Jump to content

manifesto

E Victionario
(Redirectum de Manifesto)

Appellatio pronuntiatusque

[ /-]
API: /maniˈfestoː/(classice)

Notatio

[ /-]
manifestus

Verbum transitivum

[ /-]

mănĭfest|ō, -āre, -āvī, -ātum

  1. Aliquid visibilem facere

Coniugatio

[ /-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
manifest- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. manifestō manifestem   manifestābam manifestārem manifestābō  
II. sing. manifestās manifestēs manifestā! manifestābās manifestārēs manifestābis manifestātō!
III. sing. manifestat manifestet   manifestābat manifestāret manifestābit manifestātō!
I. plur. manifestāmus manifestēmus   manifestābāmus manifestārēmus manifestābimus  
II. plur. manifestātis manifestētis manifestāte! manifestābātis manifestārētis manifestābitis manifestātōte!
III. plur. manifestant manifestent   manifestābant manifestārent manifestābunt manifestantō!
Thema Vox passiva
manifest- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. manifestor manifester   manifestābar manifestārer manifestābor  
II. sing. manifestāris manifestēris manifestāre! manifestābāris manifestārēris manifestāberis manifestātor!
III. sing. manifestātur manifestētur   manifestābātur manifestārētur manifestābitur manifestātor!
I. plur. manifestāmur manifestēmur   manifestābāmur manifestārēmur manifestābimur  
II. plur. manifestāminī manifestēminī manifestāminī! manifestābāminī manifestārēminī manifestābiminī
III. plur. manifestantur manifestentur   manifestābantur manifestārentur manifestābuntur manifestantor!
Thema Vox activa
manifestāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. manifestāvī manifestāverim manifestāveram manifestāvissem manifestāverō
II. sing. manifestāvistī manifestāveris manifestāverās manifestāvissēs manifestāveris
III. sing. manifestāvit manifestāverit manifestāverat manifestāvisset manifestāverit
I. plur. manifestāvimus manifestāverimus manifestāverāmus manifestāvissēmus manifestāverimus
II. plur. manifestāvistis manifestāveritis manifestāverātis manifestāvissētis manifestāveritis
III. plur. manifestāvērunt manifestāverint manifestāverant manifestāvissent manifestāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
manifestāre manifestāvisse manifestātūrum,
-am, -um esse
manifestāns   manifestātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
manifestārī manifestātum,
-am, -um esse
manifestātum īrī   manifestātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
manifestandī manifestandus, -a, -um manifestātum manifestātū

Usus

[ /-]

Collocationes

Translationes

[ /-]

Discretiva

manifesto dictio est in variis linguis:

Formae affines

[ /-]

Proprietates grammaticales

[ /-]
  • manifestō — casus dativus singularis vocis manifestus
  • manifestō — casus ablativus singularis vocis manifestus

Proprietates grammaticales

[ /-]
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
manifesto prima singularis praesens activa indicativus manifestar