divaricatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dīvāricō.
Participle
[edit]dīvāricātus (feminine dīvāricāta, neuter dīvāricātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīvāricātus | dīvāricāta | dīvāricātum | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricāta | |
| genitive | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricātī | dīvāricātōrum | dīvāricātārum | dīvāricātōrum | |
| dative | dīvāricātō | dīvāricātae | dīvāricātō | dīvāricātīs | |||
| accusative | dīvāricātum | dīvāricātam | dīvāricātum | dīvāricātōs | dīvāricātās | dīvāricāta | |
| ablative | dīvāricātō | dīvāricātā | dīvāricātō | dīvāricātīs | |||
| vocative | dīvāricāte | dīvāricāta | dīvāricātum | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricāta | |