appetiturus
Appellatio pronuntiatusque
[ /-]
API: /appetiːˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ap·pe·tī·tū·rus — morphologica: ap-petit-ur-us
Notatio
[ /-]Participium
[ /-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| appetītūrus | —
|
futurum | activa | participium | nominativo | appetō (appetere) |
Declinatio
[ /-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | appetītūrus | appetītūra | appetītūrum | nom. | appetītūrī | appetītūrae | appetītūra |
| gen. | appetītūrī | appetītūrae | appetītūrī | gen. | appetītūrōrum | appetītūrārum | appetītūrōrum |
| dat. | appetītūrō | appetītūrae | appetītūrō | dat. | appetītūrīs | appetītūrīs | appetītūrīs |
| acc. | appetītūrum | appetītūram | appetītūrum | acc. | appetītūrōs | appetītūrās | appetītūra |
| abl. | appetītūrō | appetītūrā | appetītūrō | abl. | appetītūrīs | appetītūrīs | appetītūrīs |
| voc. | appetītūre | appetītūra | appetītūrum | voc. | appetītūrī | appetītūrae | appetītūra |