Rubyns

Rubyns
Ziniskuo klasifikaceja
Pasauļs	Dzeivinīki (Animalia)
Tips	Hordini (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Aiļa	Vystini putni (Galliformes)
Saime	Rubynu(Tetraonidae)
Giņts	Rubyni (Tetrao)
Škira	Rubyns (Tetrao tetrix)
Ziniskuo pasauka
Tetrao tetrix
Paplateiba
Rubynu paplateiba pasaulī

Rubyns (latiņu: Tetrao tetrix) irā vystiņu (Tetraonidae) ailis putyns, kurs pa lelumam dzeivoj Europys i Azejis skujukūku mežu jūstā. Latgolā paplateits gon cieški, tok jū skaits mazynojās.

Izavierīņs

Rubyns samārā ar cytim putynim irā lels i masivs, lelu gnēzi. Tāvaini leluoki kai muotainis, garums dasnēdz 49—58 cm, spuornu paplēsums da 80cm, svors da 1,4 kg. Muotaiņu garums da 45 cm, svors da 1 kg. Taipoš cīši izškireigi obeju kuortu kruosuojums. Tāvainim spolvuojums malns ar metalisku speidīni, tik puor spuornu bolta jūsta. Seviški izaškir sorkonī uzači. Tāvaiņu astei izcylys suonu spolvys. Rubynu muotainis na tik spūdrys — spolvuojuma kruosuojums ryusaini palāks, vīngabaleigai raibs. Gryuts izaškirt nu medņu muotainem, kurys irā leluokys pa augstumam. Jaunī rubyni taipoš leidzeigi muotainem.

Paplateiba

Rubyna ūla

Dzeivoj vysūs Eurazejis pūstumūs i Centralajuo Europā, Krīvejā da Tuoleimim Reitim. Paplateibys areala vokoru rūbežs irā Vokoru Europa (Lelbrytaneja, Beļgeja, Alpu kolni), tok Europys rubynu populaceja irā fragmentara, partū ka labvieleigi biotopi lelā mārā irā nycynuoti i cylvāku darbeibys puormeiti.

Latgolā

Rubyns paplateits vysā Latgolā, pīdareigūs biotopūs gona parosts dzeivuotuojs. Pādejū treisdesmit godūs sasamazynoj jū skaits. Seviški zeimeigys rubynu dzeivuošonys vītys irā Teiču pūrā (Vokoru Latgolā) i Vacumu mežūs (Pūstumu Latgolā). Rubyni Latgolā pīdar nominalajai zamškirai T. t. tetrix. Škira īraksteita Baltejis jiurys regiona Sorkonajuo gruomotā i Latvejis Sorkonuos gruomotys 3. kategorejā.