Čada
Čada (arābu: تشاد (Tshād); franču: Tchad), oficiālais nosaukums Čadas Republika, ir valsts Centrālajā Āfrikā. Valsts tautsaimniecībā un attīstībā, lai gan ir vērojama neliela izaugsme, tomēr ir daudz problēmu. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, galvenokārt nodarbojoties ar lauksaimniecību un lopkopību. Kopš 2003. gada jēlnafta ir kļuvusi par valsts galveno eksporta ieņēmumu avotu, aizstājot tradicionālo kokvilnas nozari.
| Čadas Republika République du Tchad جمهورية تشاد Jumhūriyyat Tshād |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Unité, Travail, Progrès | ||||||
| Himna: La Tchadienne |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Ndžamena | |||||
| Valsts valodas | franču, arābu valoda | |||||
| Valdība | Republika | |||||
| - | Prezidents | Mahamats Debī Itno | ||||
| - | Premjerministrs | Succès Masra | ||||
| Neatkarība | no Francijas | |||||
| - | Deklarēta | 1960. gada 11. augustā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 1 284 000 km² (21.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,9 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2023. gadā | 18 523 165 (66.) | ||||
| - | Blīvums | 14,4/km² | ||||
| IKP (PPP) | 2023. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $32,38 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $1806 | ||||
| TAI (2021) | ▲ 0,394 (zems) (190.) | |||||
| Valūta | Centrālāfrikas franks (XAF) |
|||||
| Laika josla | WAT (UTC 1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | nav pāreja vasaras laiku (UTC 1) | ||||
| Interneta domēns | .td | |||||
| ISO 3166-1 kods | 148 / TCD / TD | |||||
| Tālsarunu kods | 235 | |||||
Čada robežojas ar Lībiju ziemeļos, Sudānu austrumos, Centrālāfrikas Republiku dienvidos, Kamerūnu un Nigēriju dienvidrietumos un Nigēru rietumos. Pateicoties lielajam attālumam no jūras un tuksneša klimatam, šo valsti bieži sauc par Āfrikas "mirušo sirdi". Valsts ziemeļos atrodas Tibesti kalni, lielākā kalnu grēda Sahāras tuksnesī. Čada ir bijusī Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Federācijas sastāvdaļa. Ar 1 284 000 kvadrātkilometru lielu platību Čada ir 21. lielākā valsts pasaulē.
Vēsture
labot šo sadaļu
Reģionu, kas mūsdienās pazīstams kā Čada, kādreiz apdzīvoja politiski nesaistītas iedzīvotāju grupas un ciltis. Šajā teritorijā mūsdienās ir atrasti ļoti senas izcelsmes humanoīdu galvaskausi un alu zīmējumi. No 1883. līdz 1893. gadam lielā un spēcīgā Kanem-Bornu Impērija Rabiha al-Zubaira vadībā pakļāva reģiona relatīvi vājās vietējās senās karalistes. Jau kopš viduslaikiem Čada atradās starp trans-Sahāras tirdzniecības ceļiem un Austrumu-Rietumu migrācijas ceļiem.
1900. gadā pēc Kuserī kaujas, kad Francija sakāva al-Zubaira karaspēku, Čada kļuva par Francijas koloniju. 1913. gadā beidzās Čadas kolonizācija un tā kļuva par Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Federācijas sastāvdaļu. Francija lielākoties izmantoja savām vajadzībām valsts dienvidus, kuros galvenokārt dzīvoja animisma piekritēji, kur veicināja kokvilnas ražošanu un ieviesa kristīgo ticību. Valsts ziemeļos, kurus apdzīvoja musulmaņi, koloniālais režīms pārvaldē iekļāva arī vietējos vadoņus. 1946. gadā Francija pasludināja Čadu par savu Aizjūras teritoriju un iekļāva tās pārstāvi savā Nacionālajā Asamblejā.
Pēc Otrā pasaules kara, kad sākās dekolonizācijas process, cīņu par neatkarību vadīja valsts dienvidus pārstāvošā Čadas Progresīvā Partija, kuras līderis Fransē Tombalbaije kļuva par pirmo valsts prezidentu. Valsts neatkarība tika pasludināta 1960. gada 11. augustā.
