Ļvivas apgabals

Ļvivas apgabals
	Ļvivas apgabals
	Львівська область
	— apgabals —
	Sviržas pilsSviržas pils
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Ļviva
Administratīvais iedalījums	29
	Platība
- Kopā	21 833 km²
	Iedzīvotāji (2012)
- Kopā	2 541 128
- Blīvums	116,4/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (94,8%); krievi (3,6%)
	Mājaslapa: loda.gov.ua
	Ļvivas apgabals Vikikrātuvē

Ļvivas apgabals (ukraiņu: Львівська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Aizkarpatu apgabalu dienvidrietumos, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabaliem dienvidaustrumos, Rivnes un Volīnijas apgabaliem ziemeļaustrumos, kā arī ar Polijas Ļubļinas un Piekarpatu voejvodistēm ziemeļrietumos.

Vēsture

Atrazdamies stratēģiskā vietā Karpatu priekškalnēs, Ļvivas apgabala teritorija, kas atrodas vēsturiskajā Galīcijas novadā, daudzkārt mainījusi valstisko piederību.

9. gadsimta beigās ietilpa Lielmorāvijas valstī, vēlāk Kijivas Krievzemes sastāvā. 898. gadā to ieņēma maģāri, bet 902. gadā — Polija. Turpmāk apgabala teritorija bija strīdus objekts starp Poliju un Kijivas Krievzemi, vairākkārt mainot īpašniekus. No 1140. līdz 1199. gadam apgabala teritorija ietilpa Kijivas Krievzemē ietilpstošā Galīcijas kņaziste ar galvaspilsētu Galičā. 1199. gadā Galīcijas kņazisti apvienojot ar Volīnijas kņazisti, tika izveidota Galīcijas-Volīnijas kņaziste, kas 13. gadsimta otrajā pusē kļuva par karalisti. 1392. gadā Galīcijas-Volīnijas teritoriju savā starpā sadalīja Polijas un Lietuvas valdnieki.

Pēc Pirmās Polijas dalīšanas (1772. gadā) apgabala teritorija nokļuva Svētā Romas impērijas sastāvā esošās Austrijas karalistes, vēlāk Austrijas Impērijas un Austroungārijas sastāvā. Pēc Pirmās pasaules kara par kontroli pār apgabala teritoriju karoja Polija un Rietumukrainas Tautas Republika. Apgabala teritorija tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī.

1939. gadā, pēc Polijas okupācijas, ko veica PSRS un Trešais reihs, apgabala teritorija kopā ar citiem tuvējiem rajoniem tika pievienota PSRS un ietilpa Ukrainas PSR sastāvā. Kara laikā šeit notika savstarpējas cīņas starp ukraiņu un poļu nacionālistiem, kas izvērtās poļu civiliedzīvotāju iznīcināšanā no ukraiņu nacionālistu puses. Apgabala ebreju minoritāte tika iznīcināta holokaustā. Pēc Otrā pasaules kara beigām notika poļu izceļošana un izvešana no Ukrainas PSR uz Poliju un ukraiņu pārvietošanās no Polijas uz Ukrainu. Apgabala teritorija atradās PSRS sastāvā līdz neatkarīgās Ukrainas izveidei 1991. gadā.

Administratīvais iedalījums

Līdz 2020. gadam apgabalā ietilpa 9 apgabala nozīmes pilsētas — Borislava, Drohobiča, Ļviva, Moršina, Novijrozdila, Sambira, Strija, Šepticka, Truskaveca, kā arī 20 rajoni — Brodu rajons, Buskas rajons, Drohobičas rajons, Horodokas rajons, Javorivas rajons, Kamjankas-Buzkas rajons, Mikolajivas rajons, Mostiskas rajons, Peremišļanu rajons, Pustomitu rajons, Radehivas rajons, Sambiras rajons, Skoles rajons, Sokaļas rajons, Starijsambiras rajons, Strijas rajons, Turkas rajons, Zoločivas rajons, Židačivas rajons, Žovkvas rajons.

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 20 rajonu un 9 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti septiņi rajoni: Červonohradas rajons, Drohobičas rajons, Javorivas rajons, Ļvivas rajons, Sambiras rajons, Strijas rajons un Zoločivas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.