.lv, twitter.com, 07.06.2022.

[112] Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka, lsm.lv, 07.06.2022.

[113] Meteo.lv, twitter.com, 07.06.2022.

[114] Meteo.lv, twitter.com, 08.06.2022.

[115] Laurijs Svirskis, twitter.com, 08.06.2022.

[116] Meteo.lv, twitter.com, 10.06.2022.

[117] Meteo.lv, twitter.com, 15.06.2022.

[118] Meteo.lv, twitter.com, 14.06.2022.

[119] Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus, ciklons.tvnet.lv, 13.06.2022.

[120] Meteo.lv, twitter.com, 14.06.2022.

[121] Meteo.lv, twitter.com, 14.06.2022.

[122] Toms Bricis, twitter.com, 14.06.2022.

[123] Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien, lsm.lv, 14.06.2022.

[124] Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta, ciklons.tvnet.lv, 15.06.2022.

[125] Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi 20 grādi, ciklons.tvnet.lv, 20.06.2022.

[126] Jānis Trallis, twitter.com, 24.06.2022.

[127] «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs». videscentrs.lv. Skatīts: 2022-06-26.^{[novecojusi saite]}

[128] Jānis Trallis, twitter.com, 25.06.2022.

[129] Meteo.lv, twitter.com, 25.06.2022.

[130] Meteo.lv, twitter.com, 26.06.2022.

[131] Meteo.lv, twitter.com, 26.06.2022.

[132] Toms Bricis, twitter.com, 27.06.2022.

[133] Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta, lsm.lv, 27.06.2022.

[134] Meteo.lv, twitter.com, 27.06.2022.

[135] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 28.06.2022.

[136] Meteo.lv, twitter.com, 28.06.2022.

[137] Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss, lsm.lv, 28.06.2022.

[138] Meteo.lv, twitter.com, 29.06.2022.

[139] Meteo.lv, twitter.com, 29.06.2022.

[140] Meteo.lv, twitter.com, 01.07.2022.

[141] Meteo.lv, twitter.com, 01.07.2022.

[142] Meteo.lv, twitter.com, 02.07.2022.

[143] Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums, lsm.lv, 02.07.2022.

[144] Meteo.lv, twitter.com, 02.07.2022.

[145] Meteo.lv, twitter.com, 02.07.2022.

[146] Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski), 06.07.2022.

[147] Jānis Trallis, twitter.com, 10.07.2022.

[148] Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota, tvnet.lv, 10.07.2022.

[149] Toms Bricis, twitter.com, 10.07.2022.

[150] Meteo.lv, twitter.com, 12.07.2022.

[151] Meteo.lv, twitter.com, 12.07.2022.

[152] Jānis Trallis, twitter.com, 13.07.2022.

[153] Meteo.lv, twitter.com, 13.07.2022.

[154] Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis, lsm.lv, 13.07.2022.

[155] Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons, ciklons.tvnet.lv, 15.07.2022.

[156] teolapa.lv, twitter.com, 21.07.2022.

[157] Meteo.lv, twitter.com, 22.07.2022.

[158] Jānis Trallis, twitter.com, 26.07.2022.

[159] Meteo.lv, twitter.com, 29.07.2022.

[160] Meteo.lv, twitter.com, 30.07.2022.

[161] Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 30.07.2022.

[162] Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu, ciklons.tvnet.lv, 01.08.2022.

[163] Meteo.lv, twitter.com, 01.08.2022.

[164] Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku, ciklons.tvnet.lv, 05.08.2022.

[165] Jānis Trallis, twitter.com, 06.08.2022.

[166] Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)

[167] Pirmdien karstums turpināsies, vietām līdz 32 grādiem, lsm.lv, 15.08.2022.

[168] Meteo.lv, twitter.com, 15.08.2022.

[169] Martins Bergšteins, @MeteoLatvia, twitter.com, 15.08.2022.

[170] Otrdien spēkā sarkanais brīdinājums – vietām līdz 33 grādiem karsts, lsm.lv, 16.08.2022.

[171] Meteo.lv, twitter.com, 15.08.2022.

[172] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.08.2022.

[173] Meteo.lv, twitter.com, 16.08.2022.

[174] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.08.2022.

[175] Toms Bricis, twitter.com, 18.08.2022.

[176] Meteo.lv, twitter.com, 18.08.2022.

[177] Meteo.lv, twitter.com, 18.08.2022.

[178] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 19.08.2022.

[179] Meteo.lv, twitter.com, 19.08.2022.

[180] Toms Bricis, twitter.com, 19.08.2022.

[181] Toms Bricis, twitter.com, 19.08.2022.

[182] Sasniegta šī gada augstākā temperatūra, lsm.lv, 19.08.2022.

[183] Meteo.lv, twitter.com, 19.08.2022.

[184] Jānis Trallis, twitter.com, 25.08.2022.

[185] Meteo.lv, twitter.com, 25.08.2022.

[186] Meteo.lv, twitter.com, 27.08.2022.

[187] Meteo.lv, twitter.com, 28.08.2022.

[188] Meteo.lv, twitter.com, 29.08.2022.

[189] Meteo.lv, twitter.com, 29.08.2022.

[190] Intensīvie nokrišņi Latvijas rietumu daļā dažviet applūdinājuši ielas, lsm.lv, 29.08.2022.

[191] Meteo.lv, twitter.com, 30.08.2022.

[192] Tukuma apkārtnē nolijuši vairāk nekā 100 litri ūdens uz kvadrātmetru, lsm.lv, 30.08.2022.

[193] Septembra pirmajā rītā Vidzemē bijusi pirmā rudens salna, lsm.lv, 01.09.2022.

[194] Meteo.lv, twitter.com, 02.09.2022.

[195] Toms Bricis, twitter.com, 02.09.2022.

[196] Toms Bricis, twitter.com, 03.09.2022.

[197] Toms Bricis, twitter.com, 06.09.2022.

[198] Jaunais 9. septembra aukstuma rekords uzstādīts Madonā, lsm.lv, 09.09.2022.

[199] Meteo.lv, twitter.com, 13.09.2022.

[200] Otrdien Latvijā būs apmācies laiks, ciklons.tvnet.lv, 13.09.2022.

[201] Nokrišņu daudzums Ainažos trīs dienās sasniedzis 135% no mēneša normas, ciklons.tvnet.lv, 17.09.2022.

[202] Īslaicīgs lietus un mainīga virziena vējš: kāds laiks gaidāms piektdien?, ciklons.tvnet.lv, 23.09.2022.

[203] Pirmdien gaiss iesils līdz 17 grādiem; nokrišņi nav gaidāmi, ciklons.tvnet.lv, 26.09.2022.

[204] Toms Bricis, twitter com, 03.10.2022.

[205] Pirmo reizi šajā rudenī vējš sasniedza vētras spēku Arhivēts 2022. gada 4. oktobrī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv, 04.10.2022.

[206] Otrdien Latvijas austrumos līs, bet rietumos vietām uzspīdēs saule, ciklons.tvnet.lv, 04.10.2022.

[207] Piektdien gaidāms daļēji mākoņains un vējains laiks, ciklons.tvnet.lv, 07.10.2022.

[208] Kairo Kiitsak, twitter.com, 09.10.2022.

[209] Nedēļa noslēgsies ar pārsvarā saulainu laiku, ciklons.tvnet.lv, 09.10.2022.

[210] Meteo.lv, twitter.com, 13.10.2022.

[211] Meteo.lv, twitter.com, 18.10.2022.

[212] Otrdien gaidāms vējains laiks; gaiss iesils līdz 16 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 18.10.2022.

[213] Meteo.lv, twitter.com, 19.10.2022.

[214] Svētdien daudzviet Latvijā palaikam nedaudz līs, ciklons.tvnet.lv, 23.10.2022.

[215] Meteo.lv, twitter.com, 26.10.2022.

[216] Oktobris, 2022 Arhivēts 2022. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv, 02.11.2022.

[217] Piektdien vietām Latvijā uzspīdēs saule; valsts austrumos dažviet līs, ciklons.tvnet.lv, 04.11.2022.

[218] Latvijas austrumos novērots pirmais sniegs, lsm.lv, 05.11.2022.

[219] Meteo.lv, twitter.com, 08.11.2022.

[220] Daudzviet pārspēts 8. novembra siltuma rekords; arī trešdien būs rekordsilts, lsm.lv, 08.11.2022.

[221] Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com, 09.11.2022.

[222] Sasniegts 9. novembra nacionālais siltuma rekords, lsm.lv, 09.11.2022.

[223] Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com, 10.11.2022.

[224] Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com 11.11.2022.

[225] Meteo.lv | @LVGMC_Meteo, twitter.com 11.11.2022.

[226] Meteo.lv, twitter.com, 12.11.2022.

[227] Rīgā sasniegti gada vēlākie 15 grādi, ciklons.tvnet.lv, 12.11.2022.

