eduro

Latin

Etymology

ex- ‎ dūrō (“to harden, endure”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eːˈduː.roː/, [eːˈd̪uːroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈdu.ro/, [eˈd̪uːro]

Verb

ēdūrō (present infinitive ēdūrāre); first conjugation, no passive, no perfect or supine stem

1. (intransitive) to last out, persist

Conjugation

Conjugation of ēdūrō (first conjugation, no supine stem, no perfect stem, active only)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēdūrō	ēdūrās	ēdūrat	ēdūrāmus	ēdūrātis	ēdūrant
	imperfect	ēdūrābam	ēdūrābās	ēdūrābat	ēdūrābāmus	ēdūrābātis	ēdūrābant
	future	ēdūrābō	ēdūrābis	ēdūrābit	ēdūrābimus	ēdūrābitis	ēdūrābunt
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēdūrem	ēdūrēs	ēdūret	ēdūrēmus	ēdūrētis	ēdūrent
	imperfect	ēdūrārem	ēdūrārēs	ēdūrāret	ēdūrārēmus	ēdūrārētis	ēdūrārent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēdūrā	—	—	ēdūrāte	—
	future	—	ēdūrātō	ēdūrātō	—	ēdūrātōte	ēdūrantō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēdūrāre	—	—	—	—	—
participles		ēdūrāns	—	—	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēdūrandī	ēdūrandō	ēdūrandum	ēdūrandō	—	—

References

• “eduro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “eduro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers