Jump to content

grunditurus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of grundiō.

Participle

[edit]

grundītūrus (feminine grundītūra, neuter grundītūrum); first/second-declension participle

  1. Alternative form of grunnītūrus

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative grundītūrus grundītūra grundītūrum grundītūrī grundītūrae grundītūra
genitive grundītūrī grundītūrae grundītūrī grundītūrōrum grundītūrārum grundītūrōrum
dative grundītūrō grundītūrae grundītūrō grundītūrīs
accusative grundītūrum grundītūram grundītūrum grundītūrōs grundītūrās grundītūra
ablative grundītūrō grundītūrā grundītūrō grundītūrīs
vocative grundītūre grundītūra grundītūrum grundītūrī grundītūrae grundītūra