See also: sepultó

Catalan

edit

Verb

edit

sepulto

  1. first-person singular present indicative of sepultar

Galician

edit

Verb

edit

sepulto

  1. first-person singular present indicative of sepultar

Noun

edit

sepulto (plural sepulti)

  1. burial (act of burying)

Derived terms

edit

Latin

edit

Etymology 1

edit

From sepultus, thus a frequentative of sepeliō.

Pronunciation

edit

Verb

edit

sepultō (present infinitive sepultāre, perfect active sepultāvī, supine sepultātum); first conjugation

  1. to hold buried
Conjugation
edit
   Conjugation of septultō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present septultō septultās septultat septultāmus septultātis septultant
imperfect septultābam septultābās septultābat septultābāmus septultābātis septultābant
future septultābō septultābis septultābit septultābimus septultābitis septultābunt
perfect septultāvī septultāvistī septultāvit septultāvimus septultāvistis septultāvērunt,
septultāvēre
pluperfect septultāveram septultāverās septultāverat septultāverāmus septultāverātis septultāverant
future perfect septultāverō septultāveris septultāverit septultāverimus septultāveritis septultāverint
passive present septultor septultāris,
septultāre
septultātur septultāmur septultāminī septultantur
imperfect septultābar septultābāris,
septultābāre
septultābātur septultābāmur septultābāminī septultābantur
future septultābor septultāberis,
septultābere
septultābitur septultābimur septultābiminī septultābuntur
perfect septultātus present active indicative of sum
pluperfect septultātus imperfect active indicative of sum
future perfect septultātus future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present septultem septultēs septultet septultēmus septultētis septultent
imperfect septultārem septultārēs septultāret septultārēmus septultārētis septultārent
perfect septultāverim septultāverīs septultāverit septultāverīmus septultāverītis septultāverint
pluperfect septultāvissem septultāvissēs septultāvisset septultāvissēmus septultāvissētis septultāvissent
passive present septulter septultēris,
septultēre
septultētur septultēmur septultēminī septultentur
imperfect septultārer septultārēris,
septultārēre
septultārētur septultārēmur septultārēminī septultārentur
perfect septultātus present active subjunctive of sum
pluperfect septultātus imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present septultā septultāte
future septultātō septultātō septultātōte septultantō
passive present septultāre septultāminī
future septultātor septultātor septultantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives septultāre septultāvisse septultātūrum esse septultārī septultātum esse septultātum īrī
participles septultāns septultātūrus septultātus septultandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
septultandī septultandō septultandum septultandō septultātum septultātū
Descendants
edit
  • Catalan: sepultar
  • Galician: sepultar
  • Portuguese: sepultar
  • Spanish: sepultar
References
edit
  • sepulto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • sepulto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Etymology 2

edit

Participle

edit

sepultō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of sepultus

Portuguese

edit

Pronunciation

edit
 
  • (Brazil) IPA(key): /seˈpuw.tu/ [seˈpuʊ̯.tu]
    • (Southern Brazil) IPA(key): /seˈpuw.to/ [seˈpuʊ̯.to]

  • Rhymes: (Portugal) -ultu, (Brazil) -uwtu
  • Hyphenation: se‧pul‧to

Verb

edit

sepulto

  1. first-person singular present indicative of sepultar

Spanish

edit

Verb

edit

sepulto

  1. first-person singular present indicative of sepultar