allumino

See also: alluminò

Italian

Verb

allumino

1. inflection of allumare:
   1. third-person plural present subjunctive
   2. third-person plural imperative

Latin

Etymology

From ad- ‎ lūminō. Attested from the eighth century CE, possibly also the seventh.

Verb

allūminō (present infinitive allūmināre, perfect active allūmināvī, supine allūminātum); first conjugation (Early Medieval Latin)

1. to illuminate

Conjugation

Conjugation of allūminō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	allūminō	allūminās	allūminat	allūmināmus	allūminātis	allūminant
	imperfect	allūminābam	allūminābās	allūminābat	allūminābāmus	allūminābātis	allūminābant
	future	allūminābō	allūminābis	allūminābit	allūminābimus	allūminābitis	allūminābunt
	perfect	allūmināvī	allūmināvistī	allūmināvit	allūmināvimus	allūmināvistis	allūmināvērunt, allūmināvēre
	pluperfect	allūmināveram	allūmināverās	allūmināverat	allūmināverāmus	allūmināverātis	allūmināverant
	future perfect	allūmināverō	allūmināveris	allūmināverit	allūmināverimus	allūmināveritis	allūmināverint
passive	present	allūminor	allūmināris, allūmināre	allūminātur	allūmināmur	allūmināminī	allūminantur
	imperfect	allūminābar	allūminābāris, allūminābāre	allūminābātur	allūminābāmur	allūminābāminī	allūminābantur
	future	allūminābor	allūmināberis, allūminābere	allūminābitur	allūminābimur	allūminābiminī	allūminābuntur
	perfect	allūminātus present active indicative of sum
	pluperfect	allūminātus imperfect active indicative of sum
	future perfect	allūminātus future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	allūminem	allūminēs	allūminet	allūminēmus	allūminētis	allūminent
	imperfect	allūminārem	allūminārēs	allūmināret	allūminārēmus	allūminārētis	allūminārent
	perfect	allūmināverim	allūmināverīs	allūmināverit	allūmināverīmus	allūmināverītis	allūmināverint
	pluperfect	allūmināvissem	allūmināvissēs	allūmināvisset	allūmināvissēmus	allūmināvissētis	allūmināvissent
passive	present	allūminer	allūminēris, allūminēre	allūminētur	allūminēmur	allūminēminī	allūminentur
	imperfect	allūminārer	allūminārēris, allūminārēre	allūminārētur	allūminārēmur	allūminārēminī	allūminārentur
	perfect	allūminātus present active subjunctive of sum
	pluperfect	allūminātus imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	allūminā	—	—	allūmināte	—
	future	—	allūminātō	allūminātō	—	allūminātōte	allūminantō
passive	present	—	allūmināre	—	—	allūmināminī	—
	future	—	allūminātor	allūminātor	—	—	allūminantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		allūmināre	allūmināvisse	allūminātūrum esse	allūminārī	allūminātum esse	allūminātum īrī
participles		allūmināns	—	allūminātūrus	—	allūminātus	allūminandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		allūminandī	allūminandō	allūminandum	allūminandō	allūminātum	allūminātū

Descendants

• Italo-Romance:
  • Italian: alluminare
• Gallo-Romance:
  • Old Catalan: alumenar, aluminar
  • Franco-Provençal: alumar
  • Old French: alumer (see there for further descendants)
  • Occitan: alumar
• Ibero-Romance:
  • Asturian: allumar
  • Old Galician-Portuguese: alumẽar
    • Galician: alumar, alumear
    • Portuguese: alumiar
  • Spanish: alumbrar