Vikipēdija

Īrija

Šis raksts ir par valsti Britu salās. Par citām jēdziena Īrija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Īrija (īru: Éire, angļu: Ireland), dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika (īru: Poblacht na hÉireann, angļu: Republic of Ireland), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas piecas sestdaļas no Īrijas salas, kā arī daudzas citas nelielas salas. Tās vienīgā sauszemes robeža ir ar Ziemeļīriju jeb Apvienotās Karalistes daļu ziemeļos. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos to apskalo Īrijas jūra un Sentdžordža šaurums. Īrijas kopējā platība ir 70 273 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Rietumos piekraste ir klinšaina un bagāta ar pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir samērā līdzena un to šķērso vairākas lielas upes, kā arī centrālajā daļā plešas plaši purvi.

Īrija
Éire / Ireland
Īrijas karogs Īrijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: Amhrán na bhFiann
Kareivju dziesma
Location of
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		Dublina
273) 53°20′N 6°16′W / 53.333°N 6.267°W / 53.333; -6.267
Valsts valodas īru (gēlu) valoda
Angļu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Maikls Higinss
 -  Premjerministrs Saimons Heriss
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Deklarēta 1916. gada 24. aprīlī 
 -  Ratificēta 1921. gada 21. janvārī 
 -  Atzīta 1922. gada 6. decembrī 
 -  Pašreizējā konstitūcija 1937. gada 29. decembrī 
Iestāšanās ES 1973. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 70 273 km² (120.)
 -  Ūdens (%) 2,0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2018. gadā 4,857,000 (123.)
 -  Blīvums 63,4/km² (139.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $175,055 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $39 468 
TAI (2019) ▲ 0,955 (ļoti augsts) (2.)
Valūta Eiro (€) (EUR)
Laika josla WET (UTC 0)
 -  Vasarā (DST) IST (WEST) (UTC 1)
Interneta domēns .ie
ISO 3166-1 kods 372 / IRL / IE
Tālsarunu kods 353

Īrijas salas dalīšana notika 1921. gadā, kad tika nodibināta mūsdienu Īrijas valsts. Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudēja savu valodu (mūsdienās oficiālo valsts valodu — īru valodu — brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju), bet ir saliedējušies ar katoļu baznīcu, kas kļuvusi par īru nacionālās mentalitātes sastāvdaļu. 20. gadsimta otrajā pusē pēc dažādu nozaru reformām Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu apsteidzot Apvienoto Karalisti.

Īrija ir parlamentāra republika, kas sastāv no četrām provincēm un divdesmit sešām grāfistēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Dublina. Īrija 1973. gadā pievienojās Eiropas Savienībai un kopš 1999. gada eiro ir Īrijas oficiālā valūta. Īrija ir ANO dalībvalsts, kā arī ESAO un PTO dibinātājvalsts. Īrija ievēro neitralitāti militārajā jomā, tāpēc tā nav NATO dalībvalsts.

20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu. Mūsdienās Īrija ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. No 2011. līdz 2013. gadam Īrija bija septītā attīstītākā valsts pasaulē pēc tautas attīstības indeksa.[1] Īrija atrodas 16. vietā pasaulē pēc preses brīvības indeksa un 11. vietā pēc ekonomiskās brīvības indeksa.

Etimoloģija

labot šo sadaļu

Valsts nosaukums mūsdienu īru valodā (Éire) cēlies no senīru Eriu "valsts", vai Eriu — dievietes vārda īru mitoloģijā.[2]

Īrijas konstitūcijas ceturtajā pantā (pieņemta 1937. gadā) teikts: "Valsts nosaukums ir Éire jeb, angļu valodā, Ireland".[3] 1947. gadā tika pieņemts nosaukums Republic of Ireland kā valsts apraksts (Description of the State). Taču Īrijas nosaukums joprojām ir vienkārši Ireland. Tas ir saistīts ar konstitūcijā noteiktajām pretenzijām uz visu salu: “Tautai piederošo teritoriju veido visa Īrijas sala, tai piegulošās salas un teritoriālā jūra” (2. pants, Belfāstas nolīguma rezultātā kopš 1998. punkta teksts ir aizstāts ar neitrālāku tekstu). Neskatoties uz to, dažādās sfērās — gan oficiālajā, gan neoficiālajā — lai valsts atšķirtu no britu Ziemeļīrijas un pašas Īrijas salas, tiek plaši izmantots nosaukums Republic of Ireland.

