Norvegeja

Kongeriket Norge
Kongeriket Noreg
Norvegejis Kieneste

Golvysmīsts	Oslys
Vaļsteibys volūda	Norvegu (bukmols i jaunnorvegu volūda)
Monarhs	Harolds V
Ministru prezidents	Jonas Gahr Støre (Ap) (2021–)
Pluots	385 207 km2
Dzeivuotuoju skaits	5 550 203 (2024)
Laika zona -vosorā	EET (UTC 1), EEST (UTC 2)

Norvegeja, oficialai Norvegejis Kieneste (norvegu: Kongeriket Norge) irā vaļsteiba Pūstumu Europā, Skaņdinavejis pussolys vokorūs. Vaļsteiba tur rūbežu ar Švedeju (1619 km), Suomeju (727 km) i Krīveju (196 km). Dīnavydūs Norvegeju skaloj Pūstumu jiura, vokorūs Norvegu jiura, a pošūs vaļsteibys pūstumūs Barenca jiura. Norvegejai pīdar Svalbarda i Jana Majena sola Arktikā, taipoš Buvē sola, Pītera I sola i Kienenīnis Modys Zeme Antarktidā.

Norvegeja irā pīktuo pa lelumam vaļsteiba Europā ar 386 958 km² pluotu, kurymā dzeivoj 5,5 miljoni dzeivuotuoju. Tei irā vīna nu rešuok apdzeivuotojom vaļsteibom Europā. Golvysmīsts i leluokais mīsts - Oslys. Vaļsteibys volūda irā norvegu ar divejom rokstu volūdys tradicejom - bukmolu i jaunnorvegu. Obadivejis tur vīnaidys tīseibys vysūs vaļsteibys i pošvoldu leidzīņūs. Maja mieneša 17 dīnā norvegi svin konstitucejis pījimšonys dīnu.

Norvegejis teritorejā ļauds apsadzeivovuši jau nu 6 godu symta. 872 gods kuovē pi Hafrsforda kieneņš Harolds Skaiškmots (Harald Hårfagre) apvīnumova norvegu zemis. Nu tuo aizasuoce "Vikingu laiki". 1319 godā Norvegeja īsastuoja Kalmarys Savīneibā, kuramā beja Daneja i Švedeja. Kod 1521 godā Švedeja izastuoja nu savīneibys, Norvegeja palyka Danejis Kienestis pavaļdeibā. Piečuok Norvegeja puorguoja Švedejis pavaļdeibā, a napavaļdeiga vaļsteiba tyka 1905 godā, kod par pyrmū kieneņu tyka Hokons VII. 1940 gods apreļa mieneša 9 dīnā vaļsteibu okupēja Nacistiskuo Vuoceja, tok jau 1945 gods maja mieneša 8 dīnā norvegim izadeve atjaunynuot napavaļdeibu.

Nu Ūtrajim pasauļa vaidim Norvegeja cīši dreiži izaraisteja, kuo pamatā irā naftys i dobysgazys atrostuvis Pūstumu i Norvegu jiurā, kurys atrostys 1970 godā. Norvegeja irā catūrtuo poša leluo naftys eksporta vaļsteiba i vīna nu pošu boguotū vaļsteibu pasaulī. Tok vysleidza 99% energejis Norvegeja īgiust nu HES. Norvegejis krona teik īskaiteita kai pasauļa stabiluokuo valuta. 2007 godā vaļsteibu pīzyna kai pasauļa mīreiguokū zemi. Kūpā ar Švedeju jei aizajim vīnu nu pyrmajom vītom pasaulī pa demokratejis iņdeksam. Myuslaikūs Norvegeja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu. Koč i divejūs referendumūs Norvegejis dzeivuotuoji nūbalsova pret īstuošonu Europys Savīneibā, vaļsteibai irā nūtalejis i styprys saitys ar Savīneibu i tuos dalineicom. Norvegeja irā pīsadalejuse nazcik vydtautisku organizaceju īstateošonā - Saškiertūs Naceju Organizacejā (SNO), NATO, Europys Padūmē (EP) i Pūstumu vaļsteibu Padūmē (PVP), taipoš Norvegeja irā Europys Ekonomiskuos Zonys (EEZ), Pasauļa Tierdzeibys organizacejis (PTO) i Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejis (VEKRO) dalineica.

