discriminatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of discrīminō
Participle
[edit]discrīminātus (feminine discrīmināta, neuter discrīminātum); first/second-declension participle
- determined
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | discrīminātus | discrīmināta | discrīminātum | discrīminātī | discrīminātae | discrīmināta | |
| genitive | discrīminātī | discrīminātae | discrīminātī | discrīminātōrum | discrīminātārum | discrīminātōrum | |
| dative | discrīminātō | discrīminātae | discrīminātō | discrīminātīs | |||
| accusative | discrīminātum | discrīminātam | discrīminātum | discrīminātōs | discrīminātās | discrīmināta | |
| ablative | discrīminātō | discrīminātā | discrīminātō | discrīminātīs | |||
| vocative | discrīmināte | discrīmināta | discrīminātum | discrīminātī | discrīminātae | discrīmināta | |