Vēsture

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Īrijas vēsture

Aizvēsturiskā Īrija

labot šo sadaļu

Īrijas vēsture sākās ar pirmo zināmo cilvēku apmešanos Īrijā aptuveni 8000 gadus pirms mūsu ēras, kad mednieki un vācēji ieradās, iespējams pa zemes tiltu, no Lielbritānijas un kontinentālās Eiropas.[4] Dažas arheoloģiskās pēdas ir saglabājušās no šīs grupas, bet pēcteči neolīta laikmetā ieradās, galvenokārt no Ibērijas pussalas. Tie apmetās galvenajās neolīta apmešanās vietās kā, piemēram, Ņūgreindžā.[5][6]

Kristietības izplatība Īrijā

labot šo sadaļu

Pēc Svētā Patrika un citu kristiešu misionāru ierašanās 5. gadsimta vidū, līdz 600. gadam kristietība bija pārmākusi vietējo pagānu reliģijas.

Viduslaiki

labot šo sadaļu
Skatīt arī: Kromvela Īrijas iekarošana

Agrajos viduslaikos būdama viena no Eiropas kristīgās kultūras centriem, tālākos gadsimtos Īrija nonāca spēcīgākā kaimiņa Anglijas aizvien ciešākā pakļautībā, līdz 1801. gadā tika tieši iekļauta kopējā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē.

Atšķirībā no Skotijas, Īrijai Apvienotajā Karalistē nebija noteikts brīvas tirdzniecības statuss. Protestantu (vīgu) kontrolētā parlamenta apstākļos Īrijā tika diskriminēta katoļu baznīca. Katoļiem bija liegta iespēja turēt nekustamo īpašumu, ieņemt valsts amatus, pat izglītība. Tāpēc īri mēģināja sacelties vai ik pa desmitgadei.

Īrija 1707. gadā tika izslēgta no Apvienotās Karalistes sastāva. Tā saglabāja savu parlamentu, taču saskaņā ar Poininga likumu (Poynings'Law, 1494.) Īrijas parlamentu turpināja kontrolēt Anglijas parlaments un Anglijas karaļa ministri. Īrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, taču Anglijas uzspiestās kontroles dēļ reformas kavējās un ekonomika stagnēja, tāpēc 18. gadsimta laikā Īrijā cits pēc cita sekoja bada laiki. Pilsētās un provincēs plosījās laupītāju bandas, valsts grima arvien dziļākā postā, līdz Apvienotajai Karalistei nekas cits neatlika kā 1801. gadā likvidēt Īrijas autonomiju (parlamentu un pašpārvaldi). Īrija tika pilnībā iekļauta Lielbritānijas sastāvā, un Īrijas pārstāvji (tāpat kā pārējo zemju pārstāvji) piedalījās Lielbritānijas parlamenta darbā kā deputāti. Īru deputātu grupu vadīja OíKonels.

Savienība ar Lielbritāniju

labot šo sadaļu

No 1845. līdz 1849. gadam Īrijā plosījās Kartupeļu bads, kad no bada mira, pēc minimāliem aprēķiniem, 0,5 miljoni iedzīvotāju, bet apmēram 2 miljoni iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. 1841. gadā Īrijā dzīvoja vairāk nekā 6,5 miljoni iedzīvotāju (par 25% vairāk nekā mūsdienās). Kaut arī dzimstības līmenis Īrijā bija augsts, līdz pat 20. gadsimta vidum iedzīvotāju skaits turpināja samazināties lielās emigrācijas dēļ.

1869. gadā Īrijā baznīca tika šķirta no valsts. 1870. gadā mēģināja īstenot agrāro reformu, bet nekas no tās neiznāca.

1872. gadā īru deputāti atkal izvirzīja Īrijas autonomijas ideju, bet, kad to noraidīja, tie Parnela vadībā (izmantojot parlamenta kārtības ruļļa nepilnības, piemēram, ka nebija reglamentēts deputāta uzstāšanās ilgums) sāka traucēt parlamenta darbu. Pašā Īrijā aktīvi izvērsās teroristisku atbrīvošanās organizāciju darbība, kuras vietējā līmenī bija ietekmīgākas nekā valsts institūcijas. Klasisks piemērs — vienā apgabalā visi pārstāja pirkt rūpnieka Boikota preces, tā iedzenot viņu bankrotā.

1886. gadā Gladstons ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu. To noraidīja.