Etimologeja

Lelums etnologu guodoj, ka vaļsteibys pasauka irā izacēluse nu pūstumu germanu volūdom i zeimoj "pūstumu ceļš", kas senejuo norvegu volūdā byutu nord veg ar norð vegri. Norvegeja senajuo norvegu volūdā irā Nóreegr, anglosaksu - Norþ weg, a vydslaiku latiņu - Nhorvegia. Niule Norvegejis vaļsteibys pasauka norvegu bukmolā irā Norge, a jaunnorvegu volūdā Noreg. Senejū norvegu i jaunnorvegu formys irā leidzeigys senejū samu vuordam ar zeimeibu "pa jiurmolai" ci "pa jiurai". Myuslaiku Lule samu volūdā tys irā nuorrek. Arkaiskuos vuorda formys ļaun guoduot, ka vuords navā izacēls nu germanu volūdom.

Cytuos vītejuos Norvegejis volūduos vaļsteibys pasauka irā: Pūstumu samu Norga, Lule samu Vuodna, Dīnavydu samu Nøørje, suomu Norja. Oficialuo vaļsteibys pasauka norvegiskai Kongeriket Norge (bukmolā) i Kongeriket Noreg (jaunnorvegu). Cytuos volūduos pylnuo pasauka - Pūstumu samu Norgga gonagasriika, Lule samu Vuona gånågisrijkka, Dīnavydu samu Nøørjen gånkarijhke, suomu Norjan kuningaskunta. Latgaļu volūdys variants sadar ar latvīšu i lītaunīku volūdys pasaukom.

Politiskuo sistema

Norvegeja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu. Norvegejis Kieneņš irā vaļsteibys golva, a Ministru Prezidents irā vaļdeibys golva. Piļdeituojvaļdi izpiļda Kieneņa padūmis kabinets, kura vadeituojs irā Ministru Prezidents. Lykumlaideibys vaļdi tur kai vaļdeiba, tai parlaments – Stortings (latgaliskai: Leluo Saīsme). Stortingu ībolsoj taisnā proporceigā ībolsuošonā iz četrim godim, kurs sadora nu 169 deputatim.

Oficialai monarhs tur piļdeituojvaļdi, tok īdzeivynojūt parlamentariskū vaļdeibys sistemu, monarha daguojumi myuslaikūs irā cīši reprezentativi I ceremonali. Norvegejis kieneņš irā pošaugstais militarū spāku komaņders, augstuokuo bazneicys instituceja I kolpoj kai uorzemu diplomatiskū saitu vadeituojs, taipoš irā vaļsteibys vīnumeibys simbols. Praktiskai Ministru Prezidents irā tys, kurs īdzeivynoj piļdeituojvaļdi dzeivē. Tīsu sistema irā napavaļdeiga nu piļdeituojvaļdis I nu lykumlaideibys vaļdis.

Administrativais dalejums

County (fylke) 2024

#	County (fylke) 2024	Administrative center
3	Oslys	Oslys
11	Rogaland	Stavanger
15	Møre og Romsdal	Molde
18	Nordland	Bodø
31	Østfold	Sarpsborg
32	Akershus	Oslo
33	Buskerud	Drammen
34	Innlandet	Hamar
39	Vestfold	Tønsberg
40	Telemark	Skien
42	Agder	Kristiansand
46	Vestland	Bergen
50	Trøndelag	Steinkjer
55	Troms	Tromsø
56	Finnmark	Vadsø

Demografeja

Religeja

Ļutarticeiba irā oficialuo vaļsteibys religeja, kurai tic 86% Norvegejis dzeivuotuoju. Cyti protestaņti irā 3,5% nu dzeivuotuoju, Romys katuoli 1%, musulmoni 2% I cytu religeju ticeigī 1% (vysuvaira budisti, hinduisti I judaisti). Cyti natur kaidu naviņ religeju. Pa 2005 gods apklausys datim, 32% Norvegejis dzeivuotuoju „tic, ka ekzistej Dīvs”, 47% % „tic, ka irā kaids naviņ gors ci dvēseliska energeja”, 17% % „natic ni kaidam naviņ dīvam, ni goram ci dvēseliskai energejai”, a 4% „nazyna”.

Senejī norvegi, taipoš kai vysys skaņdinavejis germanu tautys, beja paguoni i ticēja skaņdinavu mitologejai. Suomu-ugru tautys samu religeja beja šamanizmys Laikā nu 1000 gods da 1500 godam misionaru dorba rezultatā, pa mozam Norvegaja tyka kristeiga. Da reformacejai norvegi beja katuoļu bazneicys dale, a nu 1536 gods puorguoja protestaņtizmā.

Nu nakrysteigom religejom poša leluo irā musulmonu kūpeiba – gondreiž 2% nu dzeivuotuoju. Tū vysuvaira veidoj arabu, albaņu, somalīšu i turku imigraņti, taipoš pakistanu ciļmis norvegi.