privo

Catalan

Pronunciation

IPA^(key): (Central) [ˈpɾi.βu]
IPA^(key): (Balearic, Valencia) [ˈpɾi.vo]

Verb

privo

first-person singular present indicative of privar

Italian

Pronunciation

IPA^(key): /ˈpri.vo/
Rhymes: -ivo
Hyphenation: prì‧vo

Etymology 1

Adjective

privo (feminine priva, masculine plural privi, feminine plural prive)

Related terms

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

privo

first-person singular present indicative of privare

Anagrams

porvi, provi

Latin

Etymology

From prīvus (“single; private”).

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): /ˈpriː.u̯oː/, [ˈpriːu̯oː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈpri.vo/, [ˈpriːvo]

Verb

prīvō (present infinitive prīvāre, perfect active prīvāvī, supine prīvātum); first conjugation

(with ablative, genitive or accusative) to bereave, deprive, rob or strip of something
Synonyms: dēturbō, tondeō, nūdō, dēstringō, stringō, fraudō, adimō
(with ablative) to free, set apart, release, deliver from something, relieve of
Synonyms: līberō, eximō, absolvō, vindicō, exuō, excipiō, exonerō

Antonyms: refrēnō, coerceō, saepiō, officiō, obstō, comprimō, impediō, arceō, supprimō

Conjugation

Conjugation of prīvō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	prīvō	prīvās	prīvat	prīvāmus	prīvātis	prīvant
	imperfect	prīvābam	prīvābās	prīvābat	prīvābāmus	prīvābātis	prīvābant
	future	prīvābō	prīvābis	prīvābit	prīvābimus	prīvābitis	prīvābunt
	perfect	prīvāvī	prīvāvistī, prīvāstī¹	prīvāvit, prīvāt¹	prīvāvimus, prīvāmus¹	prīvāvistis, prīvāstis¹	prīvāvērunt, prīvāvēre, prīvārunt¹
	pluperfect	prīvāveram, prīvāram¹	prīvāverās, prīvārās¹	prīvāverat, prīvārat¹	prīvāverāmus, prīvārāmus¹	prīvāverātis, prīvārātis¹	prīvāverant, prīvārant¹
	future perfect	prīvāverō, prīvārō¹	prīvāveris, prīvāris¹	prīvāverit, prīvārit¹	prīvāverimus, prīvārimus¹	prīvāveritis, prīvāritis¹	prīvāverint, prīvārint¹
passive	present	prīvor	prīvāris, prīvāre	prīvātur	prīvāmur	prīvāminī	prīvantur
	imperfect	prīvābar	prīvābāris, prīvābāre	prīvābātur	prīvābāmur	prīvābāminī	prīvābantur
	future	prīvābor	prīvāberis, prīvābere	prīvābitur	prīvābimur	prīvābiminī	prīvābuntur
	perfect	prīvātus present active indicative of sum
	pluperfect	prīvātus imperfect active indicative of sum
	future perfect	prīvātus future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	prīvem	prīvēs	prīvet	prīvēmus	prīvētis	prīvent
	imperfect	prīvārem	prīvārēs	prīvāret	prīvārēmus	prīvārētis	prīvārent
	perfect	prīvāverim, prīvārim¹	prīvāverīs, prīvārīs¹	prīvāverit, prīvārit¹	prīvāverīmus, prīvārīmus¹	prīvāverītis, prīvārītis¹	prīvāverint, prīvārint¹
	pluperfect	prīvāvissem, prīvāssem¹	prīvāvissēs, prīvāssēs¹	prīvāvisset, prīvāsset¹	prīvāvissēmus, prīvāssēmus¹	prīvāvissētis, prīvāssētis¹	prīvāvissent, prīvāssent¹
passive	present	prīver	prīvēris, prīvēre	prīvētur	prīvēmur	prīvēminī	prīventur
	imperfect	prīvārer	prīvārēris, prīvārēre	prīvārētur	prīvārēmur	prīvārēminī	prīvārentur
	perfect	prīvātus present active subjunctive of sum
	pluperfect	prīvātus imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	prīvā	—	—	prīvāte	—
active	future	—	prīvātō	prīvātō	—	prīvātōte	prīvantō
passive	present	—	prīvāre	—	—	prīvāminī	—
passive	future	—	prīvātor	prīvātor	—	—	prīvantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		prīvāre	prīvāvisse, prīvāsse¹	prīvātūrum esse	prīvārī	prīvātum esse	prīvātum īrī
participles		prīvāns	—	prīvātūrus	—	prīvātus	prīvandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		prīvandī	prīvandō	prīvandum	prīvandō	prīvātum	prīvātū

¹At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

Related terms

Descendants

Catalan: privar
French: priver
Italian: privare
Occitan: privar
Portuguese: privar
Romanian: priva
Spanish: privar

References

“privo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“privo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
privo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
- to deprive a person of his eyes: oculis privare aliquem
- to take one's own life: se vita privare

Portuguese

Pronunciation

Hyphenation: pri‧vo

Verb

privo

first-person singular present indicative of privar

Spanish

Pronunciation

IPA^(key): /ˈpɾibo/ [ˈpɾi.β̞o]
Rhymes: -ibo
Syllabification: pri‧vo

Verb

privo

first-person singular present indicative of privar