1912. gadā Askrits atkal iesniedza šo likumprojektu. Pēc trešā piegājiena 1914. gadā to apstiprināja, bet Pirmā pasaules kara dēļ neīstenoja pilnībā. Olstera, kurā dominēja kolonisti no Skotijas, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.

 
Lieldienu aicinājums, ko izdevuši Lieldienu sacelšanās vadītāji

Neatkarības karš

labot šo sadaļu
Sīkākai informācijai skatīt Lieldienu sacelšanās.

1916. gadā notika Lieldienu sacelšanās, lielākā īru sacelšanās no Īru 1798. gada sacelšanās, kas beidzās ar sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem un 1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija Sinn Féin ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām.

1919. gada janvārī Sinn Féin atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas izraisīja Īrijas Neatkarības karu.

1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot Īrijas Brīvvalsti (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā). Sākās pilsoņu karš starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti.

1937. gadā Īrija pieņēma jaunu konstitūciju un pasludināja pilnīgu neatkarību.

Īrija 20. un 21. gadsimtā

labot šo sadaļu

20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības reformas (Nacionālās bibliotēkas uzcelšana, bibliotēku tīkla izveidošana, izglītības programmu reorganizācija) un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu.

1973. gadā Īrija pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai.

Pēc ANO tautas attīstības indeksa, tā bija 4. vietā pasaulē (2006. gadā) aiz Norvēģijas, Islandes un Austrālijas, arī pēc IKP (PPP) uz iedzīvotāju — 4. vietā pasaulē (2005. gadā) aiz Luksemburgas, Norvēģijas un ASV, aiz sevis atstājot bijušo metropoli — Lielbritāniju, kura tolaik bija attiecīgi 17. un 18. vietā. Līdz 2008. gada Globālajai finanšu krīzei Īrijas iedzīvotāju skaits pieauga par vidēji 2% gadā. Labākas dzīves meklējumos tajā ieradās ārvalstu darbaspēks. Pēc Latvijas pievienošanās ES uz Īriju pārcēlās arī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

 
Īrijas satelītaatēls

Ģeogrāfija

labot šo sadaļu

Īrija ir Eiropas valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļrietumos un aizņem 5/6 no Īrijas salas. Īrijas sala kopā ar Lielbritānijas salu ir plašāk pazīstama kā Britu salas. Vienīgā Īrijas sauszemes robeža ir Ziemeļīriju ziemeļos, kas ir viena no Lielbritānijas daļām. Īriju no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, bet no Eiropas kontinentālās daļas to atdala Ķeltu jūra.

Īrijas teritorija aizņem 70 273 km² un tā pēc platības ir 16. lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts un 120. lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir Karantūils, kura augstums ir 1 038 metrus virs jūras līmeņa un atrodas Īrijas dienvidrietumos.

Īrijas rietumu piekraste ir klinšaina un bagāta ar daudziem maziem pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir lielākoties līdzena un to šķērso vairākas lielas upes. Valsts centrs ietilpst Šanonas upes baseinā, tāpēc tam raksturīgi plaši purvi, kuros ir iespējams iegūt ļoti daudz kūdras.

Īrijas lielākais ezers ir Koriba ezers, kas atrodas valsts rietumu daļā un ir 176 km² liels. Nākamie lielākie ezeri ir Derga ezers un Māska ezers. Īrijas lielākā upe ir Šanonas upe, kuras kopējais garums ir 360,5 kilometri. Nākamās lielākās upes ir Barovas upe un Šīras upe.

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Īrijas administratīvais iedalījums

Īrija ir vēsturiski sadalīta četrās provincēs, bet administratīvi tā ir sīkāk sadalīta divdesmit deviņās grāfistēs.

Klimats

labot šo sadaļu

Vietējo klimatu nosaka Ziemeļatlantijas straume, tāpēc to var raksturot kā mērenu. Vasarā temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija uzkāpj reizi desmit gados, tāpat ļoti reti tā noslīd līdz -6 grādiem. Nokrišņu daudzums Īrijā ir ļoti liels, jo dažās valsts daļās līst pat līdz 275 dienām gadā.

