declaratio
| dēclārātiō | |
| clásico (AFI) | [deː.klaːˈraː.tɪ.oː] |
| rima | a.ti.o |
Etimología
[editar]De dēclārō, -āre ("declarar") y el sufijo tiō, y aquel del prefijo dē- y clārō, -āre ("esclarecer"), de clārus ("claro").[1]
Sustantivo femenino
[editar]3.ª declinación (m/f consonante)
| ||
| Singular | Plural | |
|---|---|---|
| Nominativo | dēclārātiō | dēclārātiōnēs |
| Vocativo | dēclārātiō | dēclārātiōnēs |
| Acusativo | dēclārātiōnem | dēclārātiōnēs |
| Genitivo | dēclārātiōnis | dēclārātiōnum |
| Dativo | dēclārātiōnī | dēclārātiōnibus |
| Ablativo | dēclārātiōne | dēclārātiōnibus |
Descendientes
[editar]
|