1965. gadā musulmaņu nemiernieku Čadas Nacionālā Atbrīvošanās Fronte jeb FROLINAT, neapmierinātībā ar Tombalbaije un saskatotdiskrimināciju no dienvidnieku puses, uzsāka pilsoņu karu, kas ilga līdz 1993. gadam. 1973. gadā Francijas karaspēks palīdzēja apspiest ziemeļu nemiernieku dumpi, bet ziemeļu partizāni turpināja savu darbību ar aktīvu Lībijas atbalstu. Šie notikumi kopā ar bargo sausumu iedragāja Tombalbaijes varu un 1975. gadā valstī notika militārs apvērsums, kurā prezidents tika nogalināts un vara valstī tikai aizvietota ar militāro pārvaldi, kuru vadīja cits dienvidnieku kristietis Fēliks Maloums. 1977. gadā Lībija anektēja Čadas ziemeļu daļā atrodošos Auzū joslu. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem noslēgt mieru ar nemierniekiem 1979. gadā ziemeļu nemiernieki ieņēma valsts galvaspilsētu, valstī varu pārņema musulmaņu ziemeļnieks Goukouni Ouedei un sākās visanarhistiskā Čadas pilsoņu kara fāze.
Situācija sarežģijās, kad prezidenta Muammara Kadāfi vadītā Lībija 1980. gadā iebruka Čadā, lai atbalstītu Lībijai sabiedroto prezidentu Goukouni Ouedei cīņā pret viņa bijušo sabiedroto Hisēnu Habrē un lai sekmētu Lībijas ekspansīvo politiku, cenšoties apvienot Čadu un Lībiju vienā valstī. Uz Lībijas centieniem palielināt reģionālo ietekmi Francija un ASV atbildēja ar palīdzību Habrē, kurš 1982. gadā iekaroja galvaspilsētu, aizstājot Ouedeiju, un pārņēma kontroli pār valsti. 1983. gadā citas Āfrikas valstis atzina Habrē valdību, bet Ouedeiju turpināja bruņotu cīņu valsts ziemeļos ar aktīvu Lībijas atbalstu. 1987. gadā FROLINAT un Čadas valdības karaspēks ar Francijas un ASV atbalstu padzina Lībijas atbalstīto karaspēku no Čadas teritorijas.
Neskatoties uz šo uzvaru, Habrē valdība bija vāja, tā tika apsūdzēta brutalitātē un korupcijā, kā arī neieguva Čadas lielākās iedzīvotāju daļas atbalstu. Viņu gāza no amata bijušais FROLINAT sabiedrotais, cits Lībijas atbalstīts nemiernieku un Patriotiskās Glābšanas Kustības līderis Idriss Debī 1990. gada 1. decembrī. Nemiernieku nepārtrauki apdraudēts, pārciešot dažus neizdevušos puča mēģinājumus, Debī uzsāka nacionālo samierināšanu, un nemiernieku grupas pārstāja cīnīties. 1995. gadā tika apstiprināta jaunā konstitūcija, un gadu vēlāk Debī uzvarēja pirmajās daudzpartiju vēlēšanās Čadas vēsturē. Piecus gadus vēlāk viņš uzvarēja arī otrajās prezidenta vēlēšanās. Debī Patriotiskās Glābšanas Kustība uzvarēja 1996. gada parlamenta vēlēšanās.
Drošība valstī pasliktinājās 1998. gadā, kad valsts ziemeļos sākās bruņota sacelšanās, kuru uzsāka prezidenta Debī bijušais aizsardzības ministrs Jusufs Togoimī, kurš radīja nopietnus draudus Debī. Valstī 2004. un 2006. gada martā notika apvērsuma mēģinājumi un 2006. gada aprīlī nemiernieki uzbruka Ndžamenai, nu kurienes viņi tika padzīti pēc sīvām cīņām galvaspilsētas ielās. Valdība satapās ar plašiem protestiem pēc lēmuma par konstitucionālām izmaiņām, kas paredzēja iespēju prezidentam pretendēt arī uz trešo termiņu. Balstoties uz šo, gandrīz visas opozīcijas partijas boikotēja 2006. gada maija vēlēšanas.
