cantaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cantō (“I sing”).
Participle
[edit]cantātūrus (feminine cantātūra, neuter cantātūrum); first/second-declension participle
- about to sing
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cantātūrus | cantātūra | cantātūrum | cantātūrī | cantātūrae | cantātūra | |
| genitive | cantātūrī | cantātūrae | cantātūrī | cantātūrōrum | cantātūrārum | cantātūrōrum | |
| dative | cantātūrō | cantātūrae | cantātūrō | cantātūrīs | |||
| accusative | cantātūrum | cantātūram | cantātūrum | cantātūrōs | cantātūrās | cantātūra | |
| ablative | cantātūrō | cantātūrā | cantātūrō | cantātūrīs | |||
| vocative | cantātūre | cantātūra | cantātūrum | cantātūrī | cantātūrae | cantātūra | |