murmuraturus

Latin

Etymology

Future active participle of murmurō.

Participle

murmurātūrus (feminine murmurātūra, neuter murmurātūrum); first/second-declension participle

1. about to murmur

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	murmurātūrus	murmurātūra	murmurātūrum		murmurātūrī	murmurātūrae	murmurātūra
genitive	murmurātūrī	murmurātūrae	murmurātūrī		murmurātūrōrum	murmurātūrārum	murmurātūrōrum
dative	murmurātūrō	murmurātūrae	murmurātūrō		murmurātūrīs
accusative	murmurātūrum	murmurātūram	murmurātūrum		murmurātūrōs	murmurātūrās	murmurātūra
ablative	murmurātūrō	murmurātūrā	murmurātūrō		murmurātūrīs
vocative	murmurātūre	murmurātūra	murmurātūrum		murmurātūrī	murmurātūrae	murmurātūra