Adminstratīvais iedalījums
labot šo sadaļuČadas administratīvo iedalījumu veido 22 reģioni (régions) un 1 galvaspilsētas reģions. Reģioni sīkāk iedalās 61 departamentā.
| Karte | Ģerbonis | Galvaspilsētas reģions | Nosaukums franču valodā |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2012)[1] |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Ndžamena | N'Djaména | 100 | 1 092 066 | TD-ND |
| Karte | Reģions | Nosaukums franču valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2009)[2] |
Departamentu skaits |
Apakšprefektūru skaits |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Austrumlogones reģions | Région du Logone Oriental | Doba | 28 035 | 796 453 | 6 | 23 | TD-LR |
 |
Austrumu Majo Kebi reģions | Région du Mayo-Kebbi Est | Bongora | 19 000 | 769 198 | 4 | 18 | TD-ME |
 |
Bahrelgazalas reģions | Région du Barh El Gazel | Musoro | 53 000 | 260 865 | 2 | 7 | TD-BG |
 |
Batas reģions | Région du Batha | Ati | 88 800 | 527 031 | 3 | 10 | TD-BA |
 |
Borku reģions | Région du Borkou | Faja-Laržo | 241 000 | 97 251 | 2 | 4 | TD-BO |
 |
Ennedi reģions | Région de l'Ennedi | Umm Džarasa | 211 000 | 173 606 | 2 | 10 | TD-EN |
 |
Geras reģions | Région du Guéra | Mongo | 58 950 | 553 795 | 4 | 12 | TD-GR |
 |
Hadžēras-Lami reģions | Région du Hadjer-Lamis | Masakori | 29 000 | 562 957 | 3 | 9 | TD-HL |
 |
Kanemas reģions | Région du Kanem | Mao | 114 520 | 354 603 | 3 | 10 | TD-KA |
 |
Lakas reģions | Région du Lac | Bola | 223 200 | 451 369 | 2 | 8 | TD-LC |
 |
Mandūlas reģions | Région du Mandoul | Kumra | 17 000 | 637 086 | 3 | 15 | TD-MA |
 |
Rietumlogones reģions | Région du Logone Occidental | Mundu | 8 695 | 683 293 | 4 | 21 | TD-LO |
 |
Rietumu Majo Kebi reģions | Région du Mayo-Kebbi Ouest | Pala | 14 000 | 569 087 | 2 | 8 | TD-MO |
 |
Salamatas reģions | Région du Salamat | Amtimana | 63 000 | 308 605 | 3 | 9 | TD-SA |
 |
Silas reģions | Région du Sila | Gozbeida | 37 000 | 289 776 | 2 | 10 | TD-SI |
 |
Šari-Bagirmi reģions | Région du Chari-Baguirmi | Masena | 82 910 | 621 785 | 3 | 13 | TD-CB |
 |
Tandžiles reģions | Région du Tandjilé | Lai | 18 045 | 682 817 | 2 | 13 | TD-TA |
 |
Tībestī reģions | Région du Tibesti | Bardai | 130 000 | 21 970 | 2 | 7 | TD-TI |
 |
Vadaji reģions | Région du Ouaddaï | Abeše | 76 240 | 731 679 | 3 | 16 | TD-OD |
 |
Vādī Firas reģions | Région du Wadi Fira | Biltina | 46 850 | 494 933 | 3 | 10 | TD-WF |
 |
Vidusšari reģions | Région du Moyen-Chari | Sarha | 41 000 | 598 284 | 3 | 18 | TD-MC |
Politika
labot šo sadaļuSaskaņā ar 1996. gadā pieņemto konstitūciju, Čada ir prezidentāla republika. Lielākā daļa no varas ir koncentrēta prezidenta rokās. Prezidents ir gan valsts, gan valdības (izpildvaras) vadītājs. Viņa lēmumi tiek nodoti tālāk Ministru prezidentam. Prezidents tiek ievēlēts vispārējās vēlēšanās ik pēc pieciem gadiem. Pēc 2005. gada izmaiņas konstitūcijā prezidenta valdīšanas laiks ir neierobežots. Kopš 1990. gada Valsts prezidents ir Idriss Debī.
Likumdošanas vara pieder valdībai un parlamentam - Nacionālajai asamblejai. 135 locekļus ievēl ik pēc četriem gadiem vispārējās vēlēšanās. Parlamentā vairākums ir prezidenta Idrisa Debī Patriotiskās Glābšanas Kustībai.
