grunniturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of grunniō.
Participle
[edit]grunnītūrus (feminine grunnītūra, neuter grunnītūrum); first/second-declension participle
- about to grunt
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | grunnītūrus | grunnītūra | grunnītūrum | grunnītūrī | grunnītūrae | grunnītūra | |
| genitive | grunnītūrī | grunnītūrae | grunnītūrī | grunnītūrōrum | grunnītūrārum | grunnītūrōrum | |
| dative | grunnītūrō | grunnītūrae | grunnītūrō | grunnītūrīs | |||
| accusative | grunnītūrum | grunnītūram | grunnītūrum | grunnītūrōs | grunnītūrās | grunnītūra | |
| ablative | grunnītūrō | grunnītūrā | grunnītūrō | grunnītūrīs | |||
| vocative | grunnītūre | grunnītūra | grunnītūrum | grunnītūrī | grunnītūrae | grunnītūra | |