eluo

Latin

Etymology

From ex- ‎ lavō (“wash”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈeː.lu.oː/, [ˈeːɫ̪uoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈe.lu.o/, [ˈɛːluo]

Verb

ēluō (present infinitive ēluere, perfect active ēluī, supine ēlūtum); third conjugation

1. to wash out or away; to rinse
2. to elute

Conjugation

Conjugation of ēluō (third conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēluō	ēluis	ēluit	ēluimus	ēluitis	ēluunt
	imperfect	ēluēbam	ēluēbās	ēluēbat	ēluēbāmus	ēluēbātis	ēluēbant
	future	ēluam	ēluēs	ēluet	ēluēmus	ēluētis	ēluent
	perfect	ēluī	ēluistī	ēluit	ēluimus	ēluistis	ēluērunt, ēluēre
	pluperfect	ēlueram	ēluerās	ēluerat	ēluerāmus	ēluerātis	ēluerant
	future perfect	ēluerō	ēlueris	ēluerit	ēluerimus	ēlueritis	ēluerint
passive	present	ēluor	ēlueris, ēluere	ēluitur	ēluimur	ēluiminī	ēluuntur
	imperfect	ēluēbar	ēluēbāris, ēluēbāre	ēluēbātur	ēluēbāmur	ēluēbāminī	ēluēbantur
	future	ēluar	ēluēris, ēluēre	ēluētur	ēluēmur	ēluēminī	ēluentur
	perfect	ēlūtus present active indicative of sum
	pluperfect	ēlūtus imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēlūtus future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēluam	ēluās	ēluat	ēluāmus	ēluātis	ēluant
	imperfect	ēluerem	ēluerēs	ēlueret	ēluerēmus	ēluerētis	ēluerent
	perfect	ēluerim	ēluerīs	ēluerit	ēluerīmus	ēluerītis	ēluerint
	pluperfect	ēluissem	ēluissēs	ēluisset	ēluissēmus	ēluissētis	ēluissent
passive	present	ēluar	ēluāris, ēluāre	ēluātur	ēluāmur	ēluāminī	ēluantur
	imperfect	ēluerer	ēluerēris, ēluerēre	ēluerētur	ēluerēmur	ēluerēminī	ēluerentur
	perfect	ēlūtus present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēlūtus imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēlue	—	—	ēluite	—
	future	—	ēluitō	ēluitō	—	ēluitōte	ēluuntō
passive	present	—	ēluere	—	—	ēluiminī	—
	future	—	ēluitor	ēluitor	—	—	ēluuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēluere	ēluisse	ēlūtūrum esse	ēluī	ēlūtum esse	ēlūtum īrī
participles		ēluēns	—	ēlūtūrus	—	ēlūtus	ēluendus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēluendī	ēluendō	ēluendum	ēluendō	ēlūtum	ēlūtū

Derived terms

• ēlūtiō
• ēluviēs
• ēluviō

Descendants

• English: elute
• French: éluer
• Spanish: eluir

References

• “eluo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “eluo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• eluo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to blot out a reproach: maculam (conceptam) delere, eluere