Saskaņā ar 2012. gada Democracy Index, Čada tika klasificēta autoritāro režīmu kategorijā,[3] un Freedom House 2013. gada ziņojumā tā tika klasificēta kā nebrīva valsts.[4]
Attiecības ar Sudānu
labot šo sadaļuPastāv risks, ka Darfūras konflikts Sudānā var pācelties uz Čadu, jo abu valstu valdības apvaino viena otru abu valstu nemiernieku atbalstīšanā. 2004. gada janvārī-februārī liels skaits Darfūras bēgļu no Sudānas šķērsoja Čadas robežu, maijā Čadas armija iesaistījās cīņās ar Sudānas atbalstītajiem miltārajiem grupējumiem. 2005. gada 23. decembrī Čada pasludināja karastāvokli ar Sudānu. 2006. gada jūlijā tika parakstīts miera līgums Dakarā, kas paredzēja Sudānas-Čadas attiecību normalizēšanos. 2006. gada oktobrī austrumos atkal pastiprinājās nemiernieku aktivitātes, līdz 23. oktobrī nemiernieki sagrāba Amtimanas pilsētu valsts dienvidaustrumos. Baidoties no nemiernieku uzbrukumiem galvaspilsētai, tika ievesti Čadas armijas papildspēki Ndžamenā. Valdība atkārtoti paziņoja, ka Sudāna atbalsta Čadas nemierniekus, bet Sudānas valdība to noliedza.
2006. gada 25. novembrī nemiernieki ieņēma Abešes pilsētu valsts austrumos. Tajā pašā dienā, nemiernieku grupa Demokrātisko Spēku Manifestācija ieņēma Biltinas pilsētu. 2006. gada 26. novembrī Čadas valdība paziņoja, ka ir atguvusi abas pilsētas. Valsts iestādes un humanitārās palīdzības centri Abečes pilsētā tika izlaupīti. Čadas valdība noliedza brīdinājumu, ko izsludināja Francijas vēstniecība Ndžamenā, ka grupa nemiernieku dodas uz Batas pilsētu valsts centrālajā daļā.
Ekonomika
labot šo sadaļuČadai nav pieejas jūrai. Slikta komunikācija un politiskā nestabilitāte aizkavē ekonomisko attīstību. Ekonomika balstās uz lauksaimniecību. Auglīga zeme ir valsts dienvidos, kur ir daudz nokrišņu.
Jēlnafta un urāns ir galvenie valsts resursi. Rūpniecība ražo pārtikas produktus, tekstilpreces un patēriņa preces. Kokvilna un zemesrieksti ir galvenais ienākumu avots, bet valsts arī eksportē rīsus, manioku un saldos kartupeļus. Importē mašīnas, transporta iekārtas, rūpniecības preces un pārtikas produktus. Galvenie tirdzniecības partneri ir Eiropas Savienības valstis, Kamerūna, ASV un Ķīna.
Zemnieki audzē liellopus, aitas, kazas un kamieļus. Iedzīvotāji makšķerē Čada ezerā. Sausuma sezonas laikā Čada saņem atbalstu no citām valstīm, lai nodrošinātu nepieciešamo pārtikas daudzumu.
Demogrāfija
labot šo sadaļuČadā 25,8% iedzīvotāju dzīvo pilsētās un 74,8% lauku reģionos. Valsts iedzīvotāji ir ļoti jauni: 47,3% iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem. Vidējais dzīves ilgums ir 47,2 gadi.
Sports
labot šo sadaļuFutbols ir Čadas vispopulārākais sporta veids. Liels skaits Čadas futbolistu spēlē Francijas klubu komandās. Plaši tiek praktizēts basketbols, brīvā cīņa un vietējie tradicionālie cīņu veidi. Kopš 1964. gada Čada regulāri piedalījusies vasaras olimpiskajās spēlēs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «World Gazetteer». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. martā.
- ↑ «Deuxieme Recensement General de la Population et de l'Habititat (RGPH2, 2009)» [Second General Census of Population and Housing] (PDF) (French). République du Tchad - Institut national de la statistique, des études économiques et démographiques (INSEED). September 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-01. Skatīts: 2012-09-03.
- ↑ Democracy Index 2012, The Economist Intelligence Unit
- ↑ Freedom in the World 2013, Freedom House
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čada.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)