Gustavs Horns

Gustavs Horns; Gustaf Horn
Personīgā informācija
Dzimis	1592. gada 22. oktobrī ; Erbihūsas pils (Örbyhus slott), Upsālas lēne, Zviedrija
Miris	1657. gada 10. maijā (64 gadi); Skara, Vesterjētlandes lēne, Zviedrija
Tautība	zviedrs
Nodarbošanās	politiķis, karavīrs
Dzīvesbiedre	1. Kristīne Ūksenšerna, 2. Sigrida Bīlke
Bērni	11 bērni, to skaitā Agneta Horna
Paraksts

Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns^[1] (zviedru: Gustaf Horn, dzimis 1592. gada 22. oktobrī, miris 1657. gada 10. maijā), bija zviedru feldmaršals un politiķis. Piedalījās poļu—zviedru karā Latvijas teritorijā un Trīsdesmitgadu karā. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators no 1652. līdz 1653. gadam. Alūksnes pils īpašnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1592. gadā feldmaršala Kārļa Horna ģimenē, kad viņš bija ieslodzījumā par neveiksmēm Livonijas kara laikā pret Krievijas caristi. Studēja Eiropas universitātēs, Orānijas Morica skolnieks. Kā pulkvedis piedalījās Rīgas aplenkumā Poļu—zviedru kara laikā 1621. gadā, kur nopietni ievainots, vēlāk kopā ar Jakobu Delagardiju vadīja cīņu pret poļiem Latvijas teritorijā, 1625. gadā ieņēma Tērbatas cietoksni, 1628. gadā uzvarēja Polijas-Lietuvas karaspēku kaujās pie Cēsu pils un Limbažu pils,^[1] pēc Delagardija nāves neilgi pildīja Vidzemes gubernatora pienākumus (1628-1629). 35 gadu vecumā kļuva par feldmaršalu.

Trīsdesmitgadu karā pēc karaļa Gustava Ādolfa bija otrs augstākais komandieris Zviedrijas bruņotajos spēkos. Kopā ar karali izcīnīja uzvaru Breitenfeldas kaujā 1631. gadā. Pēc karaļa nāves Licenes kaujā kopā ar Juhanu Banēru komandēja zviedru karaspēku. 1634. gadā krita gūstā Nerdlingenes kaujā, un līdz 1642. gadam bija ieslodzījumā Berghauzenes pilī. Pēc atbrīvošanas kļuva par Zviedrijas kara resora viceprezidentu. No 1652. līdz 1653. gadam bija Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators. 1652. gadā viņš apstiprināja Rodenburga izstrādāto Rīgas priekšpilsētu nocietinājumu loka plānu ar ielu plānojumu šī loka iekšienē.

Gustava Horna pirmā sieva Kristīne bija Zviedrijas kanclera Aksela Ūksenšernas meita. Viņu meita - Rīgā dzimusī Agnēta Horna ir memuāru Agneta Horns leverne autore.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. VI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 12 265. sleja.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jakobs Delagardijs	Vidzemes ģenerālgubernatora p.i. 1628-1629	Pēctecis: Juhans Šite
Priekštecis: Magnuss Gabriels Delagardijs	Vidzemes ģenerālgubernators 1652-1653	Pēctecis: Magnuss Gabriels Delagardijs

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gustavs Horns.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[LKV-1] 1,0 ^1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. VI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 12 265. sleja.

[1]