belluinus

Latin

Alternative forms

• bēluīnus

Etymology

From bellua (“beast”) ‎ -īnus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /beːl.luˈiː.nus/, [beːlːʲuˈiːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /bel.luˈi.nus/, [belːuˈiːnus]

Adjective

bēlluīnus (feminine bēlluīna, neuter bēlluīnum); first/second-declension adjective

1. Alternative form of bēluīnus ("bestial").

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	bēlluīnus	bēlluīna	bēlluīnum		bēlluīnī	bēlluīnae	bēlluīna
genitive	bēlluīnī	bēlluīnae	bēlluīnī		bēlluīnōrum	bēlluīnārum	bēlluīnōrum
dative	bēlluīnō	bēlluīnae	bēlluīnō		bēlluīnīs
accusative	bēlluīnum	bēlluīnam	bēlluīnum		bēlluīnōs	bēlluīnās	bēlluīna
ablative	bēlluīnō	bēlluīnā	bēlluīnō		bēlluīnīs
vocative	bēlluīne	bēlluīna	bēlluīnum		bēlluīnī	bēlluīnae	bēlluīna

Descendants

• English: belluine