Īrijas Brīvvalsts

Īrijas Brīvvalsts (īru: Saorstát Éireann) bija valsts, kura tika izveidota 1922. gadā kā Britu impērijas domīnija saskaņā ar Angļu-īru līgumu. Ziemeļu grāfistes saskaņā ar līgumu izmantoja tiesības palikt Apvienotās Karalistes sastāvā. 1937. gadā pēc referenduma tika pieņemta jauna konstitūcija un Īrija pasludināja pilnīgu neatkarību, kļūstot par republiku.

Saorstát Éireann Īrijas Brīvvalsts ←   ← 1922 – 1937 → Karogs Ģerbonis Location of Īrijas Brīvvalsts Pārvaldes centrs Dublina Valoda(s) īru (gēlu) valoda, angļu valoda Valdība parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija Vēsture  - Dibināta 6. decembris, 1922  - Likvidēta 29. decembris, 1937 Nauda īru mārciņa

Vēsture

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Īrijā notika Lieldienu sacelšanās pret britu varu, kas beidzās ar sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem un 1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija Sinn Féin ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām.

1919. gada janvārī Sinn Féin atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas noveda pie Īrijas Neatkarības kara starp neatkarības atbalstītājiem un Britu armiju.

1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot Īrijas Brīvvalsti (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Apvienotās Karalistes sastāvā). Sākās pilsoņu karš starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti.

1937. gadā pēc referenduma tika pieņemta jauna konstitūcija un Īrija pasludināja pilnīgu neatkarību, kļūstot par Īrijas republiku.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īrijas Brīvvalsts.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)