Demogrāfija

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Pēc tautas skaitīšanu datiem no 2006. līdz 2011. gadam Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 348 tūkstošiem un 2011. gadā sasniedza 4,59 miljonus, pie kam kopējais iebraucēju skaits pieauga no 420 līdz 544 tūkstošiem. Ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par 25% un sasniedza 767 tūkstošus, veidojot 17% no kopējā iedzīvotāju skaita. Visstraujāk augošās grupas bija rumāņi ( 110%), indieši ( 91%), poļi ( 83%), latvieši ( 43%) un lietuvieši ( 40%). 514 tūkstoši Īrijas iedzīvotāju mājās runāja svešvalodā un visizplatītākā valoda bija poļu, kam sekoja franču, lietuviešu un vācu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
18416 528 799—    
18515 111 557−21.7%
18614 402 111−13.9%
18714 053 187−7.9%
18813 870 020−4.5%
GadsIedz.±%
18913 468 694−10.4%
19013 221 823−7.1%
19113 139 688−2.5%
19262 971 992−5.3%
19362 968 420−0.1%
GadsIedz.±%
19462 955 107−0.4%
19512 960 593 0.2%
19612 818 341−4.8%
19712 978 248 5.7%
19813 443 405 15.6%
GadsIedz.±%
19913 525 719 2.4%
20023 917 203 11.1%
20114 588 252 17.1%
20225 123 536 11.7%
Avoti:[7][8]

Lielākās pilsētas

labot šo sadaļu
Īrijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2011. gads)[9]

 
Dublina
 
Korka

Vieta Pilsēta Province Iedzīvotāji Vieta Pilsēta Province Iedzīvotāji

 
Limerika
 
Golveja

1 Dublina Lenstera 527 612 11 Breja Lenstera 31 872
2 Korka Manstera 119 230 12 Navana Lenstera 28 559
3 Limerika Manstera 91 454 13 Enisa Manstera 25 360
4 Golveja Konahta 75 529 14 Kilkeni Lenstera 209 201
5 Tala Lenstera 71 504 15 Tralī Manstera 23 693
6 Voterforda Manstera 51 519 16 Kārlova Lenstera 23 030
7 Danliera Lenstera 38 761 17 Drihednua Lenstera 21 561
8 Droheda Lenstera 38 578 18 Neisa Lenstera 20 713
9 Dandolka Lenstera 37 816 19 Atlona Konahta 20 153
10 Sordsa Lenstera 36 924 20 Portlīša Lenstera 20 145

Etniskais sastāvs

labot šo sadaļu

Imigranti pēc izcelsmes valsts:[10]

