1452. gads
gads
1452. (MCDLII) bija garais gads, kurš pēc Jūlija kalendāra sākās sestdienā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Gregora kalendārs | 1452 MCDLII |
Ab urbe condita | 2205 |
Armēņu kalendārs | 901 ԹՎ ՋԱ |
Asīriešu kalendārs | 6202 |
Bahāju kalendārs | −392 — −391 |
Bengāliešu kalendārs | 859 |
Berberu kalendārs | 2402 |
Budistu kalendārs | 1996 |
Birmiešu kalendārs | 814 |
Bizantiešu kalendārs | 6960—6961 |
Ķīniešu kalendārs | 辛未年 (Metāla kaza) 4148 vai 4088 — līdz — 壬申年 (Ūdens pērtiķis) 4149 vai 4089 |
Koptu kalendārs | 1168—1169 |
Etiopu kalendārs | 1444—1445 |
Ebreju kalendārs | 5212—5213 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1508—1509 |
- Shaka Samvat | 1374—1375 |
- Kali Juga | 4553—4554 |
Holocēna kalendārs | 11452 |
Igbo kalendārs | 452—453 |
Irānas kalendārs | 830—831 |
Islāma kalendārs | 855—856 |
Jūlija kalendārs | 1452 MCDLII |
Korejas kalendārs | 3785 |
Notikumi
labot šo sadaļu- 9. marts — Frederiks III kļūst par pēdējo Svētās Romas impērijas imperatoru, kuru kronē Romā.
- 18. jūnijs — Romas pāvests Nikolajs V izdod bullu "Dum Diversas", ar kuru legalizē vergu tirdzniecību koloniālajās zemēs.
- 30. septembris — Johans Gūtenbergs Maincā nodrukāja pirmo grāmatu — Bībeli.
- 30. novembris — tiek parakstīts Salaspils līgums starp Rīgas virsbīskapu un Livonijas ordeni, kas iezīmē divvaldības sākumu Livonijā.
Citi notikumi
labot šo sadaļu- Osmāņi ielauzās Peloponēsā un ieņēma pēdējās Bizantijas pilsētas.
- Džaunpūras radža aplenca Deli.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 10. marts — Aragonas Ferdinands II (Fernando II), Sicīlijas un Aragonas karalis (miris 1516.)
- 15. aprīlis — Leonardo da Vinči, itāļu mākslinieks un zinātnieks
- 21. septembris — Džirolamo Savonarola, itāliešu reformators, dominikāņu mūks, Florences līderis (miris 1498.)
- 2. oktobris — Ričards III, Anglijas karalis
Miruši
labot šo sadaļuŠis ar laika mērīšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |