functurus

Latin

Etymology

Future active participle of fungor

Participle

fūnctūrus (feminine fūnctūra, neuter fūnctūrum); first/second-declension participle

1. about to perform

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	fūnctūrus	fūnctūra	fūnctūrum		fūnctūrī	fūnctūrae	fūnctūra
genitive	fūnctūrī	fūnctūrae	fūnctūrī		fūnctūrōrum	fūnctūrārum	fūnctūrōrum
dative	fūnctūrō	fūnctūrae	fūnctūrō		fūnctūrīs
accusative	fūnctūrum	fūnctūram	fūnctūrum		fūnctūrōs	fūnctūrās	fūnctūra
ablative	fūnctūrō	fūnctūrā	fūnctūrō		fūnctūrīs
vocative	fūnctūre	fūnctūra	fūnctūrum		fūnctūrī	fūnctūrae	fūnctūra