ubertaturus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of ūbertō

Participle

[edit]

ūbertātūrus (feminine ūbertātūra, neuter ūbertātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ūbertātūrus ūbertātūra ūbertātūrum ūbertātūrī ūbertātūrae ūbertātūra
genitive ūbertātūrī ūbertātūrae ūbertātūrī ūbertātūrōrum ūbertātūrārum ūbertātūrōrum
dative ūbertātūrō ūbertātūrae ūbertātūrō ūbertātūrīs
accusative ūbertātūrum ūbertātūram ūbertātūrum ūbertātūrōs ūbertātūrās ūbertātūra
ablative ūbertātūrō ūbertātūrā ūbertātūrō ūbertātūrīs
vocative ūbertātūre ūbertātūra ūbertātūrum ūbertātūrī ūbertātūrae ūbertātūra