[228] Jānis Trallis | @meteozinas, twitter.com 12.11.2022.

[229] Pirmdien Latvijā pārsvarā gaidāms apmācies laks; vietām apledojuši autoceļi, ciklons.tvnet.lv, 14.11.2022.

[230] Sākusies meteoroloģiskā ziema, ceturtdien daudzviet snigs, ciklons tvnet.lv, 17.11.2022.

[231] Meteo.lv, twitter.com, 20.11.2022.

[232] Pirmdiena būs pārsvarā mākoņaina, ciklons.tvnet.lv, 21.11.2022.

[233] Meteo.lv, twitter.com, 21.11.2022.

[234] Meteo.lv, twitter.com, 26.11.2022.

[235] Meteo.lv, twitter.com, 01.12.2022.

[236] Jānis Trallis, twitter.com, 01.12.2022.

[237] Meteo.lv, twitter.com, 03.12.2022.

[238] Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 05.12.2022.

[239] Meteo.lv, twitter.com, 07.12.2022.

[240] Meteo.lv, twitter.com, 07.12.2022.

[241] Meteo.lv, twitter.com, 08.12.2022.

[242] Meteo.lv, twitter.com, 10.12.2022.

[243] Meteo.lv, twitter.com, 10.12.2022.

[244] Naktī sniega sega vietām kļuvusi pat par 15 cm biezāka; arī dienas laikā puteņos, ciklons.tvnet.lv, 12.12.2022.

[245] Kurzemes ziemeļos gaidāma ekstremāli stipra snigšana, ciklons.tvnet.lv, 12.12.2022.

[246] Jānis Trallis, twitter.com, 12.12.2022.

[247] Sniegputeņa dēļ Latvijā – apgrūtināti braukšanas apstākļi; virkne sabiedrisko transportu kavē, lsm.lv, 12.12.2022.

[248] Meteo.lv, twitter.com, 18.12.2022.

[249] Jānis Trallis, twitter.com, 18.12.2022.

[250] Visā valstī sācies atkusnis; diena būs lietaina, ciklons.tvnet.lv, 21.12.2022.

[251] Kāds laiks gaidāms Latvijā Pirmajos Ziemassvētkos?, ciklons.tvnet.lv, 25.12.2022.

[252] Decembra apskats Arhivēts 2023. gada 2. janvārī, Wayback Machine vietnē., klimats.meteo.lv.

[ReferenceA-253] 252,0 ^252,1 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

[254] Observations / Observation data, ilmateenistus.ee

[P 1]

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

[28]

[29]

[30]

[31]

[32]

[33]

[34]

[35]

[36]

[37]

[38]

[39]

[40]

[41]

[42]

[43]

[44]

[45]

[46]

[47]

[48]

[49]

[50]

[51]

[52]

[53]

[54]

[55]

[56]

[57]

[58]

[59]

[60]

[61]

[62]

[63]

[64]

[65]

[66]

[67]

[68]

[69]

[70]

[71]

[72]

[73]

[74]

[75]

[76]

[77]

[78]

[79]

[80]

[81]

[82]

[83]

[84]

[85]

[86]

[87]

[88]

[89]

[90]

[91]

[92]

[93]

[94]

[95]

[96]

[97]

[98]

[99]

2022. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Vidējā	7,3 °C	8,5 °C
Minimālā	–23,2 °C	–12,6 °C
Maksimālā	33,7 °C	31,7 °C
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 685,8 mm Rīga: 583,2 mm
Mēnesī	Rīga: 69,9 mm (maijs)
Dekādē	Rīga: 48,6 mm (maijs)
Diennaktī	Rīga: 30,8 mm (12. jūlijs)
Sniega sega	Latvija: 55 cm (Kuldīga, 12. decembris)
Vējš
Vēja brāzmas	Ventspils: 32,6 m/s (20. janvāris)
Citi gada notikumi

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi ^{[P 1]}
Janvāris	–0,9 °C	72,7 mm
Februāris	0,4 °C	70,5 mm
Marts	0,8 °C	5,2 mm
Aprīlis	5,0 °C	38,9 mm
Maijs	9,9 °C	65,5 mm
Jūnijs	16,9 °C	73,1 mm
Jūlijs	17,6 °C	79,2 mm
Augusts	19,8 °C	76,4 mm
Septembris	10,1 °C	39,0 mm
Oktobris	9,2 °C	54,9 mm
Novembris	2,5 °C	34,0 mm
Decembris	–3,1 °C	56,0 mm