From Latin dē- (“of, from”) nūntiō (“I announce, report”).
dēnūntiō (present infinitive dēnūntiāre, perfect active dēnūntiāvī, supine dēnūntiātum); first conjugation
- to announce (officially)
- Synonyms: adnūntiō, nūntiō, indicō, prōdō, renūntiō, profiteor, ēdīcō, praedicō, nū̆ncupō, cōntiōnor, referō
- to declare
- to summon
| Conjugation of dēnūntiō (first conjugation)
|
| indicative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
dēnūntiō
|
dēnūntiās
|
dēnūntiat
|
dēnūntiāmus
|
dēnūntiātis
|
dēnūntiant
|
| imperfect
|
dēnūntiābam
|
dēnūntiābās
|
dēnūntiābat
|
dēnūntiābāmus
|
dēnūntiābātis
|
dēnūntiābant
|
| future
|
dēnūntiābō
|
dēnūntiābis
|
dēnūntiābit
|
dēnūntiābimus
|
dēnūntiābitis
|
dēnūntiābunt
|
| perfect
|
dēnūntiāvī
|
dēnūntiāvistī,
dēnūntiāstī1
|
dēnūntiāvit,
dēnūntiāt1
|
dēnūntiāvimus,
dēnūntiāmus1
|
dēnūntiāvistis,
dēnūntiāstis1
|
dēnūntiāvērunt,
dēnūntiāvēre,
dēnūntiārunt1
|
| pluperfect
|
dēnūntiāveram,
dēnūntiāram1
|
dēnūntiāverās,
dēnūntiārās1
|
dēnūntiāverat,
dēnūntiārat1
|
dēnūntiāverāmus,
dēnūntiārāmus1
|
dēnūntiāverātis,
dēnūntiārātis1
|
dēnūntiāverant,
dēnūntiārant1
|
| future perfect
|
dēnūntiāverō,
dēnūntiārō1
|
dēnūntiāveris,
dēnūntiāris1
|
dēnūntiāverit,
dēnūntiārit1
|
dēnūntiāverimus,
dēnūntiārimus1
|
dēnūntiāveritis,
dēnūntiāritis1
|
dēnūntiāverint,
dēnūntiārint1
|
| passive
|
present
|
dēnūntior
|
dēnūntiāris,
dēnūntiāre
|
dēnūntiātur
|
dēnūntiāmur
|
dēnūntiāminī
|
dēnūntiantur
|
| imperfect
|
dēnūntiābar
|
dēnūntiābāris,
dēnūntiābāre
|
dēnūntiābātur
|
dēnūntiābāmur
|
dēnūntiābāminī
|
dēnūntiābantur
|
| future
|
dēnūntiābor
|
dēnūntiāberis,
dēnūntiābere
|
dēnūntiābitur
|
dēnūntiābimur
|
dēnūntiābiminī
|
dēnūntiābuntur
|
| perfect
|
dēnūntiātus present active indicative of sum
|
| pluperfect
|
dēnūntiātus imperfect active indicative of sum
|
| future perfect
|
dēnūntiātus future active indicative of sum
|
| subjunctive
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
dēnūntiem
|
dēnūntiēs
|
dēnūntiet
|
dēnūntiēmus
|
dēnūntiētis
|
dēnūntient
|
| imperfect
|
dēnūntiārem
|
dēnūntiārēs
|
dēnūntiāret
|
dēnūntiārēmus
|
dēnūntiārētis
|
dēnūntiārent
|
| perfect
|
dēnūntiāverim,
dēnūntiārim1
|
dēnūntiāverīs,
dēnūntiārīs1
|
dēnūntiāverit,
dēnūntiārit1
|
dēnūntiāverīmus,
dēnūntiārīmus1
|
dēnūntiāverītis,
dēnūntiārītis1
|
dēnūntiāverint,
dēnūntiārint1
|
| pluperfect
|
dēnūntiāvissem,
dēnūntiāssem1
|
dēnūntiāvissēs,
dēnūntiāssēs1
|
dēnūntiāvisset,
dēnūntiāsset1
|
dēnūntiāvissēmus,
dēnūntiāssēmus1
|
dēnūntiāvissētis,
dēnūntiāssētis1
|
dēnūntiāvissent,
dēnūntiāssent1
|
| passive
|
present
|
dēnūntier
|
dēnūntiēris,
dēnūntiēre
|
dēnūntiētur
|
dēnūntiēmur
|
dēnūntiēminī
|
dēnūntientur
|
| imperfect
|
dēnūntiārer
|
dēnūntiārēris,
dēnūntiārēre
|
dēnūntiārētur
|
dēnūntiārēmur
|
dēnūntiārēminī
|
dēnūntiārentur
|
| perfect
|
dēnūntiātus present active subjunctive of sum
|
| pluperfect
|
dēnūntiātus imperfect active subjunctive of sum
|
| imperative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
—
|
dēnūntiā
|
—
|
—
|
dēnūntiāte
|
—
|
| future
|
—
|
dēnūntiātō
|
dēnūntiātō
|
—
|
dēnūntiātōte
|
dēnūntiantō
|
| passive
|
present
|
—
|
dēnūntiāre
|
—
|
—
|
dēnūntiāminī
|
—
|
| future
|
—
|
dēnūntiātor
|
dēnūntiātor
|
—
|
—
|
dēnūntiantor
|
| non-finite forms
|
active
|
passive
|
| present
|
perfect
|
future
|
present
|
perfect
|
future
|
| infinitives
|
dēnūntiāre
|
dēnūntiāvisse,
dēnūntiāsse1
|
dēnūntiātūrum esse
|
dēnūntiārī
|
dēnūntiātum esse
|
dēnūntiātum īrī
|
| participles
|
dēnūntiāns
|
—
|
dēnūntiātūrus
|
—
|
dēnūntiātus
|
dēnūntiandus
|
| verbal nouns
|
gerund
|
supine
|
| genitive
|
dative
|
accusative
|
ablative
|
accusative
|
ablative
|
| dēnūntiandī
|
dēnūntiandō
|
dēnūntiandum
|
dēnūntiandō
|
dēnūntiātum
|
dēnūntiātū
|
1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.
- “denuntio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “denuntio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- denuntio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
- to threaten war, carnage: denuntiare bellum, caedem (Sest. 20. 46)
- to make formal declaration of war: bellum indīcere, denuntiare