2017 2018 2019 2020 2021 2022
Kopējais iedzīvotāju skaits 4 784 383 4 830 392 4 904 240 4 964 440 5 006 324 5 060 004
Dzimšanas valsts:   Īrija 4 219 499 4 251 610 4 292 229 4 321 034 4 356 578 4 388 737
Ārvalstīs dzimušo skaits: 564 884 578 782 612 011 643 406 649 746 671 267
  Polija 127 045 129 117 130 654 132 638 135 195 135 903
  Apvienotā Karaliste 107 330 109 303 112 414 117 426 117 820 118 083
  Lietuva 38 279 39 276 40 205 41 247 42 396 42 973
  Rumānija 29 293 28 628 27 902 27 294 27 068 26 576
  Latvija 20 671 21 070 21 394 21 787 22 303 22 474
  Vācija 13 200 14 673 17 157 18 811 18 989 20 423
  Nigērija 8 579 9 843 12 608 15 231 16 103 18 430
  ASV 12 480 12 933 14 487 15 945 16 136 17 377
  Francija 12 659 13 368 15 046 16 185 16 207 17 181
  Indija 13 064 13 141 14 420 15 622 15 621 16 906
  Brazīlija 15 148 14 962 15 669 16 347 15 903 16 470
  Spānija 12 860 13 228 14 629 15 522 15 336 16 057
  Ķīna 11 429 11 906 13 355 14 573 14 625 15 647
  Itālija 12 341 12 486 13 520 14 214 13 989 14 565
  Filipīnas 5 975 6 980 9 441 11 425 12 060 13 932
  Slovākija 10 130 10 416 10 612 10 988 11 294 11 416
  Ungārija 9 431 9 379 9 364 9 354 9 377 9 336
  Pakistāna 7 851 7 531 7 557 7 576 7 216 7 382
  Nīderlande 5 149 5 402 6 094 6 608 6 625 6 998
  Dienvidāfrika 3 709 3 974 4 675 5 360 5 424 6 009
  Čehija 5 142 5 245 5 302 5 456 5 572 5 614
  Krievija 3 421 3 656 4 271 4 887 5 041 5 492
  Portugāle 4 845 4 799 5 113 5 277 5 116 5 256
  Horvātija 5 276 5 130 4 977 4 841 4 785 4 697
  Malaizija 3 436 3 489 3 865 4 262 4 246 4 562
  Austrālija 2 924 3 118 3 536 3 944 3 967 4 260
  Kanāda 2 938 3 072 3 467 3 835 3 897 4 176
  Ukraina 2 331 2 469 2 981 3 373 3 492 3 910
  Moldova 2 409 2 551 2 972 3 325 3 407 3 723
  Maurīcija 2 344 2 481 2 776 3 085 3 132 3 350
  Zviedrija 1 862 2 120 2 520 2 773 2 810 3 049
  Igaunija 2 294 2 373 2 464 2 543 2 633 2 672
  Bulgārija 2 655 2 627 2 592 2 568 2 559 2 508
  Taizeme 1 342 1 389 1 637 1 859 1 899 2 120
  Bangladeša 1 578 1 575 1 769 1 946 1 916 2 024
  Beļģija 1 378 1 488 1 674 1 818 1 835 1 960
  Japāna 1 225 1 317 1 526 1 698 1 770 1 909
  Zimbabve 1 229 1 284 1 516 1 684 1 712 1 875
  Saūda Arābija 1 876 1 836 1 855 1 882 1 819 1 853
  Jaunzēlande 1 283 1 352 1 488 1 644 1 662 1 786
  Somija 1 078 1 212 1 443 1 580 1 635 1 726
  Korejas Republika 1 181 1 201 1 384 1 527 1 532 1 652
  Kongo Republika 229 483 851 1 117 1 213 1 459
  Austrija 971 1 028 1 176 1 294 1 294 1 379
  Dānija 925 1 016 1 145 1 241 1 260 1 301
  Baltkrievija 575 676 879 1 052 1 098 1 263
  Šveice 855 929 1 036 1 169 1 179 1 262
  Meksika 1 202 1 168 1 221 1 228 1 191 1 228
  Somālija 929 947 1 055 1 117 1 107 1 205
  Gana 653 710 830 1 003 1 057 1 190
  Sudāna 957 940 1 016 1 104 1 079 1 153
  Venecuēla 1 173 1 138 1 124 1 133 1 076 1 067
  Irāka 1 044
  Grieķija 1 013 979 1 037 1 067 1 027 1 038

Latvijas valstspiederīgie

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Īrijas latvieši

Ja 2006. gada Īrijas tautas skaitīšanā 13 319 aptaujāto cilvēku norādīja tautību latvietis, tad 2011. gadā šis skaits bija pieaudzis līdz 20 593 (19 989 no viņiem apliecināja, ka ir dzimuši Latvijā). Pēc tautas skaitīšanas datiem 2011. gada aprīlī Latvijas valstspiederīgie veidoja 0,5% no kopējā Īrijas iedzīvotāju skaita. 50% no Latvijas valstspiederīgajiem bija sievietes un 11% bērni. 5842 (42%) Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka mājās sarunājas krievu valodā, bet 29% Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka angļu valodā runā slikti vai nerunā nemaz.[11]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2011_EN_Table1.pdf
  2. ↑ «Where does the name Ireland come from?». IrishCentral.com (angļu). 2022-03-25. Skatīts: 2022-09-06.
  3. ↑ Ireland's Constitution of 1937. with Amendments through 2012..
  4. ↑ T.W. & Martin, F.X., eds. Moody. The Course of Irish History. Roberts Rinehart, 1995. 31–32. lpp. ISBN 1-56833-175-4.
  5. ↑ Geneticists find Celtic links to Spain and Portugal www.breakingnews.ie, 2004-09-09. Atjaunināts 2007. gada 1. aprīlī.
  6. ↑ Myths of British ancestry Arhivēts 2006. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē. Stephen Oppenheimer. October 2006, Special report. Atjaunināts 2007. gada 1. aprīlī.
  7. ↑ "Population and migration estimates april 2017".
  8. ↑ «Populationand migration estimates April 2019». 2019. gada 27. augusts.
  9. ↑ Īrijas apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaits (2011)
  10. ↑ Eurostat datubāze
  11. ↑ Pirmie tautas skaitīšanas rezultāti – Īrijā dzīvo 20593 latvieši Inguna Mieze baltic-ireland.ie, 30.03.2012.

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Īrija&oldid=4042988"