defrenatus

Latin

Etymology

dē- ‎ frēnātus (“restrained”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.freːˈnaː.tus/, [d̪eːfreːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.freˈna.tus/, [d̪efreˈnäːt̪us]

Adjective

dēfrēnātus (feminine dēfrēnāta, neuter dēfrēnātum); first/second-declension adjective

1. unrestrained

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēfrēnātus	dēfrēnāta	dēfrēnātum		dēfrēnātī	dēfrēnātae	dēfrēnāta
genitive	dēfrēnātī	dēfrēnātae	dēfrēnātī		dēfrēnātōrum	dēfrēnātārum	dēfrēnātōrum
dative	dēfrēnātō	dēfrēnātae	dēfrēnātō		dēfrēnātīs
accusative	dēfrēnātum	dēfrēnātam	dēfrēnātum		dēfrēnātōs	dēfrēnātās	dēfrēnāta
ablative	dēfrēnātō	dēfrēnātā	dēfrēnātō		dēfrēnātīs
vocative	dēfrēnāte	dēfrēnāta	dēfrēnātum		dēfrēnātī	dēfrēnātae	dēfrēnāta

References

• “defrenatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “defrenatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers