cantatrix

Latin

Etymology

From cantō ‎ -trīx.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kanˈtaː.triːks/, [kän̪ˈt̪äːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kanˈta.triks/, [kän̪ˈt̪äːt̪riks]

Noun

cantātrīx f (genitive cantātrīcis, masculine cantātor); third declension

1. songstress, singer (female)

   Synonym: cantrīx

2. player (female)

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	cantātrīx	cantātrīcēs
genitive	cantātrīcis	cantātrīcum
dative	cantātrīcī	cantātrīcibus
accusative	cantātrīcem	cantātrīcēs
ablative	cantātrīce	cantātrīcibus
vocative	cantātrīx	cantātrīcēs

Adjective

cantātrīx f

1. (relational) singing; musical

Declension

Third-declension feminine-only adjective.

	singular			plural
	masculine	feminine		masculine	feminine
nominative	—	cantātrīx		—	cantātrīcēs
genitive	—	cantātrīcis		—	cantātrīcium cantātrīcum
dative	—	cantātrīcī		—	cantātrīcibus
accusative	—	cantātrīcem		—	cantātrīcēs
ablative	—	cantātrīce cantātrīcī		—	cantātrīcibus
vocative	—	cantātrīx		—	cantātrīcēs

References

• “cantatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• cantatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.